Kad nobraucieni grūtāki par kāpumiem un katra kļūda var būt pēdējā

Raimo Vīgants "Tour de Ski" kopvērtējumā ieņēma 50. vietu. Viņš pievienojās Patrīcijai Eidukai un Indulim Bikšem kā vienīgajiem Latvijas sportistiem, kuri pieveikuši "Tour de Ski" pilno distanci. Ja kādam liekas, ka "tikt līdz finišam" jau nav nekāds sasniegums, tad sacensību programmu šogad, kas paredzēja septiņus posmus deviņās dienās, nepabeidza 42% dalībnieku vīriešiem un 54% sieviešu.

"Esmu jau atbraucis mājās, domas pievērsušās nākamajām lietam un ikdienas darbiem. Taču, kad prātā ienāk domas par "Tour de Ski", varu pasmaidīt. Protams, patīkamas atmiņas un prieks, ka viss tika novests līdz galam," teica Vīgants.

"Noskaņojums un cerības jau pirms sacensībām bija labs, zināju, ka šis būs galvenais fokuss, kam koncentrēties," turpināja Vīgants. "Varbūt nevarēju 100% garantēt, ka būs vieta "Top50", taču katrā distancē devos kā pēdējā, nekam netaupījos, un dažās distancēs tas rezultējās salīdzinoši labā pozīcijā noslēguma tabulā. Tas arī deva tīri labu vietu lielajā kopvērtējumā."

"Visi var paši apskatīties, cik daudzi dalībnieki nesasniedza finišu," sacīja Vīgants. "Vīriešiem gandrīz puse, sievietēm vairāk nekā puse. Tas skaidri parāda, cik sarežģītas sacensības šīs ir. To, vai varēsi tikt līdz galam un uzrādīt konkurētspējīgu rezultātu, ietekmē ļoti daudzi faktori. Programma, sagatavotība, veselība. Visu laiku dzīvo kā uz adatām, lai tikai pārliecinātos, ka nekas nenoiet greizi."

"Tā arī būtībā ir lielākā atšķirība no citiem Pasaules kausa posmiem un lielajām sacensībām, vismaz no sportista perspektīvas. Ikdienas sadzīve ir atšķirīga, jo katru dienu pēc starta domā, kā atjaunoties nākamajai dienai. Šeit jāpievērš daudz lielāka uzmanība uzturam, lai nākamajā dienā būtu maksimāli svaigs un pietiktu spēka. Galu galā, sacensību temps jau nemazinās, paliek tikai grūtāk," sacīja Vīgants. "Visu laiku bija jāpiedomā pie tā, ko dari. Piemēram, bija jāpatur prātā, ka pēc finiša jācenšas apģērbties pēc iespējas ātrāk, lai mazinātu risku apaukstēties. Šādā sacensību režīmā ķermeņa imunitāte ir ļoti pazemināta, saslimt ir daudz vieglāk, un arī katra kļūda ārpus trases var izrādīties iemesls, kādēļ tev jāizstājas. Man pašam šoreiz viss ar veselību un fizisko sagatavotību, par laimi, bija kārtībā un bez problēmām."

Vīgants arī norādīja, ka, atšķirībā no citiem PK posmiem, šeit arī nevienam nav tādu disciplīnu, kurās var pietaupīties, jo zina, ka tā nav viņu galvenā distance. "Visi vēlas tikt pie kopvērtējuma punktiem. Šoreiz turklāt pirmoreiz bija tāda lieta kā labākā kalnu kāpēja krekliņš, kas gāja atsevišķā ieskaitē. Tāpēc arī sākums bija intensīvāks, bija lielāki tempi."

Vai pašam bija brīdis šajās deviņās dienās, kad likās, ka atrodas uz robežas, un kad bijis īpaši jāpiespiežas, lai turpinātu? "Man personīgi smagākā bija ceturtā diena, 1. janvāris," atzina Vīgants. "Iepriekšējās dienās bija trīs distances, un tad uzreiz pēc 20km sekoja 15km iedzīšana, kas man pašam bija smagākais posms, jo klasiskais stils man nav tik parocīgs. Toblahā arī bija ļoti sarežģīta trase, kurai tieši beigu daļā izvietoti stāvi kāpumi. Bet pēc tam Valdifiemmi trasē jau daudziem sportistiem bija sajūta, ka, sak, esam nobraukuši jau tik daudz, tad tagad izstāties būtu neracionāli. Tāpēc pēdējā dienā izstājās laikam vairs tikai divi dalībnieki."

Sacensību pēdējais posms ir 10km distance, kuras pēdējā daļa ir stāvs kāpums trīs kilometru garumā, un šī ir bēdīgi slavena "Tour de Ski" trases daļa, kas tiek raksturots kā īpaši smags spēku un rakstura pārbaudījums.

"Man pašam šis pēdējais kāpums nelikās vissmagākā sacensību daļa," norādīja Latvijas slēpotājs. "Protams, ka tas kāpums ir smags un sarežģīts, nevienam nevajag šaubīties par to. Bet man personīgi grūtāki bija klasiskie slēpojumi. Iedzīšanas sacensībās bija smaga trase, tur bija tehniski ļoti sarežgīti nobraucieni, kuros visu laiku bija jāsaglabā koncentrācija un nevarēju atpūsties kā citās trasēs. Toblahas trases nobraucienos es principā noguru vairāk nekā kāpjot kalnā. Jā, protams, pēdējā posma pēdējie kilometri bija smagi. Bija vietas, kur vienkārši kāp, nevis slēpo. Pašam arī slēpes pēdējā dienā nedaudz pievīla, nebija ideāli apstākļi kāpumam, taču finišā nebija tā, ka jutos ļoti pārguris."

Vīgants gan uzsvēra, ka slēpju serviss kopumā bijis ļoti augstā līmenī un ka igauņu sadarbības partneri sagatavojuši konkurētspējīgas slēpes: "To varēja labi redzēt nobraucienos 20km startā, kad, vienkārši braucot lejā no kalna, ātrums bija tāds pats kā norvēģiem un zviedriem. Bet tajā pēdējā posmā veicām neīsto izvēli, un tur ir arī mana vaina. Bet tas ir izņēmuma gadījums, tā var gadīties katram, tas noteikti nav pārmetums slēpju sagatavotājiem."

Vīgants pirms trim gadiem Pekinas spēlēs uzrādīja Latvijas visu laiku labāko rezultātu distanču slēpošanā individuālajās distancēs, ieņemot 20. vietu sprintā. Laikam ejot uz priekšu, viņam nu jau divās ar pusi sezonās PK posmos šo sasniegumu nav izdevies atkārtot.

"Pēc Pekinas spēlēm izdevās iekļūt U23 čempionāta sprinta finālā, bet PK posmos nav sanācis, jā. Nezināšu izskaidrot, kas patraucējis," teica Vīgants. "Bet šosezon startu vēl pietiek un gribētos domāt, ka sezonas sākumā vēl tikai ieskrējos. Galvenais saglabāt treniņu režīmu un veselību, tad viss ir iespējams."

"Bet, ja vaicā par Milānas spēlēm, tad jā, skats Milānai ir pievērsts, bet nu teikšu, ka šis skatiens pagaidām ir miglā tīts," sacīja Vīgants. "Galvenais fokuss šobrīd ir šai sezonai, kas svarīga visai Latvijas izlasei. Mums nepieciešams iekļūt Nāciju ranga "Top20", lai varētu nodrošināt četras kvotas olimpiskajām spēlēm, tad varētu arī pirmoreiz izlikt Latvijas izlasi stafetē. Esam pašlaik 17. vietā, bet nu tur netrūkst konkurentu, gatavojamies sīvai cīņai."

Tāpēc arī Vīgants plāno startēt maksimāli bieži arī sezonas otrajā pusē. Tagad viņam plānos ir PK posms Šveicē janvāra otrajā pusē. "Man šosezon izskatās, ka būs rekordliels sacensību skaits, pat nezinu, vai sanāks uzstartēt Latvijā. Mērķis ir krāt punktus Nāciju rangam un izcīnīt OS ceļazīmes, tādēļ nepieciešams startēt bieži un cīnīties par augstākām vietām!"