Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:274, Did:0, useCase: 0

Jauns rekords vairāku medaļu izcīnījušo ziņā PČ kalnu slēpošanā

Ivars Bācis
Ivars Bācis

Jauns rekords vairāku medaļu izcīnījušo ziņā PČ kalnu slēpošanā
Mikaela Šifrina ar Kortīnā izcīnītajām četrām medaļām. Foto: Getty images.

Šī gada pasaules čempionātā kalnu slēpošanā, kas aizvakar noslēdzās Kortīnā d’Ampeco (Itālija) un kur visās disciplīnās bija jauni uzvarētāji, tika fiksēts jauns rekords to kalnu slēpotāju skaita ziņā, kas izcīnījuši vienā čempionātā vairāk nekā vienu medaļu. Pirmo reizi šādu vismaz divas medaļas nopelnījušo skaits sasniedza divciparu skaitli, jo Kortīnā vairāk nekā vienu medaļu nopelnīja 11 kalnu slēpotāji.

Iepriekšējais rekords ar deviņiem tika fiksēts pirms 16 gadiem, kad 2005.gadā pasaules čempionāts arī norisinājās Itālijā, tikai citā vietā – Bormio. Taču šoreiz rekorda sasniegšanu veicināja arī divu papildu startu nākšana klāt, proti, čempionāta programma tika papildināta ar paralēlo slalomu vīriešiem un sievietēm. Šie vienpadsmit veiksminieki medaļu nopelnīšanā sadalījušies gandrīz vienādi pa dzimumiem – seši vīrieši un piecas sievietes, bet pārstāv viņi sešas valstis – Šveici, Austriju, Franciju, ASV, Norvēģiju un Slovākiju. Lielākais vairums no viņiem izcīnīja divas medaļas, taču divas dāmas savā kontā nopelnīja trīs, bet viena pat četras medaļas.

Un medaļām bagātākā, nopelnot visa kaluma, bija četras medaļas ieguvusī Mikaela Šifrina (zelts Alpu kombinācijā, sudrabs milzu slalomā un bronza slalomā un supergigantā), tādējādi pēc 14 gadiem atkārtojot to, ko zviedriete Anja Pērsone sasniedza 2007.gadā Orē, tiesa toreiz Pērsone izcīnīja trīs zeltus. Pagājušajā čempionātā amerikānietes guvums nebija diez ko tukšāks – trīs medaļas, taču toreiz bija divi zelti. Lai arī šoreiz ir viens zelts un titula neaizstāvēšana slalomā, tik un tā šo čempionātu amerikānietei var vērtēt kā ļoti sekmīgu. Pirms Pērsones 4 medaļas vienā čempionātā nopelnīja francūziete Mariella Goičla (3 zelti, viens sudrabs), kas bija pagājušā gadsimta sešdesmitajos, turklāt vairāk par četrām disciplīnām nebija. Vīriešu konkurencē daži noteikti atceras 1999.gadu, kad fenomenālu rekordu sasniedza norvēģis Lasse Čuss, iekļūstot trijniekā visās piecās disciplīnās.

Trīs medaļas un identiska kaluma izcīnīja šveiciete Lara Guta-Behrami (zelts supergigantā un milzu slalomā, bronza nobraucienā) un austriete Katarina Līnsbergere (zelts slalomā un paralēlajā slalomā, bronza milzu slalomā), abām nopelnot par vienu zelta medaļu vairāk nekā Šifrina. Abas divas pasaules čempionātos uzvarēja pirmo reizi, kaut arī Gutai-Behrami iepriekš jau bija vairākas medaļas, bet 23 gadus vecajai Līnsbergerei tikai viena. Līnsbregere varēja tikt arī pie ceturtās godalgas, bet Austrijai nepaveicās komandu sacensībās.

Vīriešiem vairāk par divām neizcīnīja neviens, kaut ļoti reāli to bija izdarīt Aleksim Penturo (sudrabs Alpu kombinācijā, bronza supergigantā), taču francūzis kļūdījās milzu slaloma otrajā braucienā. No Penturo divas medaļas tika gaidītas, taču, ka divas, turklāt zelta, izcīnīs viņa tautietis Matjē Fevrs (paralēlajā slalomā un slalomā), negaidīja neviens, pat paši kvēlākie franču līdzjutēji. Tikmēr ne vairāk par dažiem norvēģu faniem ticēja, ka Sebastians Foss-Sulevogs izcīnīs divus zeltus. Marko Švarcs atkārtoja savu pagājušā čempionāta guvumu ar divām medaļām, turklāt izcīnot savu pirmo zeltu, bet paliekot bez rezultāta savā spēcīgākajā disciplīnā slalomā, taču negaidīti tiekot pie medaļas milzu slalomā (zelts Alpu kombinācijā, bronza milzu slalomā). Tieši to pašu panāca arī viņa tautietis Vincents Krihmairs, proti, vēlreiz nopelnīja divas medaļas (zelts nobraucienā un supergigantā), pirmo reizi tiekot pie zelta un iegūstot iesauku “Kortīnas ātruma karalis”.

Tikmēr šoreiz par vienu medaļu mazāk tika slovākietei Petrai Vlhovai (sudrabs slalomā un Alpu kombinācijā), kura 2019.gadā nopelnīja pilnu komplektu, bet par vienu vairāk sarūpēja šveiciete Korīna Sutere (zelts nobraucienā un sudrabs supergigantā), kuru kopā ar komandas biedreni Gutu-Behrami varētu dēvēt par “Kortīnas ātruma karalienēm”. Savas pirmās medaļas ieguva šveicietis Luks Meijārs, kurš noslēdza godalgoto trijnieku paralēlajā slalomā un Alpu kombinācijā.