Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:274, Did:0, useCase: 0

Visās disciplīnās pasaules čempionātā kalnu slēpošanā pamainījās uzvarētāji

Ivars Bācis
Ivars Bācis

Visās disciplīnās pasaules čempionātā kalnu slēpošanā pamainījās uzvarētāji
Līdz šim Larai Gutai-Behrami nebija uzvaru pasaules čempionātos, bet Kortīnā viņa izcīnīja divas zelta medaļas - supergigantā un milzu slalomā. Foto: Getty images

2019.gadā četriem kalnu slēpotājiem izdevās nosargāt savu titulu, ko viņi bija izcīnījuši 2017.gadā, bet šogad Kortīnā d’Ampeco notikušajā pasaules čempionātā kalnu slēpošanā visās disciplīnās bija jauni uzvarētāji, lielajam vairumam tiekot pie savām pirmajām zelta medaļām. Lai arī ir krasa atšķirība ar iepriekšējo čempionātu, tomēr titulu neaizstāvēšana nebūt nav nekas ārkārtējs kalnu slēpošanā.

Pēdējo 20 gadu laikā tā ir trešā reize, kad ir jauni uzvarētāji visās disciplīnās, jo 2003.gadā un 2009.gadā arī bija tas pats. Pārējās reizes pēdējās divās desmitgadēs vienam vai diviem ir izdevies nosargāt savu titulu. 2005.gadā zviedriete Anja Pērsona milzu slalomā un Kosteliča slalomā un kombinācijā aizstāvēja savus titulus, 2007.gadā viena pati Pērsona supergigantā tika pie atkārtota panākuma, 2011.gadā vienīgais Aksels Lunds Svindāls no Norvēģijas spēja kombinācijā vēlreiz izcīnīt zeltu, 2013.gadā tikai Ligetijs milzu slalomā spēja atkārtot savu panākumu. Tad nākamajos divos čempionātos pamatā Mikaelai Šifinai slalomā, piebalsojot Ligetijam 2015.gadā ar milzu slalomu parūpējās, lai titulu aizstāvētāju rindās nevajadzētu rakstīt nullīti. Nekāda biežāka atkārtota uzvarēšana nebija vērojama pagājušā gadsimta deviņdesmitajos.

Zviedrijas kalnu slēpošanas centrā Orē 2019.gadā savu 2017.gadā Sanktmoricā gūto panākumu atkārtoja četri kalnu slēpotāji – slovēniete Ilka Stuheca (nobraucienā), šveiciete Vendija Holdenere (Alpu kombinācijā), amerikāniete Mikaela ŠIfrina (slalomā) un austrietis Marsels Hiršers (slalomā). Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka Orē bija izņēmuma reize.

Šogad Kortīnā bija divas jaunas disciplīnas – paralēlais slaloms, ko var nerēķināt. Atmetot arī vīriešu slalomu, kur 2019.gada uzvarētājs Hiršers tā paša gada martā arī beidza karjeru, paliek pāri desmit disciplīnas. Un no šīm pārējām 10 disciplīnām tie paši uzvarētāji teorētiski varēja būt visās, bet praktiski tikai divās – Alpu kombinācijā vīriešiem un slalomā sievietēm. Francūzis Aleksis Penturo to arī apliecināja, esot pavisam tuvu – tikai 0,04 sekunžu attālumā no Marko Švarca, lai gan slaloma trases vidū pieļāva kļūdu, bet meistarīgi noturējās, beigās samierinoties ar sudrabu. Pavisam tuvu, bet tikai vietu ziņā, slalomā bija arī iepriekšējo četru čempionātu uzvarētāja Mikaela Šifrina, kura ieguva trešo vietu, bet laika ziņā atpalikšana līdz uzvarētājai pēc Šifrinas standartiem bija milzīga – divas sekundes. Un jau amerikāniete slikti nobrauca, vienkārši austriete Līnsbergere parādīja vienreizēju sniegumu.

Pārējās disciplīnās 2019.gada uzvarētāji pat paši visticamāk neloloja lielas cerības. Nobrauciena titula aizstāvētājs Četils Jansrūds (šajā čempionātā 8.vieta) decembrī Valgardenā ieņēma 4.vietu, un tā šajā sezonā bija norvēģa vienīgā reize desmitniekā, ierindojoties arī tādās vietās kā 18., 20., 26. Mājinieku cerība un 2019.gada supergiganta čempions Dominiks Paris (5.vieta), kurš atgriezās pēc traumas sadziedēšanas, lielāku uzsvaru lika uz nobraucienu, kur viņam tomēr ir vairāk vai mazāk labākas sekmes nekā supergigantā, izņemot. Protams, Ores čempionātu pirms diviem gadiem. Milzu slalomā norvēģis Henriks Kirstofersens (9.vieta čempionātā) šajā sezonā vairāk ārpus Top10 nekā desmitniekā, un viņu pat pie medaļu pretendentiem šajā disciplīnā nepieskaitīja. Kristofersens tomēr ir stiprāks slalomā, lai arī līdz šim čempionātam viņa vienīgā medaļa bija zelts milzu slalomā.

Sievietēm nobraucienā iepriekšējo divu čempionātu uzvarētāja slovēniete Ilka Stuheca (14.vieta čempionātā) pasaules kausa posmos trijniekā nav tikusi jau divus gadus. Šajā sezonā viņai sanāca būt divas reizes labāko sešniekā, bet pirms paša čempionāta viņa ierindojās trīsdesmitnieka beigās vai pat ārpus tā. Supergigantā Šifrina ar ļoti īsu sagatavošanās periodu ātrumdisciplīnai parādīja, ka ir labā formā, un izcīnīja trešo vietu, taču šosezon supergigantā dominējošajai Larai Gutai-Behrami viņa nespēja neko padarīt, neskatoties uz pat šveicietes kļūdu trases pirmajā pusē un vairāku desmitdaļu pazaudēšanu.

Milzu slalomā slovākiete PetraVlhova (12.vieta) sezonas sākumā izcīnīja divas trešās un vienu ceturto vietu, tomēr lielais vairums viņu nepieskaitīja pat pie medaļu pretendentēm, jo aiz sezonas līderes Martas Basino bija tādas meistares kā Tessa Vorleja, Mišele Gisina, Lara Guta-Behrami un arī Šifrina. Savukārt Alpu kombinācijā Vendijai Holdenerei, neskatoties uz izstāšanos, tik un tā pirms starta atvēlēja ne augstāk par ceturto numuru aiz Gisinas, Šifrinas un Vlhovas, jo minētās trīs tomēr gan supergigantā, gan slalomā bija kaut vai nedaudz labākas. Turklāt, kā Šifrina kombinācijā nobrauca slalomu, Holdenerei nebūtu variantu. Tobrīd šķita, ka tādu slaloma braucienu neviens nepārspētu, līdz svētdien tīrajā slalomā trasē sāka braukt austriete Katarina Līnsbergere, kas ar svētdienas sniegumu droši pārspētu arī Šifrinas Alpu kombinācijas slalomu. Komandu sacensībās titula aizstāvētāji Šveice (4.vieta), kaut arī startēja Holdenere, tomēr neuzlika spēcīgāko sastāvu vīriešiem, Marko Odermatam un Lukam Meijāram atpūšoties pirms milzu slaloma, un tāpēc nācās palikt ārpus trijnieka.