Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:274, Did:0, useCase: 0

Šveice tomēr nopelna vislielāko medaļu skaitu pasaules čempionātā

Ivars Bācis
Ivars Bācis

Šveice tomēr nopelna vislielāko medaļu skaitu pasaules čempionātā
Šveices komanda ar Korīnu Suteru un Laru Gutu-Behrami uz pleciem. Foto: Getty images.

Vakar Kortīnā d’Ampeco noslēdzās pasaules čempionāts kalnu slēpošanā, kur medaļu ieskaitē uzvarēja jau pirms vakardienas vīriešu slaloma pirmo vietu nodrošinājusī Austrija, tādējādi tronī atgriežoties pēc viena čempionāta pārtraukuma. Tikmēr medaļu skaita ziņā, neskatoties uz Austrijas straujo tuvošanos pēdējās disciplīnās, līderpozīcijas nosargāja Šveice.

Pēc astoņām no trīspadsmit disciplīnām ar nopelnītajām astoņām medaļām, kas bija divreiz vairāk nekā jebkurai citai valstij, Šveice tik un tā atradās otrajā vietā, jo ar vairāk zelta medaļām līderpozīcijas ieņēma Austrija. Ņemot vērā ļoti līdzvērtīgo konkurenci mūsdienās, tobrīd tik un tā bija skaidrs, ka, neskatoties uz bagātīgo ražu pirmajās astoņās disciplīnās, Šveicei neizdosies atkārtot vai pietuvoties savam rekordam medaļu skaita ziņā vienā čempionātā (14 medaļas, 1987.gadā), tomēr vismaz divciparu skaitļa jeb desmitnieka sasniegšana šķita ļoti reāla. Taču noslēgums Šveicei izvērtās pilnīgi pretējs nekā sākums, proti, ja pirmajās četrās disciplīnās viņi bija izcīnījuši piecas medaļas, tad pēdējās piecās disciplīnās tikai vienu, ko retais varēja paredzēt.

Pirmais pārsteigums nāca komandu sacensībās, kur 2019.gada čempioni netika trijniekā, bet turpinājumā pievīla vīrieši – Marko Odermats un Luks Meijārs milzu slalomā, Ramons Cenhauzerns slalomā. Pret Šveices dāmām īsti pretenziju nav, jo Mišeles Gisinas fiasko milzu slalomā ar uzvaru spoži kompensēja Lara Guta-Behrami, bet slalomā neatkarīgi no snieguma nevienai šveicietei neko pārmest nevar, ja goda pjedestālu okupē tādas meistares kā Katarina Līnsbergere, Petra Vlhova un Mikaēla Šifrina. Par spīti šādam neveiksmīgam nobeigumam un Austrijas straujai tauvošanai, nopelnot pēdējās četrās disciplīnās pa medaļai katrā, Šveice, kaut arī neatkārtoja pagājušā čempionāta panākumu, tomēr palika ar medaļām bagātākā valsts (2019.gadā Šveice ar četrām medaļām, divām no tām zelta, uzvarēja medaļu ieskaitē, bet interesanti, ka šogad ar trim zelta un faktiski divreiz lielāku medaļu skaitu nekā 2019.gadā šveiciešiem ieskaitē ir jāpaliek otrajā vietā – aut.piez.). Vislielākais nopelns ir trīs medaļu un divu zeltu ieguvējai Gutai-Behrami, zeltu un sudrabu atnesušajai Korīnai Suterei, kā arī divas bronzas nopelnījušam Lukam Meijāram.

Austrija ar astoņām medaļām ieguva aptuveni to pašu skaitu, ko iepriekšējos piecos čempionātus, no kuriem trijos uzvarēja. Pagājušajā čempionātā viņiem arī bija astoņas medaļas, tikai vienai esot zelta, bet šoreiz austrieši izcīnīja piecas augstākā kaluma medaļas. Sākumā ļoti lielu ieguldījumu veica ātrumdisciplīnu speciālists Vincents Krihmairs, kura otrais zelts nobraucienā nebija tik gaidīts kā supergigantā, tad ar divām medaļām (zeltu kombinācijā un negaidītu bronzu milzu slalomā) kolekciju papildināja Marko Švarcsi, bet beigās vislielāko artavu deva Katarina Līnsbergere ar diviem zeltiem un vienu bronzu. Ja ļoti spēcīgajā konkurencē slalomā viņas uzvara bija gaidīta, tad milzu slalomā trešā vieta nāca kā pārsteigums, it īpaši ņemot vērā viņas rezultātus pēdējos trijos milzu slaloma startos pirms čempionāta, ierindojoties 14., 17. un 26.vietā. Taču Līnsbergere bija lieliski sagatavojusies čempionātam, un pēc tā, kā viņa brauca milzu slalomu, varēja uzvarēt arī šajā disciplīnā.

Pēc viena čempionāta pārtraukuma trijniekā atgriezās Francija. Ja zelta medaļu ziņā sanāca tāpat kā 2017..gadā, tad kopējais skaits šoreiz bija par trim vairāk, jo Sanktmoricā izcīnītie divi zelti bija vienīgās francūžu medaļas. Nenoliedzami svarīgu ieguldījumu ar divām medaļām deva Aleksis Penturo, tomēr svarīgāks devums ar diviem negaidītiem zeltiem sanāca viņa ļoti labam draugam Matjē Fevram. Pēdējā dienā amerikāņus, kuriem visas četras medaļas nopelnīja Mikaela Šifrina, uz piekto vietu nobīdīja norvēģi ar Sebastiana Fosa-Sulevoga un Henrika Kristofersena pūlēm slalomā.

Itāļi sausā nepalika, taču divas medaļas nebija tas, uz ko cerēja mājinieki. Pirms čempionāta satraumējās nobrauciena līdere un Olimpiskā čempione Sofija Godžija, taču Itālijai bija vēl daži citi reāli medaļu pretendenti. Lai arī Marta Basino ieguva zeltu paralēlajā slalomā, tomēr no viņas kā minimums tika gaidīta medaļa milzu slalomā, kur ar četrām uzvarām šosezon viņa ir pārliecinošā līdere šajā disciplīnā. Lai arī abās ātrumdisciplīnās ierindojās turpat aiz trijnieka, tomēr Dominiks Paris bija medaļu ieguvēju sarakstā tāpat kā Fedrika Brinjone, kurai šis čempionāts izvērtās pavisam neveiksmīgs. Pārsteidza Vācija ar četrām medaļām, vienai sekundes simtdaļai pietrūkstot līdz vienīgajam zeltam Kortīnā. Atšķirībā no dažām citām valstīm, kur var meklēt cerību nepiepildīšanu, vācieši nostartēja labāk nekā cerēts. Iepriekšējos divus čempionātus vācieši pabeidza tikai ar vienu medaļu, bet četras ir pēdējo divdesmit čempionātu labākā rezultāta atkārtojums. Vairāk Vācija nopelnīja pirms 43 gadiem savās mājās Garmišpartenkirhenē.

Grūti laiki pienākuši Zviedrijai, tomēr pilnīgu fiasko kā pirms 12 gadiem viņi nepiedzīvoja un neatkārtoja iepriekšējo negatīvo tradīciju (pēc pasaules čempionāta uzņemšanas un medaļu izcīnīšanas nākamajā čempionātā paliekot sausā – aut.piez.), pēdējo divu čempionātu minimālo uzdevumu ar vienu medaļu izpildot.

Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā, medaļas izcīnījušās valstis pēc visām 13 disciplīnām

V.ValstsZeltsSudrabsBronzaKopā
1.Austrija5128
2.Šveice3159
3.Francija2125
4.Norvēģija2013
5.ASV1124
6.Itālija1102
7.Vācija0314
8.Slovākija0202
9.Horvātija0101
9.Zviedrija0101