Kivlenieks: "Ja netikšu LOV A sastāvā, karjeru neturpināšu"

Pagājušajā nedēļā Vinterbergas trasē notikušajā pasaules čempionātā Kivlenieks sprinta sacensībās nepārvarēja kvalifikāciju, bet individuālajās cīņās guva 11. vietu, kaut pēc pirmā brauciena vēl atradās desmitniekā.

"Sprinta kvalifikācijā negāju uz pilnu banku, jo gribēju iegūt labāku starta numuru finālam. Tomēr beigās nemaz netiku finālā - biju diezgan pārliecināts, ka nebūs problēmu kvalifikāciju pārvarēt," Kivlenieks atzīst, ka pasaules čempionāts viņam sācies negaidīti neveiksmīgi. "Pēc sprinta pārtaisīju mazliet kamanas un tās aizgāja labāk, tomēr laikam ne pietiekoši labi. Laikam jau var teikt, ka pirmajā braucienā laikapstākļi palīdzēja, tomēr otrajā atkal nē. Visiem laikapstākļi bija līdzīgi. Arī man starp abiem braucieniem rezultātā bija vien desmitdaļa. Jā, laiks ietekmēja, bet ne nenormāli."

Kaut Kivlenieks guva 11. vietu, dalībai pēcāk sekojošajā stafetē tika izvēlēts Kristers Aparjods, kurš bija pozīciju zemāk. Jaunajam Aparjodam šis starts izvērtās neveiksmīgs - viņš mirkli pirms bija jādodas trasē aizskāra starta vārtiņus un Latvijas komanda saņēma diskvalifikāciju. Pasaules kausa posmos Latvijas izlasē noteikts, ka stafetē Latviju pārstāv sportisti, kuri ieņēmuši augstākas vietas, bet, ja visi sportisti konkrētajā disciplīnā palikuši ārpus desmitnieka, brauc tie, kuriem bijis augstāks laiks atsevišķos braucienos. Tikmēr pasaules un Eiropas čempionātos lēmums ir uz treneru pleciem.

"Pasaules čempionātā sākumā bija, ka startē labākais, bet pirms gadiem sanāca situācija, kad vajadzēja, lai treneri pieņem lēmumu. Tad arī vienojāmies, ka treneri ir tie, kas veic gala lēmumu. Protams, treneri šoreiz negribēja, lai ir sliktāk, tomēr uzskatu, ka man ar Kristeru rezultāti bija pārāk tuvi, tāpēc lēmums bija neobjektīvs," saka Kivlenieks, kurš svētdien drīz pēc stafetes internetā publicēja asu ierakstu, vēlāk apmainoties pāris rupjībām ar Kristera Aparjoda mammu Aivu. Drīz vien šis ieraksts tika dzēsts. "Protams, tās bija emocijas, kas pēc sacensībām vienmēr ir augstas. Iespējams, tas man bija pēdējais pasaules čempionāts, tāpēc emocijas bija sakāpušas. Vēl atlicis Eiropas čempionāts, tāpēc nav jēgas dzīvot pagātnē. Eiropas čempionāts ir man parocīgā trasē un tagad labāk gatavojos tam nekā apvainojos."

Kivlenieks saka, ka šosezon kamaniņu izlasē starp sportistiem ir ļoti labas attiecības un visi viens otram palīdz. Arī attiecībās ar treneriem viss ir kārtībā.

"Visi ir cilvēki, visiem ir emocijas, ar to arī visi rēķinās.Tām jāmāk tikt pāri, jo visi ir pieauguši cilvēki. Man nebija plānā nekāda sarakste, ieraksts bija manas pārdomas un tas nebija nevienam pārmetums - tās bija manas tā brīža emocijas. Par to, ko uzrakstīja Aiva, viņai pašai jāpadomā, tomēr arī viņai bija emocijas, jo abi bērni startē. Jāpiedod un jādzīvo tālāk," divas diennaktis pēc notikušā saka Kivlenieks.

"Nākamajā sezonā braukt turpināšu tikai tad, ja tikšu Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) A sastāvā - man jādomā kā uzturēt divus bērnus, tāpēc nevaru vienkārši braukāties. Tomēr sports man ir asinīs un padoties netaisos līdz pēdējam. Vēl ir Eiropas čempionāts, kurā zinu, ka varu labi nostartēt. Jāizdara viss maksimums," par nākotni saka Kivlenieks. "Pasaules čempionāts notika man ļoti neparocīgā trasē, kurā svarīgi ir ne tikai tehnika un starts, bet arī svars un citi faktori. 11. vieta man šajā trasē ir atkārtots labākais rezultāts. Tāpēc no vienas puses nav ko pārdzīvot, tomēr šogad džeki brauc nenormāli blīvi un astotā vieta bija vien 2-3 simtdaļu attālumā."

Kivlenieks piedalījies jau trijās olimpiskajās spēlēs, tajās visās esot starp 16. un 20. vietu. Pirms gada Phjončhanā viņš samierinājās ar 20. pozīciju.

"Pērn labi nostartēju Eiropas čempionātā. Zināju, ka olimpiskajās spēlēs neko neizpildīju, tomēr visi redzēja Phjončhanas trasi - tā bija interesanta visiem elites braucējiem un arī rezultāti parādīja, ka sacensības bija paliela loterija. Citiem paveicās, citiem nē," gadu vecas emocijas atceras Kivlenieks. "Biju gatavs arī mest mieru, tomēr šoreiz mani mājās pierunāja, ka vēl neesmu visu izdarījis. Tad nonācām pie secinājuma, ka brauksim un gadu no gada skatīsimies."

Šīs sezonas ievads Kivleniekam sanāca ļoti pieticīgs, bet pirms pasaules čempionāta rezultāti auga, izcīnot septīto un astoto vietu. "Pēc pirmā Pasaules kausa posma nolēmu, ka Ziemeļamerikā, kur ir mums salīdzinoši maz zināmas trases, pārbaudīšu visu sev pieejamo tehniku. Līdz ar to tur katrā posmā braucu ar kaut ko citu, lai sagatavotos Eiropai. Šeit tagad gūta, septītā, astotā un vienpadsmitā vieta. Rezultāti ir labāki, bet ne tik labi kā gribās. Eiropā konkurentiem esmu tuvāk gan es, gan Kristers, viss iet uz pareizo pusi."

Līdz ar to sacensības, kurās izšķirsies vai Kivlenieks turpinās karjeru arī nākamajā sezonā, būs pēc pusotras nedēļas gaidāmais Eiropas čempionāts. "Oberhofā, kur notiks Eiropas čempionāts, vairākas reizes esmu bijis, ceturtais, piektais un sestais, bet vēl neesmu aizsniedzies līdz trijniekam. Šoreiz tas būs galvenais mērķis. Vēl šonedēļ pamēģināšu dažus variantus un gatavošos tām sacensībām."

Pasaules kausa kopvērtējumā šosezon Kivlenieks ieņem 21. vietu, esot pozīciju priekšā Aparjodam, kamēr Riks Kristens Rozītis atrodams 24. pozīcijā.