Nākums attīsta privāto biatlona klubu: "Tādu ceļu Latvijā neviens vēl nav gājis"

Jēkabs Nākums iepriekšējā nedēļā darbojās Eiropas čempionātā junioriem, kur viņš darbojas kā viens no tiesnešiem. Konkrēti viņa atbildība ir par materiālu kontroli, ieskaitot ieroču kontroli un pārbaudi, piemēram, lai nospiešanas mehānisms būtu kārtībā, lai šautenes svars ir attiecīgs, lai ir attiecīgie numuri utml.

"Šī man ir pirmā reize biatlonā kā tiesnesim," smaidīja Nākums. "Es arī neesmu tas, kurš pats īpaši organizē sacensības. Šoreiz, Gundara Upenieka pamudināts, noliku starptautiskā tiesneša eksāmenu, lai varētu palīdzēt šajos mačos Madonā. Jo mums tiesnešu trūkst, tad nu, lai nevajadzētu tagad saukt no ārzemēm, bija svarīgi pašiem kaut ko darīt lietas labā."

Nākums jau iepriekš sevi uzsvēris kā personu, kas pēc biatlona karjeras beigām nevairījās no darba arī citās nozarēs. Šobrīd gan viņš ir atkal iegrimis biatlonā, kur izveidojis sporta klubu Ogrē.

"Jau četrus gadus mums ir vienīgais funkcionējošais biatlona klubs Latvijā," teica Nākums. "Tas domāts bērniem, trenējamies tikai un vienīgi ārā, viss šobrīd tikai no vecāku atbalsta, bet nu ceram nākotnē arī vienoties par sadarbību ar pašvaldību. Mums variē 50-60 audzēkņu klubā, vecumā no 7 līdz 18 gadiem."

Vai šis tiek uzskatīts par biznesa vai sociālu projektu? "Atbildēšu, bet nedaudz plašāk," teica bijušais biatlonists. "Var mētāties pa dažādiem darbiņiem šur un tur, nosacītiem pagaidu termiņiem, bet esmu novērojis, ka panākumus tomēr var gūt tikai tur, kur esi meistars, kur tu jūties kā zivs ūdenī. Tad arī man radās doma, ka jāpamēģina tomēr atkal biatlonā, taču šoreiz privātajā sfēra. Idejas autori satikās un "saslima" ar ideju, tad nu arī viss notika. Man tas šobrīd ir atalgots darbs, par biznesu to nesaukšu. Protams, meklējam arī sponsorus un atbalstītājus, bet arī šobrīd varam nodrošināt divus trenerus ar atalgojumu."

Nākums šo nosauca kā ilgtermiņa projektu, kurā rezultāti šobrīd nemaz nav galvenie: "Uz rezultātiem sāksim strādāt, kad bērni būs sasnieguši 16 gadu vecumu, un ar tiem, kuriem būs vēlme šos rezultātus parādīt. Principā projekta ideja radās, kad pats izkritu no izlases treneru aprites, līdz ar to mēģināju atrast sev jaunu nišu savā nozarē. Man, šķiet, Latvijā tādu ceļu neviens vēl gājis. Esmu pionieris ar savu reāli funkcionējošu privātu biatlona klubu."

Aicināts nosaukt biatlona kluba ilgtermiņa mērķus, Nākums norādīja, ka šajā sakarā domā par to, kāds būs sportists kā cilvēks brīdī, kad viņš beigs sportot: "Vienu dienu sports beigsies, tā tas vienkārši dzīvē ir. Ja cilvēks būs izaudzināts kā zvaigzne, nevis sportists, tad būs grūti - mēs zvaigznes neaudzinām. Mums vajag vienkāršus un foršus cilvēkus, kuri prot komunicēt un nestāv citiem pāri. Neuzstādu mērķi par nākotnes olimpiskajām medaļām, taču, piemēram, izveidot nosacītu balstu un pamatu Latvijas biatlonam, jā, domāju, ka to mēs darām."

Piesaucot Latvijas izlasi, Nākums tika aicināts padalīties viedoklī par Latvijas profesionālo biatlonu šobrīd. Ieturējis krietni pauzi, divreiz OS sešiniekā iekļuvušais Nākums atbildēja, ka "šobrīd viņam viedokļa laikam nemaz nav". "Kopš 2018. gada vairs neesmu izlasē, un tagad nemaz nezinu, kas tur īsti notiek. Tā sacensībām jau vēl pasekoju, dažreiz tieku uzaicināts uz LTV7 studiju, tad nu kopējās aktualitātes jau pamanu."

"Jā, ir tādas domas par mūsu izlasi, ka - no vienas puses - kāda jēga te kaut ko atbalstīt? Bet tad prātā ienāk nākamā doma, sak, paga paga, jāatbalsta arī šie sportisti, pat tad, ja viņi šobrīd par to pašu Top60 necīnās. Noteikti, ka nāks nākamie sportisti, kuri tad arī pacels stafetes līmeni, un tāpēc nevajag tagad padoties un beigt atbalstīt mūsu sportistus," teica Nākums. "Ļoti svarīgi, ka mums tomēr gan sieviešu, gan vīriešu izlasē ir spēcīgs sportists - Baiba Bendika un Andrejs Rastorgujevs -, kuri nes šo smagumu uz saviem pleciem. Viņus aizvietot šobrīd nevar. Ja vaicā par nākotnes cerībām, tad kungiem ir acīmredzams uzvārds man atbildē - Renārs Birkentāls. Jācer, ka viņš nepadosies to grūtību priekšā, kurām tagad iet cauri, neuzmetīs lūpu uz kaut kādu sistēmu, bet gan ies savu ceļu caur visām grūtībām."

Nākums šobrīd ar Latvijas Biatlona federāciju oficiāli saistīts tikai tā, ka viņa klubs ir viens no federācijas biedriem. LBF iepriekšējā gadā nomainījās vadība, kas šoziem saskārusies ar publiskiem konfliktiem un arī saņēmusi pārmetumus par cenšanos iegūt dubultu finansējumu par dalību starptautiskās sacensībās. Nākums par federācijas darbu gan norādīja, ka visiem nekad neizdosies izpatikt.

"Nāks nākamais federācijas vadītājs, arī atradīsies grupa, kurai viņš nepatīk. Visiem mīļš nekad nebūsi," teica Nākums. "Tā jau saka - suņi rej, karavāna iet tālāk. To es novēlu katrai federācijas vadībai. Manuprāt, jāļauj strādāt viņiem. Kāpēc tieši tagad saradušies publiskie konflikti? Es teiktu, ka tas konflikts jau brieda. Pastāstīšu savu viedokli. Ja pie sportistu vadības atnāk cilvēks ar galējībām, kurš sportistus jau sāk uztvert kā privātīpašumu, tad man arī gribas teikt: "Paga, paga, vecīt, tu te esi ieberzies. Tas, ka tu esi iedabūjis viņus zem militārās struktūras ar finansiālo atalgojumu, tomēr nedod tev tiesības rīkoties ar viņiem kā ar privātīpašumu." Šeit es runāju par treneri Māri Čakaru."

LBF šosezon nolēma neturpināt sadarbību ar Čakaru, kurš attiecīgi nesaņēma akreditāciju starptautiskajām sacensībām, un tam sekoja arī palikšana bez Nacionālo bruņoto spēku atbalsta. Par šo tēmu un abu pušu skaidrojumus šosezon plašāk piedāvāja portāls Delfi. Savukārt Latvijas biatlona izlase sezonu aizvada bez galvenā trenera, ko federācijas prezidents Sakniņš rudenī mūsu portālam skaidroja kā kopēju lēmumu, norādot, ka lielos lēmumus vai strīdīgos gadījumus izskatīs LBF valde.

"Šim konfliktam kaut kad bija jāiziet uz āru, manuprāt, tā ka tagad te notika vienkārši pašattīrīšanās. Skatos kaut vai uz savu piemēru - es kādam nepatiku kā treneris, un viss, biju prom no izlases darba," turpināja Nākums. "Izlases trenerim tomēr jārēķinās, ka tas ir pagaidu darbs un ka to nevar sev ierēķināt uz visu atlikušo mūžu. Tas ir risks, un, kad tevi izmet no darba, tad tev pašam bija jāzina, ka tas bija kaut kad gaidāms. Protams, atkarīgs no rezultātiem un izlases kolektīva. Bet nu es uzskatu, ka vienam galvenajam trenerim tomēr būtu jābūt un izlasei uz kopējām nometnēm tomēr būtu jāsavācās. Tagad viņi visi tā kā pašķīduši uz vairākām pusēm, trenerim tad jāuzmin katram sava individuāla pieeja."