Pasaules čempionāta biatlonā izplešanās - no vienām sacensībām līdz 12

Par biatlona lielvalsti Latviju neviens īsti neuzskata, taču cerības uz izlases līderu panākumiem līdzjutējiem ir. Ja Latvijas izlase stafetē paliek aiz Bulgārijas vai Ķīnas, tad neapmierinātības netrūkst. Taču fakts ir tāds, ka biatlona vēsturē nodaļās par panākumiem pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs Latvija meklējama krietni aiz šīm valstīm un vēl vairākām, kuras ikdienā šobrīd vēlamies apsteigt.

Kopumā pasaules čempionātu 66 gadu ilgajā vēsturē sadalīti 352 medaļu komplekti (kuriem tuvākajās divās nedēļās pievienosies vēl 12), un Latvija gada lielākajās biatlona sacensībās guvusi divas medaļas, un par abām parūpējies Ilmārs Bricis - 2001. gadā klasikā un 2005. gadā sprintā. PČ biatlona medaļu rangā Latvija ieņem 25. vietu, aiz Polijas, Kanādas, Slovākijas, Bulgārijas, Ķīnas un Rumānijas, turklāt tikai vienu bronzas medaļu priekšā Horvātijai un Igaunijai. Savukārt olimpiskajās spēlēs, kur kopš 1960. gada sadalīti 96 medaļu komplekti un vismaz vienu medaļu ieguvušas 19 valstis, Latvija savu pirmo biatlona cēlmetālu vēl turpina gaidīt.

Un tas viss ar to, ka iepriekšējo 30 gadu garumā Latvijas biatlonists Pasaules kausa sezonas kopvērtējumā "Top 30" bijis 21 reizi (Andrejs Rastorgujevs deviņas reizes, Ilmārs Bricis astoņas reizes, Oļegs Maļuhins - trīs, Jēkabs Nākums vienreiz), turklāt 11 reizes Latvijas biatlonists bijis arī PK sezonas "Top20" labāko vidū. Proti, nu nekādi nevar apgalvot, ka biatlonu Latvijā neviens neprot un pasaules elitei nekad nav bijis tuvumā, taču pasaules čempionātos pašas lielākās veiksmes pieredzētas ļoti reti.

Protams, jāņem vērā, ka PČ norisinājās arī Latvijas okupācijas laikā, kad iespēju startēt zem sarkanbaltsarkanā karoga nebija, taču lielāka daļa PČ medaļu tomēr sadalītas jau neatkarīgās Latvijas laikā. Līdz 1991. gadam bija aizvadītas tikai 97 no 352 kopā aizvadītajām PČ sacensībām, jo biatlona disciplīnu skaits ir krietni pieaudzis.

Ja pirmajā PČ 1958. gadā bija tikai divas disciplīnas (vīriešu sacensības 20km distancē un komandu sacensības, kurās katrai komanda tika ņemti vērā trīs labākie rezultāti no 20km distances), tad 2024. gadā tādas ir jau 12 - laika gaitā klāt nācis sprints, iedzīšana un masu starts, bet komandu sacensības nomainījusi stafete, kuras standarta variantam klāt nākušas arī divas jauktās stafetes, turklāt sieviešu PČ pirmoreiz tika rīkots vien 1984. gadā.

Šobrīd tiek rīkots visplašākais biatlona PČ, kurā ir visvairāk iespēju izcelties, un var argumentēt, ka papildus iespējas tiek meklētas arī ierasti mazākajām valstīm. Pagaidām pēdējā PČ jaunpienācēja individuālā jauktā stafete teorētiski ir lieliski piemērota tieši Latvijai, jo šajā stafetē piedalās tikai divi dalībnieki un nevajag plašu komandu, bet gan pa vienam līderim vīriešu un sieviešu konkurencē, kas jau vairākus gadus ir Latvijas izlases situācija. Taču arī šajā distancē, kur Bendika un Rastorgujevs iepriekšējā sezonā ieguva medaļu PK posmā, PČ nav izdevies tikt augstāk par 10. vietu.

Individuālā jauktā stafete pirmoreiz PČ tika rīkota 2019. gadā, un šīs disciplīnas ieviešana sekoja olimpiskajām tendencēm, veidojot vairāk jaukto dzimumu disciplīnu. Taču šī disciplīna OS programmām vēl nav iekļauta. Neskatoties uz to, biatlons 2026. gada OS tāpat būs viens no nozīmīgākajiem sporta veidiem. Vairāk par biatlona 11 medaļu komplektiem Milānas spēlēs būs tikai distanču slēpošanai (12), frīstailam (15) un ātrslidošanai (14).

Ieskatoties PČ programmas paplašināšanās vēsturē, pirmais papildinājums bija 1966. gadā, kad izcīnīto medaļu komplektu skaits nemainījās, taču tika aizvadītas jau divas sacensības, nevis faktiski tikai vienas. Iepriekšējās komandu sacensības nomainīja 4x7.5km stafete, kas tika izmēģināta gadu iepriekš vēl neoficiālā formātā, taču kļuvusi par neatņemamu biatlona sastāvdaļu, turklāt līdz ar to PČ programmā ienāca soda apļu sistēma. Pēc astoņiem gadiem klāt nāca sprints - 10km distance, kurā bija tikai divas šaušanas reizes un soda minūšu vietā par kļūdu šaušanā bija jāveic soda aplis.

Disciplīnu dažādībā ilgu laiku skaits palika nemainīgs, taču sacensību skaits dubultojās, jo 1984. gadā tika sākts rīkot sieviešu PČ, kurā arī bija trīs disciplīnas, tiesa, sieviešu PČ pirmos piecus gadus tika rīkots atsevišķi no vīriešu PČ, un abi tika apvienoti vienās sacensībās 1989. gadā, kad kopā tika sadalīti seši medaļu komplekti.

Nākamais lielais solis bija 20. gadsimta beigās, kad biatlona pasaule nonāca pie secinājuma, ka slēpot un šaut ir interesanti, taču slēpot un šaut cits citam blakus ir vēl interesantāk, un PČ programmām viena pēc otras ienāca iedzīšanas un masu starta disciplīnas. Tajās uzvarētāju nosaka jau pavisam vienkārši - kurš pirmais šķērso finiša līniju, tas arī uzvar, un no skatītāju viedokļa, pieaugot sporta veida popularitātei TV auditorijā, šāda veida sacensības bija krietni vieglāk uztveramas un dinamiskākas, kā arī īsākas.

Līdz ar to 15 gadu laikā PČ no trim sacensībām bija izaudzis jau līdz programmai, kurā ir desmit dažādas distances. Ar to gan viss neapstājās, un 2005. gadā PČ programmai pievienojās jauktā stafete, kurā startēja pa diviem sportistiem no katra dzimuma.

Biatlona attīstība neapstājas, un regulāri tiek piedāvātas jaunas disciplīnas, no kurām dažas arī tiek eksperimentāli izmēģinātas, piemēram, nesen IBU kausā izmēģināts masu starts 60, kurā startē 60 dalībnieki (tā ka šautuvē tradicionāli ir 30 vietas, tad pirmajā aplī šauj pirmie 30 numuri, otrajā aplī - pārējie), un supersprints, kurā vispirms notiek kvalifikācija un tad labākie kvalificējas finālam.

Interesanta disciplīna pirms dažām dienām tika izmēģināta parabiatlonā, kur nedēļas nogalē notika sprinta iedzīšana. Tas būtībā ir formāts, kurā apvienots tradicionālais biatlona sprints un iedzīšana, taču tās tiek uztvertas kā vienu sacensību divas daļas, nevis divas atsevišķas distances, proti, vispirms pēc sprinta rezultātiem tiek noskaidrota starta kārtība, un tad turpinājumā iedzīšanā jau notiek cīņa par to, kurš pirmais sasniegs finišu. Tas principā ir loģiski, jo pašreizējā PČ formātā iedzīšanas sacensības ir neatraujami savienotas ar sprintu.

Starptautiskās biatlona federācijas ilgtermiņa mērķi arī šobrīd ir nosprausti biatlona paplašināšanās virzienā, taču organizācijas oficiālajā pieteikumā norādīta interese par attīstību un inovācijām klasiskā biatlona atvasinājumā vasaras biatlonā, lai IBU sacensībām varētu piesaistīt arī valstis, kurās slēpošana nav populāra vai vispār nav pieejama. Tāpat arī IBU plānos pavīdējusi vīzija par lāzerieroču izmantošanu šaušanā, un nav grūti iztēloties, ka 2034. gadā PČ biatlonā diez vai būs palicis ar tādu pašu programmu kā šogad, jo jaunu disciplīnu ieviešanu biatlonā principā ierobežo tikai fantāzijas robežas.

PČ 2024 kalendārs

Izmantotie resursi:
https://www.biathlonresults.com/#/s...
https://www.fis-ski.com/en/para-sno...