Rastorgujeva šaušanas rekords, Bendikas ātrums un Latvijas ieguvumi
Aizvadītajā nedēļas nogalē tika pielikts punkts Pasaules kausa izcīņai biatlonā, ko Latvijas sportisti pabeidza ar kāpumiem Nāciju kausa ieskaitē, nodrošinot sev vairāk dalībnieku kvotu nākamajā sezonā. Sezonas kopējā statistikā Latvijas izlases līderis Andrejs Rastorgujevs izcēlās visu dalībnieku konkurencē, trāpot vairāku šāvienu nekā jebkurš cits šosezon, turklāt darīja to ar savas karjeras labāko precizitāti, kamēr Baiba Bendika pēc ģimenes pieauguma septembrī tāpat izcēlās ar krietni ātrāku slēpošanas laiku nekā iepriekš, šajā ziņā ieņemot vietu pasaules "Top20".
Šī Latvijas biatlonam rezultātu ziņā bija patīkama sezona. Andreja Rastorgujeva medaļa pasaules čempionātā un augstvērtīgais sniegums visas sezonas garumā, Baibas Bendikas ātrā atgriešanās sacensību režīmā pēc ģimenes pieauguma un ļoti augstā vieta pasaules čempionātā, Renāra Birkentāla un Sanitas Buliņas punkti Pasaules kausa ieskaitē, kā arī stafešu rezultāti.
Tas viss kopā ļāva sakrāt krietnu punktu skaitu Nāciju kausa ieskaitē. Jāatgādina, ka tur ir citāda punktu sistēma nekā Pasaules kausā, kur punktus iegūst tikai 40 labākie (attiecīgi vairumam Latvijas biatlonistu jau tikšana punktos ir vērā ņemams panākums). Nāciju kausā katra iegūtā vieta (līdz 110. pozīcijai) nes savus punktus, un šī ieskaite ir svarīga dalībnieku kvotu sadalījumā.
Iepriekšējo sezonu Latvija noslēdza ar 18. vietu Nāciju kausā vīriešiem un 20. vietu Nāciju kausā sievietēm, ierindojoties PK ceturtajā grozā (18.-23. vieta), kas deva tiesības individuālajām sacensībām PK posmos pieteikt trīs sportistus. Šogad Nāciju kausā izdevies pakāpties uz trešo grozu (11.-17. vieta) abās kategorijās - vīriešiem Latvija šosezon bija jau 14. vietā, kamēr dāmu ieskaitē Latvija bija 15. vietā. Nākamsezon PK posmos Latvija varēs pieteikt jau četrus sportistus katrā disciplīnā. Pasaules čempionātā sistēma ir nedaudz citāda, un tur svarīgi būt "Top15", kas ir izdevies gan dāmām, gan kungiem, un arī PČ varēs pieteikt četrus sportistus katrā disciplīnā.
Te gan vērts atzīmēt, ka vietas pašas par sevi var radīt nedaudz mānīgu iespaidu. Piemēram, Nāciju kausā vīriešiem Latvija, lai arī ieguva 14. vietu, punktu izteiksmē bija tuvāk 18. vietā esošajai Lietuvai (333 punktu starpība) nekā 12. vietai (ASV bija par 779 punktiem vairāk). Tikmēr sieviešu konkurencē Latvija bija jau 600 punktus virs strīpas jeb virs 18. vietas, ko ieņēma Slovākija, taču 750 punktus aiz 14. vietas. Proti, nākamsezon pakāpties vēl augstāk būs visnotaļ grūti, kamēr sekotāji nemaz nebija tik tālu.
Runājot par Latvijas biatlonu, protams, jāsāk ar Andreju Rastorgujevu, 2024. gada pasaules vicečempionu masu startā. Arī šosezon viņam netrūka reižu, kad līdz kārotajai medaļai pietrūka pavisam nedaudz (viņam bija 4. vieta PK posmā klasikā sezonas ievadā un arī PČ klasikā), taču sezonas svarīgākajās sacensībās izdevās salikt visu pa plauktiņiem.
Rastorgujeva statistiski labākās Pasaules kausa sezonas
Gads | Vieta PK | PK medaļas | ReizesTop6 | Reizes Top10 |
---|---|---|---|---|
2017./18.g. sezona | 13. | 1 | 2 | 4 |
2013./14.g. sezona | 16. | - | 3 | 7 |
2023./24.g. sezona | 17. | - | 3 | 7 |
2015./16.g. sezona | 20. | - | 1 | 6 |
2018./19.g. sezona | 20. | - | - | - |
2016./17.g. sezona | 21. | 1 | 3 | 6 |
2022./23.g. sezona | 22. | 1* | 2 | 4 |
PK sezonas kopvērtējumā Rastorgujevs pēc piecu gadu pārtraukuma atgriezās pasaules "Top20", ieņemot 17. vietu. Viņa rekords joprojām paliek 2017./18. gada sezonā, kad viņš bija 13. vietā. Taču šosezon Rastorgujevs bija starp pasaules labākajiem divās atsevišķās disciplīnās - sestā vieta PK klasikas kopvērtējumā un 10. vieta masu starta kopvērtējumā.
Tuvojoties 36 gadu vecumam, Rastorgujeva slēpošanas ātrums trasē vairs nebija tik iespaidīgs kā iepriekšējos gados. Laiki, kad viņš bija stabils viesis "Top10" ātrāko biatlonistu sarakstā (6. ātrākais 2015.gadā, 8. ātrākais 2016.g. sezonā, 4. ātrākais 2017. g. sezonā), diemžēl ir pagājuši. Taču viņa ātrums joprojām ir konkurētspējīgs - iepriekšējā sezonā Rastorgujevs bija 24. vietā, slēpojot par 2.5% ātrāk nekā PK dalībnieku mediāna, bet šosezon viņš bija 27. vietā, vidējo PK ātrumu pārspējot par 1.8%.
Proti, tas vairs nebija ātrums, ar ko kompensēt soda apļus, taču tas joprojām bija ātrums, kas kombinācijā ar stabilu šaušanu nes augstus rezultātus, un "stabila šaušana" ir lieta, ko Rastorgujevs šosezon ierakstīja savā repertuārā. Šosezon Rastorgujevs trāpīja 86% šāvienu, kas bija 28. labākā šaušanas precizitāte pasaulē un pārliecinoši labākā viņa karjerā.
Rastorgujeva šaušanas precizitāte pa sezonām
13/14 | 14/15 | 15/16 | 16/17 | 17/18 | 18/19 | 19/20 | 22/23 | 23/24 | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Rastorgujevs | 83% | 78% | 82% | 78% | 77% | 83% | 77% | 79% | 86% |
Turklāt Rastorgujevs startēja (un līdz ar to arī šāva) daudz - šosezon IBU elites līmeņa sacensībās, ieskaitot stafetes, viņš veica 566 šāvienus, no kuriem trāpīja 489, kas bija visvairāk šosezon visu biatlonistu. Otrajā vietā bija PK uzvarētājs Juhanness Bē, kura šaušanas statistika bija ļoti līdzīga Rastorgujeva iespētajai (86%, trāpīti 476 no 551 šāviena).
Virs 80% precizitāte šosezon bija arī Birkentālam, kurš savā pilnajā sezonā pieaugušo konkurencē atzīmējās ar 83% trāpītiem šāvienu (43. vieta) un 71. vietā slēpojuma ātruma ziņā (par 1.5% lēnāks laiks nekā visu dalībnieku mediāna). Birkentāls tika pie PK punktiem trīs sacensībās un ieguva 59. vietu PK kopvērtējumā.
Sieviešu izlasē Bendika izcēlās ar lielisku slēpojuma ātrumu, kas bija 16. labākais pasaulē, krietni pārspējot iepriekšējās sezonas paveikto (30. vieta slēpojuma ātrumā). Tiesa, šaušanas ziņā viņai šosezon neliels kritums - no 73% trāpītu mērķu 2022./23. gada sezonā uz 71% šosezon, kas bija starp vājākajām precizitātēm šosezon Pasaules kausā.
Sezonas kopvērtējumā Bendikai 52. vieta, kas viņai ir zemākā kopš 2017. gada, tiesa, skaidrs, ka šī viņai bija īpaša sezona un ka rudens sākumā nemaz nebija skaidrs, kad viņa varētu atgriezties augstākā līmeņa sacensībās. Un PČ sprintā, kad izdevās šaušana, trāpot pirmos deviņus mērķus, Bendika uzstādīja Latvijas sieviešu biatlona rekordu, iegūstot piekto vietu, turklāt, ja būtu izdevies trāpīt arī pēdējo, desmito mērķi, būtu stabila bronzas medaļa.
Precīzākie šāvēji šosezon
V. | Sportists | Valsts | % (Mērķi) |
---|---|---|---|
1. | M. Repniks | Slovēnija | 98% (39/40) |
2. | J. Strelovs | Vācija | 94% (467/497) |
3. | A. Tiščenko | Ukraina | 91% (150/165) |
4. | V. Hornigs | Čehija | 91% (223/246) |
5. | S. Stālders | Šveice | 90% (469/522) |
28. | A. Rastorgujevs | Latvija | 86% (489/566) |
47.. | R. Birkentāls | Latvija | 83% (251/304) |
117. | E. Mise | Latvija | 75% (107/142) |
142. | A. Patrijuks | Latvija | 67% (140/209) |
Šosezon augstākā līmeņa sacensībās kopumā startēja 154 biatlonisti
Precīzākās šāvējas šosezon
V. | Sportiste | Valsts | % (Mērķi) |
---|---|---|---|
1. | A. Veidela | Vācija | 93% (28/30) |
2. | L. Žanmono | Francija | 92% (481/524) |
3. | U.Sletemarka | Grenlande | 92% (111/121) |
4. | L. Vitoci | Itālija | 92% (491/536) |
5. | E. Kapustova | Slovākija | 91% (125/137) |
77. | A. Sabule | Latvija | 81% (182/224) |
119. | Sanita Buliņa | Latvija | 73% (153/209) |
127. | B. Bendika | Latvija | 71% (275/385) |
135. | Sandra Buliņa | Latvija | 68% (105/155) |
Šosezon augstākā līmeņa sacensībās kopumā startēja 143 biatlonistes
Pasaules kauss, 2023./24. gada sezona
Pasaules kausa kopvērtējums, pa disciplīnām, vīriešiem
V. | Sprints | Punkti | V. | Iedzīšana | Punkti | |
---|---|---|---|---|---|---|
1. | T. Bē (NOR) | 384 | 1. | J. Bē (NOR) | 491 | |
2. | J. Bē (NOR) | 324 | 2. | J. Dāle (NOR) | 353 | |
3. | S. Lēgreids (NOR) | 302 | 3. | T. Bē (NOR) | 350 | |
4. | B. Dolls (GER) | 301 | 4. | S. Sāmuelsons (SWE) | 315 | |
5. | T. Džakomels (ITA) | 282 | 5. | S. Lēgreids (NOR) | 294 | |
32. | A. Rastorgujevs (LAT) | 74 | 23. | A. Rastorgujevs (LAT) | 119 | |
55. | R. Birkentāls (LAT) | 21 |
V. | Klasika | Punkti | V. | Masu starts | Punkti | |
---|---|---|---|---|---|---|
1. | J. Bē (NOR) | 195 | 1. | J. Bē (NOR) | 252 | |
2. | T. Bē (NOR) | 165 | 2. | J. Dāle (NOR) | 249 | |
3. | R. Rīss (GER) | 137 | 3. | V. Kristansens (NOR) | 200 | |
4. | S. Lēgreids (NOR) | 135 | 4. | T. Bē (NOR) | 181 | |
5. | V. Kristiansens (NOR) | 128 | 5. | E. Žaklēns (FRA) | 151 | |
6. | A. Rastorgujevs (LAT) | 118 | 10. | A. Rastorgujevs (LAT) | 122 | |
51. | R. Birkentāls (LAT) | 12 |
PK kopvērtējums vīriešiem, individuāli
V. | Sportists | Valsts | Punkti |
---|---|---|---|
1. | J. Bē | Norvēģija | 1262 |
2. | T. Bē | Norvēģija | 1080 |
3. | J. Dāle | Norvēģija | 949 |
4. | S. Lēgreids | Norvēģija | 862 |
5. | V. Kristiansens | Norvēģija | 817 |
6. | E. Žaklēns | Francija | 712 |
17. | A. Rastorgujevs | Latvija | 433 |
59. | R. Birkentāls | Latvija | 33 |
PK kopvērtējums vīriešiem, izlasēm
V. | Stafete | Punkti | V. | Nāciju kauss | Punkti | |
---|---|---|---|---|---|---|
1. | Norvēģija | 450 | 1. | Norvēģija | 9375 | |
2. | Vācija | 330 | 2. | Vācija | 8309 | |
3. | Itālija | 290 | 3. | Francija | 8131 | |
4. | Francija | 270 | 4. | Zviedrija | 7593 | |
5. | Zviedrija | 209 | 5. | Itālija | 7546 | |
15. | Latvija | 128 | 14. | Latvija | 4579 |
Pasaules kausa kopvērtējums, pa disciplīnām, sievietēm
V. | Sprints | Punkti | V. | Iedzīšana | Punkti | |
---|---|---|---|---|---|---|
1. | I. Tandrevolda (NOR) | 418 | 1. | L. Vitoci (ITA) | 398 | |
2. | Ž. Brezā-Bušē (FRA) | 410 | 2. | Ž. Simona (FRA) | 384 | |
3. | L. Vitoci (ITA) | 373 | 3. | Žanmono (FRA) | 378 | |
4. | L. Žanmono (FRA) | 333 | 4. | Ž. Brezā-Bušē (FRA) | 357 | |
5. | E. Ēberja (SWE) | 265 | 5. | I. Tandrevolda (NOR) | 318 | |
54. | B. Bendika (LAT) | 24 | 53. | B. Bendika (LAT) | 24 | |
76. | Sanita Buliņa (LAT) | 8 | 66. | Sanita Buliņa (LAT) | 11 |
V. | Klasika | Punkti | V. | Masu starts | Punkti | |
---|---|---|---|---|---|---|
1. | L. Vitoci (ITA) | 165 | 1. | L. Žanmono (FRA) | 252 | |
2. | I. Tandrevolda (NOR) | 155 | 2. | Ž. Simona (FRA) | 241 | |
3. | V. Voigta (GER) | 150 | 3. | L. Hecki-Grosa (SUI) | 205 | |
4. | L. Hecki-Grosa (SUI) | 122 | 4. | Ž. Brezā-Bušē (FRA) | 202 | |
5. | Ž. Simona (FRA) | 110 | 5. | E. Ēberja (SWE) | 159 | |
46. | B. Bendika (LAT) | 20 |
PK kopvērtējums sievietēm, individuāli
V. | Sportiste | Valsts | Punkti |
---|---|---|---|
1. | L. Vitoci | Itālija | 1091 |
2. | L. Žanmono | Francija | 1068 |
3. | I. Tandrevolda | Norvēģija | 1044 |
4. | Ž. Brezā-Bušē | Latvija | 1025 |
5. | Ž. Simona | Francija | 994 |
6. | L. Hecki-Grosa | Šveice | 853 |
52. | B. Bendika | Latvija | 68 |
78. | Sanita Buliņa | Latvija | 19 |
PK kopvērtējums sievietēm, izlasēm
V. | Stafete | Punkti | V. | Nāciju kauss | Punkti | |
---|---|---|---|---|---|---|
1. | Norvēģija | 376 | 1. | Francija | 8719 | |
2. | Zviedrija | 345 | 2. | Norvēģija | 8376 | |
3. | Francija | 325 | 3. | Zviedrija | 8295 | |
4. | Vācija | 285 | 4. | Vācija | 8058 | |
5. | Itālija | 206 | 5. | Itālija | 7380 | |
19. | Latvija | 72 | 15. | Latvija | 3758 |
Izmantotie resursi:
https://www.biathlonresults.com/#/s...
+13 [+] [-]
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
Bet tas, ka katrs biatlonists pasaules kausa posmā tiek dāsni atalgots no starptautiskās biedrības, par to ne vārda, kur nu vēl ieskicēt tos apjomus. Tas jau skaidrs, ka ir pietiekami, lai būtu vērts blamēt valsts vārdu ar Sabuli un viņai līdzīgajiem biatlona tūristiem
Nez kapēc tad tajā nāciju kausā tik dikti plēsās? Nez kapēc Latvijai vajadzēja, ka ir 4 biatlonisti, lai gan televīzijā viņu parāda tikai tad, kad stafetē tiek noņemti no trases vai ir veiksmīgs kadrs sakritis ar uzvarētāju priekšplānā.
[+] [-]
jeeeee finanses nodrošinātas , nomainīja tautību 👍👍👍
[+] [-]