FIS atzīst trūkumus regulējumā un centīsies tos novērst
Starptautiskā slēpošanas federācija (FIS) ir atzinusi trūkumus regulējumā, kas izraisīja karstas diskusijas saistībā ar pasaules čempionāta 50km distanci vīriešiem, kur norvēģim Johannesam Klēbo, kurš finiša līniju šķērsoja pirmais, neviennozīmīgā veidā tika atņemta izcīnīta zelta medaļa.
Šogad Oberstdorfā pasaules čempionāta distanču slēpošanā pēdējā sacensību dienā 50km distancē vīriešiem Klēbo finišēja pirmais, bet uzvara tika piešķirta viņa tautietim Emīlam Īversenam, kurš finišēja otrais un pie zelta medaļas tika pilnīgi negaidīti un savā ziņā arī nepelnīti. Trešais finišēja krievs Aleksandrs Boļšunovs, kurš, ļoti cenšoties nepalaist ātrāko Klēbo garām, nogrieza norvēģim ceļu, sadūrās ar Norvēģijas slēpotāju un pats nejauši salauza sev nūju. Pē ilgām diskusijām žūrija nolēma Klēbo diskvalificēt, pamatojot to ar sadursmi ar Boļšunovu pirms finiša taisnes koridora ieņemšanas.
Loģiski, ka tas izsauca daudz diskusiju par noteikumu tulkošanu. Un šis gadījums nebija vienīgais, arī Lahti un Falunā pasaules kausa posmos žūrijas lēmumi izsauca lielu nevienprātību. Tagad FIS mēģinās kaut ko darīt lietas labā.
“Esam saņēmuši norādījumus, ka noteikumu tekstu var saprast dažādi. Noteikumus būtu jāsaprot gan juristiem, gan nejuristiem. Piemēram, tas attiecas uz definīciju “traucēšana”, FIS distanču slēpošanas komisijas vadītājs Vegards Ulvangs. Olimpiskā čempiona vadītā komisija šajā pavasarī ir organizējusi vairākas darba grupas un uzklausījusi viņu viedokļus.
“Noteikumus nav rakstījuši juristi, un tāpēc noteikumos ir vairākas neskaidrības saistībā ar to interpretāciju, sankcijām par noteikumu pārkāpšanu un lietu izskatīšanas regulējumu. Klēbo lieta atstāja iespaidu, ka slēpošanas vide ir ieviesusies prakse, kas vairākās svarīgās lietās ir pretrunā ar to, kas rakstītus noteikumos,” Norvēģijas medijam NRK apgalvo advokāti. Tikmēr Ulvangs norāda, ka noteikumus pārskata katru otro gadu kongresā. “Noteikumus izstrādā slēpošanas interesenti, ne juristi. Ja rodas lielāki konflikti, iesaistot advokātus lietu pārsūdzēšanai, tad noteikumu izstrādāšanā būtu nepieciešama juridiskā palīdzība,” atzīst Ulvangs.
“Daudzi domā, ka varbūt nevajadzētu dot tik daudz priekšrocības priekšā esošam slēpotājam, kā tas ir šobrīd. Un jautājums ir par to, vai var atrast alternatīvus risinājumus,” piebilst norvēģis.
Pēc nedēļas FIS sanāksmē vajadzētu prezentēt jaunos noteikumus, bet tos nepieņems agrāk par rudeni.
