Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:323, Did:0, useCase: 3

Viedoklis: Vai jārīko tautas nobalsošana par Olimpisko spēļu norisi Siguldā?

Māris Noviks
Māris Noviks @MarisNoviks

Viedoklis: Vai jārīko tautas nobalsošana par Olimpisko spēļu norisi Siguldā?
Latvijas sportisti Pjončhanas spēļu atklāšanā 2018. gada 9. februārī. Foto: EPA/Scanpix

Īsā atbilde – tautas nobalsošana nav jārīko, jo vairāk nekā 100 miljonu notriekšanu šauros nišas sporta veidos var atbalstīt tikai valsts naudas un slavas kāri nekauņas.

Pagātnē palikuši laiki, kad Olimpiskās spēles rīkoja salīdzinoši mazas valstis. Huanam Antonio Samarančam iedarbinot lielo naudas mašīnu, globālais forums arvien vairāk kļuvis par lielo un bagāto valstu privilēģiju.

Ziemas spēlēm pastāv ģeogrāfiski un mēroga ierobežojumi. Lielākajai daļai pasaules valstu ziemas spēles ir tukša skaņa, jo sniegu un ledu var atrast tikai saldētavā – vai tālās un grūti pieejamās vietās. Vai izgrūžot milzu naudu.

Iedzīvotāju skaita ziņā mazā Norvēģija deviņas (!) reizes uzvarēja ziemas spēļu kopvērtējumā – 1924., 1928., 1936., 1948., 1952., 1968., 2002., 2018. un 2022. gadā.

Norvēģija 2022. gadā kļuva par lielāko dabas gāzes eksportētāju Eiropā. Izmantojot pazemes cauruļvadus un kuģus sašķidrinātās dabas gāzes pārvadāšanai, tā eksportēja vairāk nekā 120 miljardus kubikmetru gāzes.

Vēl pirms kara sākuma Norvēģija bija astotā lielākā naftas eksportētāja pasaulē, 2021. gadā pārdodot naftu 41,5 miljardu dolāru vērtībā. Naftas industrija veido 50% norvēģu eksporta un vairāk nekā 20% iekšzemes kopprodukta.

Tas vēl nav viss. Norvēģijā atrodas lielākais ledājs kontinentālajā Eiropā – Jostedalsbreen. Ledus un ūdens bagātība palīdz Norvēģijai vairāk nekā 90% nepieciešamās elektrības iegūt ar hidroenerģijas palīdzību. Latvijā – vairāk nekā 40%, pasaulē apmēram 16%.

Norvēģija uzkrāj bagātības īpašā fondā, kura apmērs 2023. gadā sasniedza 1,4 triljonus dolāru. Šī gada pirmajos sešos mēnešos tas fondu tirgos nopelnīja 143 miljardus dolāru.

Par spīti milzīgajām dabas bagātībām un naudas pieejamībai, Norvēģijas galvaspilsēta Oslo 2013. gadā atsauca pieteikumu 2022. gada ziemas spēļu rīkošanai. Šajā reizē izšķirošs izrādījās valdības, nevis iedzīvotāju atbalsta trūkums – tautas nobalsošanā “jā” teica 53,5% balsotāju.

“Tādam lielam projektam, kurš ir tik dārgs, nepieciešams plašs sabiedrības atbalsts un tā apmērs nav pietiekams,” ziņu aģentūrai “Reuters” teica Norvēģijas toreizējā premjerministre Erna Sulberja.

Lillehammerē ir bobsleja un kamanu trase, taču norvēģi nevēlas to atvēlēt Stokholmas spēlēm. Vienīgā iespēja – pastāv variants, ka Norvēģija varētu uzņemt ātrslidošanas sacensības, izteicās Zviedrijas Olimpiskās komitejas (SOK) jaunais prezidents Hanss Von Utmans.

SOK prezidenta pienākumi līdz 2025. gadam bija uzticēti Matsam Orjesam. Pēdējais zaudēja amatu seksa skandāla dēļ (Falu apgabala tiesa vēlāk noraidīja visas apsūdzības), tādēļ Utmans 2023. gada aprīlī tika ievēlēts līdz Orjesa pilnvaru termiņa beigām.

Utmans no 2011. gada darbojas SOK valdē, savukārt no 2022. gada beigām veica viceprezidenta pienākumus. Uzņēmējs strādājis tādos uzņēmumos kā “Svenska Shell”, “Duni” un “Vattenfall”. Sports nav svešs – Utmans 2009.-2016. gadā bija Zviedrijas basketbola federācijas prezidents.

Zviedrija astoņas reizes neveiksmīgi kandidēja Ziemas spēļu rīkošanai, tai skaitā sešas reizes pēc kārtas (1984-2002). SOK tēmēja uz 2022. gada spēļu rīkošanu, taču atsauca pieteikumu valdības atbalsta trūkuma dēļ. Pirms četriem gadiem Stokholma balsojumā zaudēja Milānai.

Devītā reize šķietami dāvā labākas izredzes konkurentu problēmu dēļ. Japānas pilsēta Saporo 2022. gada decembrī atsauca pieteikumu pēc korupcijas skandāliem Tokijas spēlēs. Britu Kolumbijas vadība atteica atbalstu Vankūverai, savukārt ASV pilsēta Soltleiksitija vēlas rīkot 2034. gada spēles.

Utmana vadībā tika veikts pētījums, vai Zviedrijai vērts iesniegt pieteikumu 2030. gada spēlēm. “Mums ir svarīgi spēt parādīt, ka Olimpiskās spēles dod labumu Zviedrijai un zviedru ekonomikai,” SOK prezidents teica 5. oktobrī publicētajā preses paziņojumā.

Pētījumā lēsts, ka Olimpiskās spēles Zviedrijā apmeklēs 150 000 ārvalstu viesu, bet Para-Olimpiskās spēles – 25 000 ārzemnieku. Tiek prognozēts, ka viesi vidēji uzturēsies piecas dienas un tērēs 2000 kronas (175 eiro) dienā.

SOK prognozē, ka ārzemju tūristi Zviedrijā iztērēs 3,9 miljardus kronu jeb 340 miljonus eiro. Valsts budžetā nodokļu ieņēmumos nonāks 1,6 miljardi kronu – apmēram 140 miljoni eiro, teikts preses paziņojumā.

No minētajiem 340 miljoniem eiro ārzemnieki 223 miljonus atstās Stokholmā. Mazākas summas tiks iztērētas Fālunā (41 miljons), Orē (39 miljoni) un Estešundā (37 miljoni eiro). Sigulda šajos aprēķinos nav iekļauta.

Trīs nosauktās pašvaldības pirms mēneša parakstīja garantijas vēstules par gatavību uzņemt spēles. “Venue use guarantee” nozīmē, ka pašvaldība apņemas nodrošināt sporta arēnas. “Municipality guarantee” paredz, ka pašvaldība ievēros Olimpiskos statūtus un ētikas noteikumus.

Fālunā plānots rīkot sacensības slēpošanā, tramplīnlēkšanā un ziemeļu divcīņā. Ore ir piemērota vieta kalnu slēpošanai, savukārt Estešunda izveidojusies par pazīstamu biatlona centru.

Visās nosauktajās zviedru pilsētās nav nepieciešami lieli ieguldījumi – augsta līmeņa infrastruktūra pieejama jau šodien. Citāds ir stāsts par pilsētām un valstīm, kuras vēlas uzņemt ziemas spēles pirmo reizi. Izmaksas – milzīgas, tādēļ ierasta prakse ir rīkot tautas nobalsošanas.

Tautas nobalsošanas pārsvarā tiek rīkotas par ziemas spēlēm – tādēļ, ka to vajadzībām nepieciešams uzbūvēt/pārbūvēt sarežģītas un dārgas būves. Pirms 2022. un 2026. gada spēlēm tika atsauktas gandrīz divas trešdaļas pieteikumu, rakstīja žurnālists Roberts Livingstons.

Pēdējos gados pati tautas nobalsošanas iespēja bieži vien bija iemesls, lai atteiktos no pieteikuma, bet vairākumā balsojumu netika gūts nepieciešamais atbalsts, lai projektu virzītu tālāk. Dažreiz tautas nobalsošana bija nepieciešama, jo vienā valstī spēles rīkot vēlējās vairākas pilsētas.

Kalgari iedzīvotāji 2018. gada 13. novembrī noraidīja pieteikuma iesniegšanu 2026. gada ziemas spēļu rīkošanai. No 304 774 balsotāju pret bija 171 750 jeb 56,4%. Sacensību rīkošanu atbalstīja 132 832 balsotāji.

Šveices pilsēta Siona sagatavoja labu pieteikumu. Tas tika noraidīts tautas nobalsošanā, jo 54% Valē kantona iedzīvotāju nobalsoja pret ierosinājumu piešķirt 100 miljonus Šveices franku spēļu rīkošanai. Balsojums faktiski koncentrējās uz finanšu jautājumiem, nevis pašām spēlēm.

Pieteikties 2026. gada spēlēm vēlējās vēl divas Šveices pilsētas – Davosa un Sanktmorica. Vairāk nekā 60% iedzīvotāju nobalsoja pret šādu iespēju, paverot ceļu Sionas nominācijai.

Divkārtējā spēļu rīkotāja Insbruka bija Austrijas pirmā izvēle 2026. gada spēļu uzņemšanai. Šie plāni izjuka 2017. gadā, kad vairāk nekā 53% balsotāju nobalsoja pret ieceri. Austrijas Olimpiskā komiteja vēlāk atsauca arī Grācas pieteikumu, jo baidījās vienā gadā zaudēt divās nobalsošanās.

Nākamajā gadā paredzētajām vasaras spēlēm pieteicās piecas pilsētas: Budapešta, Hamburga, Losandželosa, Parīze un Roma. Līdz gala balsojumam nonāca tikai divas kandidātes. Parīze ieguva tiesības rīkot 2024. gada spēles, savukārt Losandželosa – 2028. gada spēles.

Vācijas pilsēta Hamburga 2015. gada 29. novembrī atsauca pieteikumu, kad 52% balsotāju nobalsoja pret spēļu rīkšanu. Ungārijas galvaspilsēta Budapešta 2017. gada 22. februārī izstājās no cīņas, kad tika savākts nepieciešamais balsu skaits tautas nobalsošanas rīkošanai.

Iepriekšējās ziemas spēles vēlējās rīkot sešas pilsētas. Visas četras Eiropas pārstāves izstājās tautas nobalsošanas rezultātā. Polijas pilsētā Krakovā pret balsoja gandrīz 70%. Vācijas pilsētā Minhenē “nē” teica 52% balsotāju, bet Davosā un Sanktmoricā 53% bija pret Šveices pieteikumu.

Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš apsolīja pilnu atbalstu Stokholmas-Ores kandidātūrai 2026. gada ziemas spēlēm, 2019. gada 5. aprīlī rakstīja Zviedrijas sabiedriskais medijs SVT.

“Tā būs unikāla iespēja parādīt mūsu spējas rīkot sporta pasākumus augstākajā līmenī, tāpat kā attīstīt nacionāli svarīgu sporta infrastuktūru. Strādāsim kopā, lai iegūtu godu rīkot 2026. gada Olimpiskās spēles,” SVT citēja Kariņa vēstuli Zviedrijas Olimpiskajai komitejai.

SOK izpilddirektors Peters Reinebo atzina, ka Zviedrija nebūvēs pati savu ledus trasi. “Vajadzīgi ļoti lieli ieguldījumi – starp 800 un 900 miljoniem kronu. Uzskatām, ka būs neiespējami atrast investorus. Viss olimpiskais projekts nomirtu, ja mēs uzstātu uz trases būvi.”

Zviedrijas Olimpiskā komiteja no 2009. līdz 2019. gadam nepiešķīra kamanu sporta federācijai nevienu kronu. Reinebo sarunā ar laikrakstu “Expressen” runāja bez aplinkiem: “Nevar atļauties izšķiest nodokļu naudu nedrošos ieguldījumos.”

“Redzējums ir, ka mums jābūt konkurētspējīgiem daudzos sporta veidos. Esam pietiekamā līmenī, lai izcīnītu 20 medaļas gan ziemas, gan vasaras spēlēs. Tajā pašā laikā jābūt reālistiem. Neesam gatavi investēt, kur nav priekšnosacījumu profesionāliem ieguldījumiem starptautiskā līmenī.

Cik maksā Olimpiskās spēles? Kad Zviedrija pirms pieciem gadiem pieteicās rīkot 2026. gada ziemas spēles, budžets bija tuvu 14 miljardiem kronu (1,22 miljardi eiro). Tagad viss kļuvis daudz dārgāks, taču zviedri plāno būvēt mazāk nekā tika iecerēts 2026. gadam.

Ja Zviedrija iegūs tiesības rīkot spēles, tā saņems 10 miljardus kronu – 870 miljonus eiro – no Starptautiskās Olimpiskās komitejas (IOC). Pārējos līdzekļus plānots iegūt no sponsoriem un biznesa partneriem.

“Olimpisko spēļu tūrisms ir miljardu (kronu) ieguvums Zviedrijai,” uzsvērts SOK 5. oktobrī izplatītajā preses paziņojumā. Aizjūras kaimiņi nebūvē gaisa pilis un nosauc realitātē, nevis vēlmju domāšanā balstītus skaitļus.

Cik ārzemju tūristu būtu gatavi braukt uz bobsleja, kamanu un skeletona sacensībām Siguldā? Sočos un Pjenčhanā ap trasi nespietoja ārzemnieku bari, bet Pekinā viņu nebija vispār. Tūkstotis vāciešu, daži simti pārējo – vai ir reāli cerēt uz lielāku interesi?

Bobslejs, skeletons un kamanu sports dārgā ledus trasē nav tautas sporta veidi. Tie nav iedzīvojušies tautas sporta lielvalstīs Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā. Par tiem nav lielas intereses un ieguldītos līdzekļus nav iespējams atpelnīt.

Izmantotie resursi:
https://www.insidethegames.biz/arti...
https://www.basket.se/nyheter/hans-...
https://sok.se/pressmeddelanden/202...
https://www.gp.se/sport/miljardaff%...
https://www.expressen.se/sport/fore...
https://gamesbids.com/eng/summer-ol...
https://gamesbids.com/eng/winter-ol...
Viedoklis: Olimpiskās spēles Siguldā? Tikai par zviedru un IOC naudu
Ziemas karalienes: kuras valstis nosaka olimpisko modi?
Cik valstīs ir labi renes braucēji?

Tavs viedoklis: vai jārīko tautas nobalsošana par Olimpisko spēļu rīkošanu Siguldā?

  • 164

  • 235

  • 110


1 2 3 97 komentāri

  -3 [+] [-]

, 2023-11-16 15:51, pirms 5 mēnešiem
Nekādā gadījumā, sabalsos PAR.

  +1 [+] [-]

, 2023-11-16 16:54, pirms 5 mēnešiem
pajāt

  +1 [+] [-]

, 2023-11-16 16:59, pirms 5 mēnešiem
man pie slieces rīkos vai nē.

     [+] [-]

, 2023-11-16 18:00, pirms 5 mēnešiem
Referendums nav jārīko, bet olimpiskās spēles ir jārīko. Nosaukt latviešu nacionālos ziemas sporta veidus par šauriem nišas sportiem var tikai skauģi un nekauņas. P.S. Neviens nav taisījis būvniecības ekspertīzi, cik izmaksās Siguldas trases pārbūve. 58 miljoni ir no gaisa pagrābts skaitlis, bet te tas jau pieaudzis līdz 100 miljoniem. Kas būs tālāk - miljards?

  +3 [+] [-]

, 2023-11-16 18:03, pirms 5 mēnešiem
PAR

  -1 [+] [-]

, 2023-11-16 18:07, pirms 5 mēnešiem
Novik, tev vispār kauns ir, ja tik atklāti un demagoģiski maldini šī portāla lasītājus?
Ja, tu būtu kaut reizi izlasījis Latvijas republikas Satversmi, tad zinātu, ka šādus jautājumus par līgumiem ar ārvalstīm nemaz nevar nodot tautas nobalsošanai. Latvijas republikas Satversmes 73. pants.

  +4 [+] [-]

, 2023-11-16 18:11, pirms 5 mēnešiem
Nepietiek jau ar šlesera idiņiem,kuri Saeimu grib atlaist.

  +2 [+] [-]

, 2023-11-16 18:17, pirms 5 mēnešiem
Ivars Zvirgzdiņš rakstīja: Novik, tev vispār kauns ir, ja tik atklāti un demagoģiski maldini šī portāla lasītājus?
Ja, tu būtu kaut reizi izlasījis Latvijas republikas Satversmi, tad zinātu, ka šādus jautājumus par līgumiem ar ārvalstīm nemaz nevar nodot tautas nobalsošanai. Latvijas republikas Satversmes 73. pants.
Kā var prasīt no sportacentrs.com atbildīgiem skribentiem nezināt LR Satversmi?Nu protams ,ka neviens no viņiem nekad nav painteresējies ,kādos gadijumos var nodot tautas balsošanai,bet tas jau sīkums ,galvenais radīt intrigu un gaidīt daudz komentu..

  +1 [+] [-]

, 2023-11-16 18:22, pirms 5 mēnešiem
otins rakstīja: Referendums nav jārīko, bet olimpiskās spēles ir jārīko. Nosaukt latviešu nacionālos ziemas sporta veidus par šauriem nišas sportiem var tikai skauģi un nekauņas. P.S. Neviens nav taisījis būvniecības ekspertīzi, cik izmaksās Siguldas trases pārbūve. 58 miljoni ir no gaisa pagrābts skaitlis, bet te tas jau pieaudzis līdz 100 miljoniem. Kas būs tālāk - miljards?
ļoti šauri nišas sporti

  -2 [+] [-]

, 2023-11-16 18:29, pirms 5 mēnešiem
varenais_eksperts rakstīja: ļoti šauri nišas sporti
Tad jau mums nevajadzēja rīkot arī trīs IIHF pasaules čempionātus, jo kā zināms, tad Kanādas hokejs Latvijā ne tuvu nav pieejams ļoti plašām tautas masām, jo, lai Latvijā bērnu sūtītu trenēties hokejā, vecākiem ir jāšķiras no nopietnas naudas summas.
Tas gan Latvijai netraucēja uzbūvēt, un tagad uzturēt, gana daudz ledus haļļu.

     [+] [-]

, 2023-11-16 18:33, pirms 5 mēnešiem
Referendumā var būt jautājums vai atbalsta OS rīkošanu Latvijā? Vai tas būtu pretrunā ar Satversmi? Referendumu rīkot var. Nav noslēgts līgums ar Zviedriju. Laikam vēl pat nav vienošanās ar Zviedriju. Neesmu iedziļinājies tik sīki, lai juridiski precīzi pateiktu kādā līmenī ir Latvijas - Zviedrijas sarunas.

     [+] [-]

, 2023-11-16 18:33, pirms 5 mēnešiem
otins rakstīja: Referendums nav jārīko, bet olimpiskās spēles ir jārīko. Nosaukt latviešu nacionālos ziemas sporta veidus par šauriem nišas sportiem var tikai skauģi un nekauņas. P.S. Neviens nav taisījis būvniecības ekspertīzi, cik izmaksās Siguldas trases pārbūve. 58 miljoni ir no gaisa pagrābts skaitlis, bet te tas jau pieaudzis līdz 100 miljoniem. Kas būs tālāk - miljards?
Izskatās, ka jūs esiet diezgan zinošs šajā tēmā, tad vai Jūs lūdzu varat paskaidrot cik tad daudz Pasaulē varētu būt to skeletonistu un vispār renes sporta veidu pārstāvju? Protams, skaitlis, sanāktu stipri aptuvens
No manas puses ir sajūta, ka reti kurā valstī ir vairāk kā divas trases, cik es atradu, tad tikai Vācijā ir 4., kam seko Austrija un ASV ar 2. katrā, tas, vismaz man, jau vien liek domāt, ka tas ir gana liels rādītājs, ka tas ir nišas sports. Atgādina, mazliet, to kā pie mums cilvēki cenšās trenēties tramplīnlēkšanā.

  -4 [+] [-]

, 2023-11-16 18:42, pirms 5 mēnešiem
Aldis Br rakstīja: Referendumā var būt jautājums vai atbalsta OS rīkošanu Latvijā? Vai tas būtu pretrunā ar Satversmi? Referendumu rīkot var. Nav noslēgts līgums ar Zviedriju. Laikam vēl pat nav vienošanās ar Zviedriju. Neesmu iedziļinājies tik sīki, lai juridiski precīzi pateiktu kādā līmenī ir Latvijas - Zviedrijas sarunas.
Lai ierosinātu tautas nobalsošanu par ziemas OS viena no elementiem rīkošanu Latvijā kādam ir jāierosina parakstu vākšanu šīs tautas nobalsošanas rīkošanai, tad jāsavāc 10% parakstu no pēdējās vēlēšanas piedalījušo skaita, un tas ir ap 156 tūkstošiem parakstu. Nedomāju, ka tas ir reāli.

     [+] [-]

, 2023-11-16 18:44, pirms 5 mēnešiem
TinderDtae rakstīja: Izskatās, ka jūs esiet diezgan zinošs šajā tēmā, tad vai Jūs lūdzu varat paskaidrot cik tad daudz Pasaulē varētu būt to skeletonistu un vispār renes sporta veidu pārstāvju? Protams, skaitlis, sanāktu stipri aptuvens
No manas puses ir sajūta, ka reti kurā valstī ir vairāk kā divas trases, cik es atradu, tad tikai Vācijā ir 4., kam seko Austrija un ASV ar 2. katrā, tas, vismaz man, jau vien liek domāt, ka tas ir gana liels rādītājs, ka tas ir nišas sports. Atgādina, mazliet, to kā pie mums cilvēki cenšās trenēties tramplīnlēkšanā.
Vai valstī jāattīsta tikai tie sporta veidi , kuri ir labi zināmi pasaulē? Priecājamies ka mums ir kaut kas savs. Renes sports - tas ir mūsu.

  -3 [+] [-]

, 2023-11-16 18:56, pirms 5 mēnešiem
TinderDtae rakstīja: Izskatās, ka jūs esiet diezgan zinošs šajā tēmā, tad vai Jūs lūdzu varat paskaidrot cik tad daudz Pasaulē varētu būt to skeletonistu un vispār renes sporta veidu pārstāvju? Protams, skaitlis, sanāktu stipri aptuvens
No manas puses ir sajūta, ka reti kurā valstī ir vairāk kā divas trases, cik es atradu, tad tikai Vācijā ir 4., kam seko Austrija un ASV ar 2. katrā, tas, vismaz man, jau vien liek domāt, ka tas ir gana liels rādītājs, ka tas ir nišas sports. Atgādina, mazliet, to kā pie mums cilvēki cenšās trenēties tramplīnlēkšanā.
Vai tu zini cik Latvijas valsts atbalsta ''nišas'' sporta veidus, Kanādas hokeju ieskaitot, caur šo sporta veida sacensību un treniņu bāzēm piešķirtā Nacionālā sporta bāzes statusu?
Iesaku iepazīties ar šo Nacionālo sporta bāžu reģistru:
https://www.izm.gov.lv/lv/sporta-ba...

  +1 [+] [-]

, 2023-11-16 19:03, pirms 5 mēnešiem
Aldis Br rakstīja: Vai valstī jāattīsta tikai tie sporta veidi , kuri ir labi zināmi pasaulē? Priecājamies ka mums ir kaut kas savs. Renes sports - tas ir mūsu.
labi, mūsu niša, bet ne no nodokļu maksātāju maciņiem..

     [+] [-]

, 2023-11-16 19:19, pirms 5 mēnešiem
Aldis Br rakstīja: Vai valstī jāattīsta tikai tie sporta veidi , kuri ir labi zināmi pasaulē? Priecājamies ka mums ir kaut kas savs. Renes sports - tas ir mūsu.
Basketbols ir mūsu(esam pirmie Eiropas čempioni)- dibinājām FIBA!

Pie renes pirmsākumiem Latvija nekad nav stāvējusi!

To nodibināja Apvienotās Karalistes, Šveices un Francijas delegāti, klātesot Kanādas un ASV pārstāvjiem.[1]

Jocīgi, bet PK bobslejā startē tikai 1 no 5 dibinātājvalstīm, bet startēt var jebkurš!

  +2 [+] [-]

, 2023-11-16 19:35, pirms 5 mēnešiem
Ivars Zvirgzdiņš rakstīja: Vai tu zini cik Latvijas valsts atbalsta ''nišas'' sporta veidus, Kanādas hokeju ieskaitot, caur šo sporta veida sacensību un treniņu bāzēm piešķirtā Nacionālā sporta bāzes statusu?
Iesaku iepazīties ar šo Nacionālo sporta bāžu reģistru:
https://www.izm.gov.lv/lv/sporta-bazu-registrs
Pa lielam pro sportu vispār valstij nevajadzētu stutēt. Valsts interesēs ir sportu kultivēt bērnos un jauniešos, kas tālāk rezultēsies citās pozitīvas lietās, no kurām tikai ka mazs blakusprodukts būs tie bērni/jaunieši, kuri kļūs par pro sportistiem. Bet renes sakarā es domāju būtu muļķīgi ignorēt, ka mums tāda būve ir, tā ir diezgan unikāla pasaules kontekstā (jo trašu nav daudz), kas automātiski dod mums priekšrocības renes sporta veidos pret entām citam valstīm. Renes veidos mēs varam izcelties un tie var būt ka sava veida Latvijas ziemas sporta vizītkarte. Tā kā jādarbojas tajā lauciņā, bet nevajag mums pa katru cenu izritināt zviedriem sarkano paklāju, jo viņi negrib paši tērēties. Ja zviedri grib mūsu trasi izmantot - lai piķo un problēmu nav. Vai arī lai meklē citus muļķus vai paši ceļ vai atceļ visu savu olimpisko padarīšanu. Mēs bez OS pilnīgi mierīgi iztiksim.

  +3 [+] [-]

, 2023-11-16 19:37, pirms 5 mēnešiem
otins rakstīja: Referendums nav jārīko, bet olimpiskās spēles ir jārīko. Nosaukt latviešu nacionālos ziemas sporta veidus par šauriem nišas sportiem var tikai skauģi un nekauņas. P.S. Neviens nav taisījis būvniecības ekspertīzi, cik izmaksās Siguldas trases pārbūve. 58 miljoni ir no gaisa pagrābts skaitlis, bet te tas jau pieaudzis līdz 100 miljoniem. Kas būs tālāk - miljards?
Ja Latvija iesaistīsies 2030.gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanā, uzņemot sacensības Siguldas kamaniņu un bobsleja trasē, tad šī objekta rekonstrukcijā būs jāiegulda apmēram 58 miljoni eiro, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs. - To skaitli saka cilvēks, kam to naudu būs jādod. Tā kā diez vai no pirksta izzīsts.
Otrkārt - uz pasaules fona rene ir nišas sporta veids. Konkurence ir šaurāka, kā vienā otrā sporta veidā, lai tiktu, kādā labākā atsevišķā komandā.
Treškārt - kāpēc valstij ir jāizgrūž milzīga nauda, kura netiks atpelnīta salīdzinoši šauras iedzīvotāju grupas apmierināšanai (renes sportisti un fani), ja ir problēmas jomās, kas skar ievērojami lielāku iedzīvotāju skaitu - medicīna, izglītība, drošības struktūras, ceļu infrastruktūra.
Ceturtkārt - miljards nebūs, bet zinot apetīti uz valsts/pašvaldību naudas apmaksātiem projektiem - summa x2 praktiski garantēta.

  +2 [+] [-]

, 2023-11-16 19:40, pirms 5 mēnešiem
Ivars Zvirgzdiņš rakstīja: Tad jau mums nevajadzēja rīkot arī trīs IIHF pasaules čempionātus, jo kā zināms, tad Kanādas hokejs Latvijā ne tuvu nav pieejams ļoti plašām tautas masām, jo, lai Latvijā bērnu sūtītu trenēties hokejā, vecākiem ir jāšķiras no nopietnas naudas summas.
Tas gan Latvijai netraucēja uzbūvēt, un tagad uzturēt, gana daudz ledus haļļu.
Lai cik dārgs nebūtu hokejs, salīdzinot ar reni - kapeiku sports. Un arī pieejamība neskaitāmas reizes lielāka. Un runājot par nišu - cik ir hokejistu pasaulē un cik renistu pasaulē? Nebrīnos, ja latviešu hokejistu ir vairāk, kā "profesionālu" skeletonistu visā pasaulē.

     [+] [-]

, 2023-11-16 19:43, pirms 5 mēnešiem
otins rakstīja: Referendums nav jārīko, bet olimpiskās spēles ir jārīko. Nosaukt latviešu nacionālos ziemas sporta veidus par šauriem nišas sportiem var tikai skauģi un nekauņas. P.S. Neviens nav taisījis būvniecības ekspertīzi, cik izmaksās Siguldas trases pārbūve. 58 miljoni ir no gaisa pagrābts skaitlis, bet te tas jau pieaudzis līdz 100 miljoniem. Kas būs tālāk - miljards?
Baigais jau nac.sports par kuru ziņu tikpat kā nav,nekad mūžā nav nointervēti ārzemju renisti,treneri utt..
Tāda ziņā, nekādas cieņas pret šo sporta veidu nav arī Latvijā

  -1 [+] [-]

, 2023-11-16 19:49, pirms 5 mēnešiem
killo2000 rakstīja: Pa lielam pro sportu vispār valstij nevajadzētu stutēt. Valsts interesēs ir sportu kultivēt bērnos un jauniešos, kas tālāk rezultēsies citās pozitīvas lietās, no kurām tikai ka mazs blakusprodukts būs tie bērni/jaunieši, kuri kļūs par pro sportistiem. Bet renes sakarā es domāju būtu muļķīgi ignorēt, ka mums tāda būve ir, tā ir diezgan unikāla pasaules kontekstā (jo trašu nav daudz), kas automātiski dod mums priekšrocības renes sporta veidos pret entām citam valstīm. Renes veidos mēs varam izcelties un tie var būt ka sava veida Latvijas ziemas sporta vizītkarte. Tā kā jādarbojas tajā lauciņā, bet nevajag mums pa katru cenu izritināt zviedriem sarkano paklāju, jo viņi negrib paši tērēties. Ja zviedri grib mūsu trasi izmantot - lai piķo un problēmu nav. Vai arī lai meklē citus muļķus vai paši ceļ vai atceļ visu savu olimpisko padarīšanu. Mēs bez OS pilnīgi mierīgi iztiksim.
Tur jau tā lieta, ka valsts pienākums ir atbalstīt bērnu un jauniešu sportu, un uz tā pamata arī tiek atbalstītas šīs sporta būves.
Pārējam tevis rakstītam pilnībā piekrītu. Izņemot to, ka mums pašiem arī kaut ko ir un būs jāiegulda, jo viss tas paliks pie mums pēc OS.

     [+] [-]

, 2023-11-16 19:50, pirms 5 mēnešiem
Aldis Br rakstīja: Vai valstī jāattīsta tikai tie sporta veidi , kuri ir labi zināmi pasaulē? Priecājamies ka mums ir kaut kas savs. Renes sports - tas ir mūsu.
Nē, protams, ka nē. Bez nišas sportiem nebūtu mums 3x3 basketbola zelta, vai divkārtējā olimpiskā čempiona Štromberga. Mana problēma nav nišas sports vai nē, mana problēma ir tas, ka es pārāk maz zinu par renes sportu, līdz šim, parasti, skatos reni reizi 4 gados un arī pa pēdējam braucienam 4niekos bobslejā un Martina pēdējo braucienu. Es nebūtu pret olimpisko spēļu, nu vismaz daļas, uzņemšanu, bet man šobrīd par to ir pārāk maz informācijas pirms man ir viedoklis vai mums to vajag, vai nē.

  -3 [+] [-]

, 2023-11-16 19:53, pirms 5 mēnešiem
Geralt of Rivia rakstīja: Lai cik dārgs nebūtu hokejs, salīdzinot ar reni - kapeiku sports. Un arī pieejamība neskaitāmas reizes lielāka. Un runājot par nišu - cik ir hokejistu pasaulē un cik renistu pasaulē? Nebrīnos, ja latviešu hokejistu ir vairāk, kā "profesionālu" skeletonistu visā pasaulē.
Nu, nezinu, nezinu!
Nezinu cik vecākiem ir jāiegulda, lai bērns vai jaunietis trenētos kādā no renes sporta veidiem, bet zinu vairākas ģimenes, ne tās turīgākās, kuras sāka bērnu sūtīt hokejā, bet salīdzinoši ātri izņēma ārā, jo nevarēja atļauties bērnam salīdzinoši dārgo ekipējumu, un ikmēneša maksājumus, kas bija jāmaksā par bērna treniņiem.

  +2 [+] [-]

, 2023-11-16 19:54, pirms 5 mēnešiem
Aldis Br rakstīja: Vai valstī jāattīsta tikai tie sporta veidi , kuri ir labi zināmi pasaulē? Priecājamies ka mums ir kaut kas savs. Renes sports - tas ir mūsu.
Ok - attīsti. Bet ir starpība, attīstīt sporta veidu vai iet iekšā avantūrās, kas izmaksā kosmosu. Ja mēs rīkosim OS, tie nebūs tie 58 miljoni. Tā būs ievērojami lielāka summa. Pat nerunājot atpelnīs/neatpelnīs. Vai ir pamatoti grūst iekšā 58-100 un vairāk miljonus sporta, tātad izklaides projektā, ja akūti trūkst finanses jomās, kas ir pamtjomas tajā, ko ir jānodrošina valstij un pašvaldībām? Ja nepārtraukti trūkst nauda medicīnai, ja nepārtraukti trūkst nauda skolotājiem, ja policijā, ugunsdzēsējos un glābšanas dienestos iztrūkst ap 40% darbinieku. Vai tos 58-100 miljonus nebūtu vērtīgāk ieguldīt, lai risinātu problēmas, kādā no šīm struktūrām? Kāpēc norādu 58-100? Tāpēc, ka pirmkārt, tie 58 ir tikai par Siguldas trasi. Tiek runāts, ka gribam rīkot arī hokeja grupu un šortreku/ātrslidošanu. Tātad - arēna jāpārbūvē atbilstoši pēdējiem 2 sporta vediem vai jāceļ jauna arēna. Ja neceļam - jāīrē no Savicka. papildus izdevumi. Klāt nāk olimpiskais ciemats. Klāt nāk infrastruktūra, lai nav kauns rādīt mūsu "izcilās " šosejas, galvaspilsētu utt., jo diemžēl, teleportēties pa taisno uz trasi nebūs iespējams. Tā jau ir krietni lielāka summa kā 58 miljoni. Kas varētu nostāties ap manis minētajiem 100 miljoniem. Un tad atceramies, ka ja notiek brīnums un tiekam pie OS rīkošanas - tā būs valsts un pašvaldību nauda. Kas notiek ar šādiem projektiem, jo īpaši lielajiem? "Pēkšņi un neplanoti sadārdzinājumi" - Rail Baltica, Dienvidu tilts un Gaismas Pils izcili piemēri. Līdz ar to es teiktu, ka minimums 100 miljoni tie būs pat ja uzņemamies tikai reni.
Lai varētu vēl labāk saprast mērogu. Nākamā gada budžeta ieņēmumi provizoriski būs 14.5 miljardi, izdevumi 16.2 miljardi. Tātad šāds te 100 miljonu pasākums no nākamā gada ienākumu budžeta veido 6.8%. Protams, ka realitātē tēriņi būtu vairāku gadu garumā, taču tik un tā - vai tiešām pie esošās gan iekšējās situācijas, gan globālās situācijas būtu jāuzņemās proporcionāli tik lieli izdevumi par 1 pasākumu, kas pamatā ir noderīgs salīdzinoši ļoti šaurai iedzīvotāju grupai?

  -2 [+] [-]

, 2023-11-16 19:55, pirms 5 mēnešiem
TinderDtae rakstīja: Nē, protams, ka nē. Bez nišas sportiem nebūtu mums 3x3 basketbola zelta, vai divkārtējā olimpiskā čempiona Štromberga. Mana problēma nav nišas sports vai nē, mana problēma ir tas, ka es pārāk maz zinu par renes sportu, līdz šim, parasti, skatos reni reizi 4 gados un arī pa pēdējam braucienam 4niekos bobslejā un Martina pēdējo braucienu. Es nebūtu pret olimpisko spēļu, nu vismaz daļas, uzņemšanu, bet man šobrīd par to ir pārāk maz informācijas pirms man ir viedoklis vai mums to vajag, vai nē.
Pēdējais laiks sākt interesēties!
Vel jo vairāk, ja visi renes sporta veidi tiek rādīti mūsu TV kastē.

  +1 [+] [-]

, 2023-11-16 19:57, pirms 5 mēnešiem
Ivars Zvirgzdiņš rakstīja: Nu, nezinu, nezinu!
Nezinu cik vecākiem ir jāiegulda, lai bērns vai jaunietis trenētos kādā no renes sporta veidiem, bet zinu vairākas ģimenes, ne tās turīgākās, kuras sāka bērnu sūtīt hokejā, bet salīdzinoši ātri izņēma ārā, jo nevarēja atļauties bērnam salīdzinoši dārgo ekipējumu, un ikmēneša maksājumus, kas bija jāmaksā par bērna treniņiem.
Tehnika Ivar. Cik maksā boba kamanas piemēram? Pateikšu priekšā - hokeja komandas sezonas budžets. Un runa nav par bērnu komandu, bet gan tādu viduvēju OHL komandu. Ja neesi ievērojis - hokejā pamata dodas trenēties bērni. Reni sāk apgūt pusaudži/jaunieši. Tas nav tas sporta veids, kur pirmie treniņi lielākajai daļai ir 5-10 gadu vecumā. Un renē viss turās nevis uz bērnu vecākiem, bet gan valsts naudu, pašvaldības naudu un sponsoriem.

  -2 [+] [-]

, 2023-11-16 20:00, pirms 5 mēnešiem
Geralt of Rivia rakstīja: Ok - attīsti. Bet ir starpība, attīstīt sporta veidu vai iet iekšā avantūrās, kas izmaksā kosmosu. Ja mēs rīkosim OS, tie nebūs tie 58 miljoni. Tā būs ievērojami lielāka summa. Pat nerunājot atpelnīs/neatpelnīs. Vai ir pamatoti grūst iekšā 58-100 un vairāk miljonus sporta, tātad izklaides projektā, ja akūti trūkst finanses jomās, kas ir pamtjomas tajā, ko ir jānodrošina valstij un pašvaldībām? Ja nepārtraukti trūkst nauda medicīnai, ja nepārtraukti trūkst nauda skolotājiem, ja policijā, ugunsdzēsējos un glābšanas dienestos iztrūkst ap 40% darbinieku. Vai tos 58-100 miljonus nebūtu vērtīgāk ieguldīt, lai risinātu problēmas, kādā no šīm struktūrām? Kāpēc norādu 58-100? Tāpēc, ka pirmkārt, tie 58 ir tikai par Siguldas trasi. Tiek runāts, ka gribam rīkot arī hokeja grupu un šortreku/ātrslidošanu. Tātad - arēna jāpārbūvē atbilstoši pēdējiem 2 sporta vediem vai jāceļ jauna arēna. Ja neceļam - jāīrē no Savicka. papildus izdevumi. Klāt nāk olimpiskais ciemats. Klāt nāk infrastruktūra, lai nav kauns rādīt mūsu "izcilās " šosejas, galvaspilsētu utt., jo diemžēl, teleportēties pa taisno uz trasi nebūs iespējams. Tā jau ir krietni lielāka summa kā 58 miljoni. Kas varētu nostāties ap manis minētajiem 100 miljoniem. Un tad atceramies, ka ja notiek brīnums un tiekam pie OS rīkošanas - tā būs valsts un pašvaldību nauda. Kas notiek ar šādiem projektiem, jo īpaši lielajiem? "Pēkšņi un neplanoti sadārdzinājumi" - Rail Baltica, Dienvidu tilts un Gaismas Pils izcili piemēri. Līdz ar to es teiktu, ka minimums 100 miljoni tie būs pat ja uzņemamies tikai reni.
Lai varētu vēl labāk saprast mērogu. Nākamā gada budžeta ieņēmumi provizoriski būs 14.5 miljardi, izdevumi 16.2 miljardi. Tātad šāds te 100 miljonu pasākums no nākamā gada ienākumu budžeta veido 6.8%. Protams, ka realitātē tēriņi būtu vairāku gadu garumā, taču tik un tā - vai tiešām pie esošās gan iekšējās situācijas, gan globālās situācijas būtu jāuzņemās proporcionāli tik lieli izdevumi par 1 pasākumu, kas pamatā ir noderīgs salīdzinoši ļoti šaurai iedzīvotāju grupai?
Interesanti! Kāpēc pie mums neviens neuztraucas, ka salīdzinoši lielu naudu valsts iegulda, piemēram, Kleistu jātnieku sporta bāzē, kura tiešām ir priekš elitāriem cilvēkiem, un ar izciliem panākumiem lepoties nevar. Ja neskaita jātnieka Riharda Snikus ļoti labiem panākumiem Paraolimpiskajās spēlēs?
Tāpat par valsts naudu mototrasē ''Zelta zirgs'' utt.?

     [+] [-]

, 2023-11-16 20:02, pirms 5 mēnešiem
Tikai hokejam atšķirībā no renes valsts palīdzība/pašvaldību palīdzība ir salīdzinoši minimāla. Ja neskaita dažu miljonu atsviešanu uz PČ, tad LHF atbalsts ir ap miljonu gadā, OHL līmenī - atkarīgs no pašvaldībām, bērni un jaunieši tas pats. Un hokejisti savas algas sapelna paši. Un cik ir hokejistu un cik ir renistu? Pat ja ņemam, ka visi OHL hokejisti ir valsts atbalstīti (kas tā nav) tad proporcionāli pārrēķinot valsts atbalstu hokejam un renei uz galviņām - cik valstij izmaksā viens hokejists un cik viens renists, ņemot vērā, ka renisti diez vai ir vairāk par 50 pa visām disciplīnām kopā (un gan jau pat tik daudz nav) un ir vesela 1 trase.

  +2 [+] [-]

, 2023-11-16 20:02, pirms 5 mēnešiem
Ivars Zvirgzdiņš rakstīja: Pēdējais laiks sākt interesēties!
Vel jo vairāk, ja visi renes sporta veidi tiek rādīti mūsu TV kastē.
Es uzdevu jautājumu, cik Pasaulē varētu būt renes sportistu? Man atbildēja par nacionālajām sporta bāzēm un par nišas sportiem. Nezinu, kā Tev, bet man liekas, ka ja Pasaulē ir 17 ledus trases, kamēr pie mums Kanādas hokeja ledus haļļu vien ir stipri līdzīgā skaitā.

  -2 [+] [-]

, 2023-11-16 20:04, pirms 5 mēnešiem
Geralt of Rivia rakstīja: Tehnika Ivar. Cik maksā boba kamanas piemēram? Pateikšu priekšā - hokeja komandas sezonas budžets. Un runa nav par bērnu komandu, bet gan tādu viduvēju OHL komandu. Ja neesi ievērojis - hokejā pamata dodas trenēties bērni. Reni sāk apgūt pusaudži/jaunieši. Tas nav tas sporta veids, kur pirmie treniņi lielākajai daļai ir 5-10 gadu vecumā. Un renē viss turās nevis uz bērnu vecākiem, bet gan valsts naudu, pašvaldības naudu un sponsoriem.
Hm, gan jau kāds, kurš vairāk zina par notiekošo renes sportos, apstiprinās, ka bērni un jaunieši ne tuvu netiek pie jaunas tehnikas, bet izmanto veco, kāda lietoto. Tikai jau ieņemot kādu nopietnāku statusu tie tiek pie speciāli viņiem būvētas tehnikas, kuras būvēšanu nodrošina sponsori.

     [+] [-]

, 2023-11-16 20:07, pirms 5 mēnešiem
Ivars Zvirgzdiņš rakstīja: Interesanti! Kāpēc pie mums neviens neuztraucas, ka salīdzinoši lielu naudu valsts iegulda, piemēram, Kleistu jātnieku sporta bāzē, kura tiešām ir priekš elitāriem cilvēkiem, un ar izciliem panākumiem lepoties nevar. Ja neskaita jātnieka Riharda Snikus ļoti labiem panākumiem Paraolimpiskajās spēlēs?
Tāpat par valsts naudu mototrasē ''Zelta zirgs'' utt.?
Neaizmirsti, ka Siguldā to naudu arī neiegulda 1x, lai kaut ko salabotu, bet tieši tāpat katru gadu ir izdevumi. Un mākslīgās ledus trases uzturēšana ir daudz dārgāka, kā tam pašam Zelta Zirgam. Ņem kaut vai to pašu elektrību, ja gadās siltāka ziema. Un man nav pretenziju pret reni, kā tādu. Man ir pretenzijas pret vienreizēju, nenormāli dārgu pasākumu, kura atdeve ne tuvu sevi neatgūs ne emocionālā, ne finansiālā veidā.
Ļoti stulbs piemērs, bet tie paši mūsu aprunātie hokejisti. Pēc bronzas viņus sagaidīja entie tūkstoši. Ok, Smiltēna brīvdiena palīdzēja, bet pat pēc "ikdienas 9.-12." vietas viņus sagaida vairāk, skaļāk, kā to pašu Dukuru, Melbārdi, Ķibermani utt. pēc medaļām Pasaules čempjos un OS. Ko tas apliecina - interese ir maza. Jo pat pie mums ar atpalikušo domāšanu, ka OS medaļa ir kaut kas nereāli svarīgs, kad ir iespēja parādīt - jā tā medaļa ir kaut kas super, tie, kas izcīnīja varoņi, darbi ir mazāk aktīvi, kā tad, kad jāparāda atbalsts itkā ikdienišķam pasākumam.

     [+] [-]

, 2023-11-16 20:09, pirms 5 mēnešiem
Ivars Zvirgzdiņš rakstīja: Hm, gan jau kāds, kurš vairāk zina par notiekošo renes sportos, apstiprinās, ka bērni un jaunieši ne tuvu netiek pie jaunas tehnikas, bet izmanto veco, kāda lietoto. Tikai jau ieņemot kādu nopietnāku statusu tie tiek pie speciāli viņiem būvētas tehnikas, kuras būvēšanu nodrošina sponsori.
Protams, ka nevienam nedod jaunu tehniku. Tur nav jābūt specam. Stāsts ir par to, ka ne jau tu to visu apmaksā no savas (vecāku) kabatas, kā tas ir hokejā. Renē valsts/pašvaldību atbalsts ir daudz lielāks kā hokejā, basketā vai futbolā.

  -3 [+] [-]

, 2023-11-16 20:16, pirms 5 mēnešiem
Geralt of Rivia rakstīja: Tikai hokejam atšķirībā no renes valsts palīdzība/pašvaldību palīdzība ir salīdzinoši minimāla. Ja neskaita dažu miljonu atsviešanu uz PČ, tad LHF atbalsts ir ap miljonu gadā, OHL līmenī - atkarīgs no pašvaldībām, bērni un jaunieši tas pats. Un hokejisti savas algas sapelna paši. Un cik ir hokejistu un cik ir renistu? Pat ja ņemam, ka visi OHL hokejisti ir valsts atbalstīti (kas tā nav) tad proporcionāli pārrēķinot valsts atbalstu hokejam un renei uz galviņām - cik valstij izmaksā viens hokejists un cik viens renists, ņemot vērā, ka renisti diez vai ir vairāk par 50 pa visām disciplīnām kopā (un gan jau pat tik daudz nav) un ir vesela 1 trase.
Tās summas, kuras valsts atmeta par PČ organizēšanu, bija vienreizēji pasākumi, un tāpēc izskanēja skaļi publiskā telpā, bet vel jau ir ikgadēji valsts maksājumi caur IZM, kuru maksā sporta bāzēm par to, ka tām ir Nacionālo sporta bāžu status, un maksājumi federācijām bērnu un jauniešu sporta atbalstam. Arī LHF. Par to publiskā telpa klusē.
Konkrētus ciparus nezinu, jo slinkums šovakar rakņāties i-netā, bet ja kādam ir vēlēšanās, tad to visu var atrast.

  -3 [+] [-]

, 2023-11-16 20:18, pirms 5 mēnešiem
Geralt of Rivia rakstīja: Neaizmirsti, ka Siguldā to naudu arī neiegulda 1x, lai kaut ko salabotu, bet tieši tāpat katru gadu ir izdevumi. Un mākslīgās ledus trases uzturēšana ir daudz dārgāka, kā tam pašam Zelta Zirgam. Ņem kaut vai to pašu elektrību, ja gadās siltāka ziema. Un man nav pretenziju pret reni, kā tādu. Man ir pretenzijas pret vienreizēju, nenormāli dārgu pasākumu, kura atdeve ne tuvu sevi neatgūs ne emocionālā, ne finansiālā veidā.
Ļoti stulbs piemērs, bet tie paši mūsu aprunātie hokejisti. Pēc bronzas viņus sagaidīja entie tūkstoši. Ok, Smiltēna brīvdiena palīdzēja, bet pat pēc "ikdienas 9.-12." vietas viņus sagaida vairāk, skaļāk, kā to pašu Dukuru, Melbārdi, Ķibermani utt. pēc medaļām Pasaules čempjos un OS. Ko tas apliecina - interese ir maza. Jo pat pie mums ar atpalikušo domāšanu, ka OS medaļa ir kaut kas nereāli svarīgs, kad ir iespēja parādīt - jā tā medaļa ir kaut kas super, tie, kas izcīnīja varoņi, darbi ir mazāk aktīvi, kā tad, kad jāparāda atbalsts itkā ikdienišķam pasākumam.
Atkārtošos-katra sporta bāze, kurai ir Nacionālās sporta bāzes status, katru gadu no valsts saņem kādu konkrētu naudas summu šīs bāzes uzturēšanai. Un Siguldas trase nav kaut kāds elitārs izņēmums.
1 2 3 97 komentāri