Facebook
GoogleBiatlonists, sambists, kikbokseris: karā bojā gājuši vismaz trīs Ukrainas sportisti
@MarisNoviks
Krievija devīto gadu turpina agresiju pret Ukrainu, bet 24. februārī sāka pilna mēroga iebrukumu. Kara pirmajās divās nedēļās nogalināti vismaz trīs Ukrainas sportisti.
Ukrainas biatlona federācija otrdien, 1. martā, informēja par deviņpadsmit gadus vecā Jevgeņija Mališeva nāvi. Daļēji ielenktajā Harkivā todien gāja bojā 21 cilvēks un vēl 112 tika ievainoti, atsaucoties uz apgabala militārās administrācijas vadītāju Oļegu Siņegubu, vēstīja ziņu aģentūra “Reuters”.
Mališevs pirms diviem gadiem bija Ukrainas junioru izlases dalībnieks, bet kara laikā viņam bija spēkā līgums ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Nacionālajā gvardē dienē arī 2019. gada pasaules čempions iedzīšanā Dmitro Pidručnijs.
Varšavā bāzētā baltkrievu pretošanās vietne “Nexta” trešdien, 9. martā, informēja par 16 gadus vecā sambista Artjoma Primenko nāvi. Ukrainas čempions sambo (pašaizsardzība bez ieroča) gāja bojā Krievijas aviācijas uzlidojumā Sumu pilsētai. Uzbrukumā tika nogalināta visa Primenko ģimene, ieskaitot puiša divus jaunākos brāļus.
?In #Sumy, 16-year-old Artyom Pryimenko, the champion of #Ukraine in sambo, was killed during an airstrike. His entire family died with him, including two younger brothers. pic.twitter.com/MAov4aobaX
— NEXTA (@nexta_tv) March 9, 2022
Trešdiena nesa vēl vienu skumju vēsti. Krievijas aviācijas uzlidojumā Čerņihivai tika nogalināts WAKO kikbokseris Jevgeņijs Zvonoks. Divdesmit divus gadus vecais sportists pievienojās zemessardzei (teritoriālās aizsardzības spēki) un gāja bojā 3. martā, kad aviācijas bumba izpostīja 18. vidusskolu. Zvonoka ķermenis 6. martā tika atrasts zem ēkas gruvešiem.
Zvonoks bija Ukrainas čempions kikboksā, sudraba laureāts Pasaules kausā.
Кикбоксер WAKO Евгений Звонок погиб в Чернигове после обстрелов войск РФ.https://t.co/tVMAQcl0R3
— Tribuna.com Беларусь (@goalsby) March 9, 2022
22-летний спортсмен ушел в тероборону региона. Он погиб 3 марта от авиаудара в школе №18 в Чернигове. Его тело нашли 6 марта под завалами здания. pic.twitter.com/ydecjlvW6n
Krievijas agresija pret Ukrainu sākās 2014. gada 20. februārī. Izmantojot hibrīdkara metodes, iebrucēji sagrāba Krimas pussalu, kā arī okupēja daļu no Doneckas un Luhanskas apgabaliem Ukrainas austrumos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins 2022. gada 21. februārī legalizēja okupācijas spēku klātbūtni okupētajās teritorijās, bet 24. februārī sāka karu.
Smagākā situācija izveidojusies Ukrainas dienvidos, kur okupanti cenšas izveidot sauszemes koridoru ar okupēto Krimu. Azovas jūras ostas pilsēta Mariupole tiek apšaudīta jau divas nedēļas – 9. martā aviobumba sprāga blakus pilsētas dzemdību namam, pārvēršot drupās vienu no slimnīcas korpusiem.
Absolute peak Russia. Asked whether it was planning to attack other countries, Lavrov said: "We are not planning to attack other countries. We didn't attack Ukraine in the first place". Russia's other neighbours should probably start worrying pic.twitter.com/QrzvcQXM6H
— Tadeusz Giczan 🇺🇦 (@TadeuszGiczan) March 10, 2022
Krievijas karš pret Ukrainu ir lielākais sauszemes konflikts Eiropā kopš Otrā Pasaules kara. Iebrukuma pirmajās divās nedēļās Ukrainu atstājuši vairāk nekā divi miljoni bēgļu.
