Kazakevičs: "LVS vajadzētu izmēzt ar sūdainu mietu"

-Kad runājām pēc Pekinas olimpiādes, biji optimistiski noskaņots par gaidāmo sezonu un startu pasaules čempionātā. Kāpēc pārtrauci sporta gaitas?
-Man jau nav finansējuma. Cik tad ilgi var ņemties bez tā?

-Savu lomu noteikti nospēlēja neiekļaušana Latvijas olimpiskās vienības (LOV) sastāvā?
-C sastāvam es esmu par vecu, tur ir tikai sportisti līdz 23 gadu vecumam, reāli bija runa par B sastāvu. Ar 19. vietu olimpiādē [Aiga] Grabuste tika B sastāvā, un konkurence bija krietni mazāka nekā mums [soļotājiem], ar 25. vietu B sastāvā vieta atradās [Dmitrijam] Miļkevičam un [Jeļenai] Prokopčukai, kura vispār olimpiādē nestartēja. Tikai [Sinta] Ozoliņa no B sastāva olimpiskajās spēlēs bija augstāk par mani (Kazakevičs ieņēma 16. vietu aptuveni 60 dalībnieku konkurencē - aut.). Viņi [LOV] izlēma, man neko nepaskaidrojot. Centos to pats uzzināt, kāpēc tā noticis, bet ar mani neviens sarunās neielaidās, pasūtīja pāris mājas tālāk un tas arī viss. Latvijas Vieglatlētikas savienība (LVS) nav samaksājusi naudu par pasaules kausu (pērn Latvijas soļotāji izcīnīja piekto vietu komandu sacensībās – aut.) – 6000 dolāru. LVS kontā šī nauda ir, bet līdz soļotājiem nav atnākusi.

-Bija paredzēts, ka iegūtā nauda tiks sadalīta uz soļotājiem?
-Agrāk Latvijai bijusi sestā vieta pasaules kausā ar Aigaru Fadejevu un Modri Liepiņu ierindā un tad uz galviņām dalīja, kas ir tikai normāli. Tā ir pieņemta prakse – Vadims Vasiļevskis izcīna ceturto vietu pasaules čempionātā, IAAF pārskaita naudu LVS, kas pēc tam to atdod sportistam. Mūsu gadījumā LVS uzskatīja, ka viņi mūs ir deleģējuši, tātad var to naudu paņemt sev. Tagad vēl ir krīze, līdz ar to viņi izmanto katru iespēju naudu paturēt sev. Redzēs kā būs pasaules čempionātā. Nedod Dievs, ka Vasiļevskis un Kovals sametīs medaļās un naudu pievāks savienība.

-Aigars Fadejevs savulaik centās piesaistīt privātos sponsorus. Vai tu tādu iespēju nemēģināji?
-Neesmu tik sabiedrisks un man nav tik labu kontaktu. Turklāt šis ir arī neīstais laiks, lai kaut ko piesaistītu. Mēģini vai nemēģini, nekas nav sanācis. Ja būtu izdevies, tad es vēl pacīnītos, bet, tā kā man nav neviena santīma sportam un savu naudu es vairs negribu tajā visā guldīt, tad nav jēgas. Labāk es aizbraukšu pa vasaru pastrādāšu, nopelnīšu naudu studijām, nevis izčakarēšu visu vasaru. Tā ir mēslainē izmesta nauda, nevienam jau tas mans rezultāts un progress nav vajadzīgs. Daļēji kļūdījos, ka startēju pasaules kausā. Būtu zinājis, ka prēmiju nesaņemšu, nebūtu to darījis. Tad olimpiādē nolabotu personisko rekordu par septiņām minūtēm un visi piečurātu biksītes aiz laimes (Pasaules kausā Kazakevičs personisko rekordu laboja par septiņām minūtēm un Pekinā vēl par 17 sekundēm - aut.). Tā bija taktiskā kļūda, bet pēc kaujas jau visi gudri.

-Atgriežoties pie tēmas par neiekļaušanu LOV sastāvā: vai netika ņemts vērā tavs vecums – 29 gadi tomēr...
-Tobrīd man bija 28, bet Miļkevičs jau tikai gadu jaunāks par mani. Ar ko viņš ir labāks? Viņš izcīnīja tikai 25. vietu. Kāda var būt runa par vecumu, ja mūs šķir tikai viens gads? Soļošanā vispār labākais vecums ir 30-32 gadi, es līdz tam vecumam nemaz netiku. Nav jau runa par lielām naudām. Basketbolistēm atrada 100 000 latu, man pa gadu 3000-4000 latu nevar atrast. Tas ir nožēlojami! Nometnēm pat tik daudz nevajadzētu. Krīzes apstākļos varētu izvilkt ar divarpus tūkstošiem. Pareizinot ar četri (četru gadu cikls – aut.), līdz olimpiādei būtu nepieciešami 10 000 latu. Investējiet čalī, kas trenējas un progresē... Nevienam to nevajadzēja!

-Vai bija cilvēki, kas centās tevi pierunāt palikt sportā?
Nē!

-2006. gadā tu gribēji kļūt par Vācijas pilsoni, tomēr pārdomāji. Nenožēlo?
Godīgi sakot, nožēloju. Ja es tagad gribētu to kārtot, tad man būtu jāietur divu gadu pauze sportā – noteikumi nosaka, ka, ja esi startējis pasaules mačos zem vienas valsts karoga, tad kā citas valsts pilsonis vari startēt tikai pēc diviem gadiem. Tā man būtu vienkārši dīkstāve. OK, es varu kaut kādos komercmačos piedalīties, bet Eiropas un pasaules čempionāti man ietu secen. Tā ir kā divu gadu diskvalifikācija... un par ko? Tikai tāpēc, ka Latvijā naudas nav un es nevienam neesmu vajadzīgs?

-Ar ko tu nodarbojies šobrīd?
-Tagad darbojos Baldones sporta kompleksā, pats arī minos ar riteni, skrienu. Soļojis šogad esmu divas reizes. Vispār man pret to visu situāciju ir riebums. Mazliet pakustinos, bet ne tādā līmenī, lai labi nostartētu. Vēl arī studēju, bet students no manis diezgan slinks.

-Pērn intervijā minēji, ka ar soļošanu grūti nopelnīt, ja nu vienīgi "Grand Prix" mačos, kur pārsvarā ir tikai 20km, bet tev nav vajadzīgā ātruma šai distancei...
-Komercmačos var startēt arī 50 kilometros, bet tās sacensības notiek Ķīnā, Meksikā, baigi tālu. Soļošanā nav izdevīgi, tur tāda nauda neapgrozās. Ja tā būtu, tad Aigars Fadejevs arī varbūt paliktu, bet viņam ir izdevīgāk skriet maratonā. Es līdz viņa līmenim nevaru aizsniegties šobrīd. Varbūt, ja ļoti gribētu, bet es tam pats īsti neticu. Viņam ir lielas darbaspējas! Taču kas ir 2:18 pasaulē? Tas patiesībā ir nožēlojami. Pērn bija 144 (!) kenijieši, kas maratonu noskrēja zem 2:15. No vienas valsts! Bet tikai trīs no viņiem drīkst startēt pasaules čempionātā vai olimpiskajās spēlēs.

-Sportista karjeru esi beidzis. Kādi ir nākotnes mērķi?
-Ko es tajā sportā esmu pazaudējis? Neko! Pagājušajā gadā labi nostartēju un pieliku punktu. 11 no 12 sacensībām laboju personiskos rekordus. Jā, vēl pērn man bija mērķis šogad startēt pasaules čempionātā Berlīnē, bet nu viss ir mainījies. Labāk aizbraukšu uz Vāciju, nopelnīšu naudu dzīvošanai, studijām un miers.

-Vai kaut kad nākotnē nav doma kļūt par treneri?
-Šobrīd es pāris cilvēkus konsultēju, bet, lai būtu treneris, man nav tās kvalifikācijas. Nezinu vai ar trenēšanu var vispār normāli nopelnīt. Latvijas apstākļos tas ir smieklīgi. Kad mani trenēja Modris Liepiņš, tas bija viņa ieguldījums manī, jo nekāda lielā labuma viņam no tā nebija. Tāpēc nezinu, vai ir jēga nodarboties ar labdarību... Kā es kādam mazajam varu likt soļot un ieskaidrot, ka viņam treniņā ir jāsoļo 40 kilometri? Ja es pats sevi nespēju motivēt, kā motivēšu jaunos sportistus?

-...
-Ja Arnis Rumbenieks turpinās soļot, tad būt labi, bet cik man zināms, tad viņš arī jau domā par citām lietām. Pat igauņiem par izpildītu B normatīvu maksā sakarīgas naudas. Latvijā sports reti kuram ir vajadzīgs. LVS ir tāds bardaks, ka tur visus vajadzētu ar sūdainu mietu izmēzt. Neviens neko nedara, un nekāda labuma viņiem no tā droši vien arī nav. Bardaks ir savienībā, līdz ar to visā vieglatlētikā. No stadiona mani izdzen ārā, prasa divus latus stundā un vēl latu astoņdesmit par dušām...

-Pavisam nesen līdzīgs gadījums bija ar Vadimu Vasiļevski...
-Jā, viņu pavasarī izmeta ārā, mani jau oktobrī vai novembrī. Izlases galvenais treneris Edvīns Krūms pienāca un pateica, lai es atbrīvoju Daugavas stadionu. Ja es gribu trenēties, tad lai Aizkraukles rajons [kuru es pārstāvu] pārskaita attiecīgu summu un pasaka, kurās dienās no cikiem līdz cikiem es būšu. Piedodiet, atvainojiet, kādas man ir tiesības Aizkraukles rajonam prasīt, lai viņi man divreiz nedēļā nosponsorē pa desmitniekam? Tas ir nereāli. Es jau nepārstāvu sevi, es ar sportošanu biznesu netaisu, es pārstāvu Latvijas valsti.

-Kādas ir soļošanas perspektīvas nākotnē?
-Manuprāt, par Latvijā par soļošanu vispār drīz teiks pagātnes formā. Atliek vēl Murjāņus likvidēt un, ja lietas tā attīstīsies, tad arī likvidēs un Rumbenieka vairs nebūs. Paliks tikai kaut kas reģionos – Preiļos, Līvānos mazliet ņemsies, varbūt Bauskā trenēs [Ilmārs] Saulgriezis, [Juris] Gjačs Gulbenē vai [Georgs] Gutpelcs Ogrē... Uz šo brīdi jau ir tā, ka Latvijas čempionātā medaļu ir vairāk nekā dalībnieku. Atliek pēdējiem piegriezt skābekli , un drīz vispār neviens nestartēs.