Sirmais: "Jūtu, ka maksimālo punktu karjerā vēl neesmu sasniedzis"

2016. gada Eiropas čempionam tā paša gada rudenī tika veikta pleca operācija, bet rehabilitācijas process ieilga un sacensību apritē viņš atgriezās tikai pērn, samierinoties ar pieticīgiem rezultātiem. Turklāt augusta sākumā Sirmais guva jaunu traumu un tika veikta nākamā operācija.

"Iet labi, esmu jau divas nometnes aizvadījis Somijā, lai saprastu, kur mēs tagad esam un kaltu plānus nākotnei. Viss norit tāpat, kā pagājušajā, aizpagājušajā gadā. Gatavojamies vasaras sezonai, vēl neesam izdomājuši, kad sāksim to. Skatīsimies, kā būs ar veselību, kādi apstākļi būs," pirms neilga laika sarunā ar Sportacentrs.com teica šķēpmetējs, kurš kā galveno šīs sezonas uzdevumu nosauca "atgriezties normālā sacensību apritē". "Tas bija arī iepriekšējais mērķis, bet neizdevās. Mēģināsim vēlreiz. Nākamais gads būs ļoti svarīgs, tur jau būs daudz augstāki mērķi. Līdz tam vēl ir laiks, bet laika nav pārpārēm. Jāsāk kaut kas darīt."

"2017. gadā ar treneri izlēmām, ka nestartēsim. Varbūt tas nebija pareizs lēmums, kas to, lai zina, bet tobrīd tā izlēmām. 2018. gadā iznācu uz sacensībām, plecs laikam nebija līdz galam gatavs, tāpēc sekoja vēl viena trauma, tomēr nav tik traki kā izklausās. Pašlaik uz procentiem 90 jau esmu atpakaļ, metu šķēpu, viss notiek," stāsta Sirmais, atceroties, ka pērn traumu guvis Latvijas čempionāta pirmajā metienā. "Pirms tam bija nelielas problēmas ar muguru un laikam viss saslēdzās ķēdē - saudzējot muguru, nepasaudzēju plecu, domāju, ka viss ir labi, bet diemžēl viņš pievīla."

Pērn pirmajās sacensībās Sirmais aizmeta 73,19 metrus, vēlāk noskaidrojoties, ka tas arī palika viņa gada labākais rezultāts. "Manuprāt, 73 metri pēc tādas traumas, ko mans plecs izcieta, kurš tika taisīts praktiski no nulles, ir diezgan labs rezultāts. Protams, gribējās labāk, skaisto stāstu, ka atgriezies ar tāda pat līmeņa rezultātu, bet realitātē ir tā, ka jāiet soli pa solim."

"Šosezon stāsts būs nevis par rezultātu, bet atgriešanos, lai parādītu, ka es vēl esmu šķēpmetējs, varu kaut ko izdarīt un visu vēl neesmu pateicis. Man ir 26 gadi, maksimālais punkts nav sasniegts, jūtu, ka varu vairāk, arī treneris to saka. Jā, līdz šim sasniegtais ir forši, bet tas nav tas, kāds man ir potenciāls. Cerams, ka mērķis ļaus pierādīt sevi," stāsta šķēpmetējs. "Šī brīža mērķis ir tikai un vienīgi Tokija. Nākamie divi gadi tam 1000% pakārtoti, nekas cits."

Sirmais un viņa draudzene Līna Mūze joprojām strādā pie somu speciālista Kimmo Kinnunena, treniņu grupai esot mazai, jo tajā bez diviem latviešiem ir arī trenera dēls, kā arī tiek palīdzēts vienam paraolimpiskajam sportistam. "Treniņos palicis interesanti, jo treneris sadarbojas ar jauniešiem Ķīnā. Mums tur būs arī treniņnometne, aizbrauksim paskatīties, kā viņi trenējas. Viņi jau bija pieredzes apmaiņā atbraukuši uz Somiju. Mēs iegūstam, viņi iegūst. Ķīnā pirms sezonas būšu pusotru mēnesi, kas būs labs atspēriena punkts. Izpētīsim viņu treniņu bāzes, izpētīsim kā šīs valsts labākie vieglatlēti trenējas. Mēs daudz ko iemācīsimies, ņemsim to labāko."

Janvārī pēc Latvijas Vieglatlētikas savienības gada balvas Sirmais ilgi runāja ar šķēpmešanas leģendu Jāni Lūsi, kurš tika nosaukts par simtgades labāko Latvijas vieglatlētu. "Jānis mēģināja man atgādināt pirmsākumus, kad sāku mest - ir acīmredzams, ka mana tehnika ir nedaudz pamainījusies, metiens vairs nav tik ļoti dabisks. Kad nāk mikrotraumas, izmainās kopējais stils. Viņš mēģināja man atgādināt to, lai atceros pārbaudīto - varbūt ideālais ir sen jau atrasts un nav jāmeklē nekas jauns," stāsta Sirmais. "Tāpat prasīju, kā viņam patika Tokija, kas bija viņa pirmā Olimpiāde. Secinājām, ka tur viss noteikti ir krasi izmainījies."