Facebook
GoogleBartoletta izcīna zeltu tāllēkšanā, Šubenkovs triumfē 110 metru barjersprintā
@sensejs
2015-08-28 16:42
Foto: AP/Scanpix
Pekinā (Ķīna) notiekošajā pasaules čempionātā vieglatlētikā šodien zelta medaļu izcīnīja amerikāņu tāllēcēja Tianna Bartoletta, kas pēdējā lēcienā uzrādīja sezonas labāko rezultātu (7,14 metri). Tikmēr desmitcīņā pēc pirmās dienas pārliecinošā vadībā ir ASV sportists Eštons Ītons.
Dāmu tāllēkšanas finālā jau pirmajā mēģinājumu sērijā tika pārspēta septiņu metru robeža. Jaunu Serbijas rekordu (7,01 metrs) sasniedza Ivana Španovica. 6,95 metri pirmajā lēcienā kanādietei Kristabelai Netijai. Otrajā mēģinājumā 6,95 metru robežu sasniedza arī amerikāniete Tianna Bartoletta, bet britu sportiste Šāra Proktore trešajā lēcienā izvirzījās vadībā ar 7,07 metriem. Pēc ceturtās un piektās sērijas Proktore saglabāja pirmo vietu, tomēr ar pēdējo piegājienu Bartoletta atņēma britiem zelta medaļu – amerikāniete uzvarēja pēc 10 gadu pārtraukuma.
Vīru desmitcīņas sacensībās pārliecinošā vadībā ir titulētais amerikānis Eštons Ītons, kurš pirmo dienu noslēdza ar visu laiku labāko rezultātu 400 metru skrējienā (desmitcīņnieku vidū) – apaļas 45 sekundes. Pār kanādieti Damjenu Vorneru pēc piecām disciplīnām iekrāts jau 173 punktu pārsvars.
110 metru barjerskrējienā uzvaru izcīnīja Krievijas sportists Sergejs Šubenkovs, kurš kļuva par pirmo baltādaino sprinteri, kurš šajā distancē finišēja ātrāk nekā 13 sekundēs – 12,98. Sudrabs tika jamaikietim Henslam Pārčmentam (13,03), bet bronza – amerikānim Ariesam Meritam (13,04).
100 metru barjersprintā dāmām uzvarēja jamaikiete Daniela Viljamsa, kura par divām sekundes simtdaļām apsteidza Vācijas sprinteri Sindiju Rēlederi. Trešo vietu ar jaunu valsts rekordu izcīnīja Baltkrievijas sportiste Alīna Talaja.
Pasaules čempionāts vieglatlētikā, 28. augusts
Tāllēkšana dāmām, fināls
| V | Sportiste | Valsts | Rezultāts (m) |
|---|---|---|---|
| 1. | T. Bartoletta | ASV | 7.14 WL |
| 2. | Š. Proktore | Apvienotā Karaliste | 7.07 NR |
| 3. | I. Španovica | Serbija | 7.01 NR |
| 4. | K. Netija | Kanāda | 6.95 |
| 5. | L. Jūdžena | Apvienotā Karaliste | 6.85 |
| 6. | M. Mihambo | Vācija | 6.79 |
| 7. | K. Sagnija | Zviedrija | 6.78 PB |
| 8. | J. D. Soukupa | ASV | 6.67 |
| 9. | N. Mirončika-Ivanova | Baltkrievija | 6.66 |
| 10. | D. Kļišina | Krievija | 6.65 |
| 11. | K. Džonsone-Tompsone | Apvienotā Karaliste | 6.63 |
| 12. | E. Jardere | Zviedrija | 6.48 |
Desmitcīņa vīriem, pirmā diena (seši labākie pēc piecām disciplīnām)
| V | Sportists | Valsts | 100m | Tāllēkšana | Lode | Augstlēkšana | 400m | Kopā |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. | E. Ītons | ASV | 10.23 (1040) | 7.88 (1030) | 14.52 (760) | 2.01 (813) | 45.00 (1060) | 4703 |
| 2. | D. Vorners | Kanāda | 10.31 (1020) | 7.65 (972) | 14.44 (752) | 2.04 (840) | 47.30 (943) | 4530 |
| 3. | R. Fraimuts | Vācija | 10.51 (973) | 7.51 (937) | 15.50 (820) | 1.95 (758) | 47.82 (918) | 4406 |
| 4. | K. Kacmireks | Vācija | 10.90 (883) | 7.40 (910) | 14.27 (745) | 2.10 (896) | 46.83 (967) | 4401 |
| 5. | M. Šrāders | Vācija | 10.78 (910) | 7.71 (987) | 14.32 (748) | 1.95 (758) | 47.12 (952) | 4355 |
| 6. | L. Burada | Alžīrija | 10.83 (899) | 7.51 (937) | 13.73 (712) | 2.07 (868) | 47.60 (929) | 4345 |
110 m/b sprints, fināls
| V | Sportists | Valsts | Rezultāts |
|---|---|---|---|
| 1. | S. Šubenkovs | Krievija | 12.98 NR |
| 2. | H. Pārčments | Jamaika | 13.03 SB |
| 3. | A. Merits | ASV | 13.04 SB |
| 4. | P. Martino-Lagards | Francija | 13.17 |
| 5. | D. Baskū | Francija | 13.17 |
| 6. | O. Makleods | Jamaika | 13.18 |
| 7. | D. Olivers | ASV | 13.33 |
| 8. | G. Darjēns | Francija | 13.34 |
100 m/b sprints, fināls
| V | Sportiste | Valsts | Rezultāts |
|---|---|---|---|
| 1. | D. Viljamsa | Jamaika | 12.57 PB |
| 2. | S. Roledere | Vācija | 12.59 PB |
| 3. | A. Talaja | Baltkrievija | 12.66 NR |
| 4. | B. Rollinsa | ASV | 12.67 |
| 5. | T. Portere | Apvienotā Karaliste | 12.68 |
| 6. | N. Zbērena | Šveice | 12.95 |
| 7. | Š. Viljamsa | Jamaika | 12.95 |
| 8. | Š. Nelvisa | ASV | 13.06 |
Izmantotie resursi:
IAAF World Championships | iaaf.org
+2 [+] [-]
USA vispar sprintos ir bedigs skats.Viens vienigs zelts Felixai 400m
Prieks par Meria atgriesanos.
-2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Vēl Aukstā kara laikā bija skaidri iezīmētas ASV un PSRS interešu robežas. ASV (un Rietumu pasaule vispār) savus panākumus individuālajos sportos virzīja uz vieglatlētiku/pelndēšanu utml., kamēr PSRS ar Austrumu bloka valstīm savu pārākumu centās pierādīt spēka disciplīnās.
Tas arī ir tikai loģiski ņemot vērā resursus un materiālu ar ko katrai nometnei bija jāstrādā.
Un šī darba rezultātus var ļoti labi redzēt OS medaļu tabulās un Pasaules rekordu vēsturiskajā attīstībā.
+1 [+] [-]
Kas bija pirmais melnais skrējējs?
-1 [+] [-]
+8 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
ASV peldēšanā - 520 medaļas (katra trešā OS medaļa, kas izcīnīta jebkad peldēšanā ir amerikāņiem)
VDR - 92
Vieglatlētikā ASV - 767 medaļas
VDR - 109
Te var piebilst, ka ASV zeltu ir gandrīz vai 3x vairāk nekā VDR medaļu vispār.
Tas ko tu gribi pateikt, ka nebija tā, ka ASV visur un vienmēr bija pirmie šajos sporta veidos, jā, jo vienmēr ir kāpumi un kritumi, taču ilgtermiņā, kas arī parāda SISTĒMAS DARBU UN PRIORITĀTES, ir tieši tā.
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Un vispaar visvairaak ar zirgu zaaleem(Tavs termins) tiek baroti tiesji amerikaanju futbola speeleetaaji,bet tur apgrozaas tik liela nauda,ka nekaada dopinga kontrole pat tuvumaa netiks,taapat NBA
+2 [+] [-]
Sākās septiņdesmitajos puslīdz normāla dopkontrole, ar laiku attīstījās un jau prastus anaboliskos steroīdus lielos apjomos (zirgu zāles, zirgu devās) lietot nevarēja (tieši AS ir minēti kā VDR "ejošākais dopings"). Ar to vāciešiem arī viss beidzās.
ASV? Protams, ka viņi nesēdēja rokas klēpī salikuši, tāpēc gāja tālāk un attīstīja šo tēmu (HGH, peptīdi utt.), rodot pielietojumu sev tuvākajos un interesantākajos sporta veidos. Tā arī ir sistēma - kā pēctecības, tā "sportistu atbalsta" ziņā. Amerikāņiem tā ir vienos sporta veidos, Krievijā un citās ex-padomijas valstīs tā svarcelšana, spēka trīscīņa utt.
Ļoti vienkārši runājot - VDR vienkārši ņēma un gāza sportistos iekšā visu, kas viņiem bija, tāpēc arī tādi panākumi. Par šīs "farmakoloģiskās programmas" rezultātiem pēc tam var pārliecināties paskatoties uz tā laika sportistiem (ne ASV, ne Krievijā, ne citās valstīs tas nav TIK izteikti).
Par dopinga izplatību - par to vispār ir smieklīgi runāt PRO sportā, kur REZULTĀTS ir galvenais, bet līdzekļi vienmēr tiek atrasti.
P.S. Bet mēs novirzījāmies no tēmas. Es tikai minēju to, ka Rietumu bloks savu pārsvaru rādīja nosacītajās ātruma disciplīnās, kamēr Austrumi - spēka. Tas arī viss. Ko, kurš, cik un kāpēc lietoja - tās ir pilnīgi neauglīgas diskusijas.
[+] [-]
[+] [-]