Viedoklis: Kur palika Krievijas 13 medaļas?
Pirms diviem gadiem pasaules vieglatlētikas čempionātā Maskavā Krievijas sportisti izcīnīja 17 medaļas – septiņas zelta, četras sudraba un sešas bronzas, kas ļāva uzvarēt godalgu kopējā ieskaitē. Taču šovasar Pekinā Krievijas vieglatlēti izcīnīja tikai četras medaļas… Tas viss noticis uz pēdējā laika dopinga skandāla fona, kurā vairums no izteiktajām apsūdzībām par aizliegto vielu lietošanu ir adresētas Krievijas sportistiem. Piesaukt dopingu ir visvienkāršākais, taču patiesībā ir grūti objektīvi izvērtēt visus apstākļus, kādēļ kaimiņzemes atlētu rezultāti Pekinā bijuši tik pieticīgi. Tas gan neliedz mums papētīt, kur palikuši 2013. gada pasaules čempionāta medaļnieki.
Sergejs Šubenkovs – bronza 110m/b
Viens no diviem krievu sportistiem, kuram medaļu izdevās izcīnīt gan pirms diviem gadiem Maskavā, gan šogad Pekinā. Lai gan zelts Pekinā nedaudz pārsteidza, 2012. un 2014. gada Eiropas čempiona panākums noteikti nav sensācija. Šubenkovs kļuva par pirmo baltādaino cilvēku, kurš 110 metru barjeroto distanci veicis ātrāk par 13 sekundēm.
Aleksandrs Ivanovs – zelts 20km soļošanā
Gada sākumā par aizliegto vielu lietošanu kopumā tika diskvalificēti pieci Krievijas soļotāji. Lai gan Ivanovs starp viņiem nebija, pasaules čempionātā viņš nestartēja. Ivanovs turpina trenēties pie bēdīgi slavenā Krievijas soļošanas trenera Viktora Čegina. Vairāk nekā 20 šī trenera audzēkņi ir saņēmuši diskvalifikācijas par aizliegto vielu lietošanu.
Mihails Rižovs – sudrabs 50km soļošanā
Interesanti, ka Pekinā uz starta neizgāja neviens Krievijas soļotājs (viens bija pieteikts 50km distancei). Loģiski, ka nepiedalījās arī 2013. gada pasaules vicečempions Rižovs, kurš arī ir Čegina audzēknis.
Maksims Dildins, Ļevs Mosins, Sergejs Petuhovs, Vladimirs Krasnovs – bronza 4x400m stafetē
Neviens no stafetes dalībniekiem, kurš pirms diviem gadiem izcīnīja bronzas medaļu, šīgada pasaules čempionātā nestartēja, bet Krievijas komanda iekļuva finālā, kur palika pēdējā, astotajā vietā. No pirmo septiņu vietu ieguvējiem Maskavā ikvienā komandā, izņemot Krieviju, Pekinā startēja vismaz divi sportisti no iepriekšējās pasaules čempionāta.
Aleksandrs Meņkovs – zelta tāllēkšanā
Esošais pasaules čempions šovasar Pekinā finālam kvalificējās ar astoto rezultātu, bet finālā pirmajā lēcienā sasniedza rezultātu 8,02 metri. Turpmākajos mēģinājumos viņam savu rezultātu uzlabot neizdevās, kas liedza pakāpties augstāk par sesto vietu. Tas bija tālu no 8,56 metriem – sezonas labākā rezultāta pasaulē un Krievijas rekorda, kas tika sasniegts Maskavā.
Dmitrijs Tarabins – bronza šķēpmešanā
Maskavas čempionāta bronzas medaļnieks Pekinā šķēpu labākajā mēģinājumā raidīja vien 77,48 metrus tālu, kas kopvērtējumā deva tikai 25. vietu, arī aiz mūsu pašu Rolanda Štrobindera. Pirms diviem gadiem pasaules čempionātā viņš aizmeta šķēpu 86,23 metrus tālu, bet nepilnu mēnesi pirms pasaules čempionāta sasniedza personisko rekordu – 88,84 metri.
Antoņina Krivošapka – bronza 400m
Vairākkārtējā pasaules un Eiropas čempionātu medaļniece, kā arī Londonas olimpiādes sudraba godalgas ieguvēja 4x400 metru stafetē pagājušajā vasarā kļuva par māmiņu.
Marija Savinova – sudrabs 800m
2011. gada pasaules čempiones un 2012. gada olimpiskās čempiones sudraba medaļa pirms diviem gadiem Maskavā nebūt nepārsteidza. Taču Savinova (tagad Farnosova) pieminēta Vācijas televīzijas kanāla ARD skandalozajā dokumentālajā filmā, kurā viņa videoierakstā, kas uzfilmēts ar slēpto kameru, atzīstas dopinga lietošanā. Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (IAAF) pat esot nosūtījusi vēstuli Krievijas Vieglatlētikas federācijai, pieprasot diskvalificēt astoņas personas, kuru vidū ir arī Savinova. Lai nu kā, šīgada pasaules čempionātā viņa tik un tā nevarētu piedalīties, jo pavasarī kļuva par māmiņu.
Jeļena Lašmanova – zelts 20km soļošanā
2012. gada Londonas olimpiādē Lašmanova izcīnīja zelta medaļu ar jaunu pasaules rekordu, bet gadu vēlāk nostiprināja labākās soļotājas reputāciju. Taču pagājušā gada vasarā kļuva zināms, ka trenera Čegina audzēknei izrādījušās pozitīvas dopinga analīzes. Saņemtā divu gadu diskvalifikācija nozīmē, ka viņa varētu atgriezties sportā, lai nākamvasar aizstāvētu olimpiskās čempiones godu. Taču pērnā gada nogalē viņa esot piedalījusies Mordovijas čempionātā un bildes ar viņas apbalvošanu pat tikušas ievietotas sociālajos tīklos. Pēc tam tās tikušas izdzēstas. Ja tas apstiprināsies diskvalifikācija tiks pagarināta vēl par diviem gadiem.
Aņisja Kirdjapkina – sudrabs 20km soļošanā
Vēl viena trenera Čegina audzēkne. Turklāt viņas vīrs ir Pekinas olimpisko spēļu čempions un divkārtējais pasaules čempions Sergejs Kirdjapkins, kurš gada sākumā bioloģiskajā pasē atklāto anomāliju dēļ saņēma 50 mēnešu diskvalifikāciju. Šīgada pasaules Universiādes čempione neiekļuva Krievijas izlases sastāvā dalībai pasaules čempionātā Pekinā.
Jūlija Guščina, Tatjana Firova, Ksenija Rižova, Antoņina Krivošapka, Nataļja Antjuha – zelts 4x400m stafetē
No Maskavas zelta kvarteta jau minētā iemesla dēļ Krievijas komandā nebija Krivošapka, bet vienīgā pasaules čempione finālā bija Ksenija Rižova. Pārējām skrējējām labākie gadi vieglatlētikā ir jau aiz muguras. Pekinas olimpiskajā stadionā krievietes ieguva ceturto vietu kvalifikācijā, sasniedzot jaunu sezonas personisko rekordu, un bija ceturtās arī finālskrējienā.
Svetlana Škoļina – zelts augstlēkšanā
Londonas olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvēja Maskavā atkārtoja savu personisko rekordu (2,03 metri). Taču šovasar augusta sākumā Škoļina guva Ahilleja cīpslas traumu, kas liedza dalību pasaules čempionātā.
Anna Čičerova – bronza augstlēkšanā
Kopā ar 110 metru barjersprinteri Šubenkovu viņi ir vienīgi Krievijas sportisti, kas spējuši tikt pie godalgas gan pirms diviem gadiem Maskavā, gan šogad Pekinā. Čičerova ir 2011. gada pasaules čempione un Londonas olimpisko spēļu čempione.
Jeļena Isinbajeva – zelts kārtslēkšanā
Nepārspējamā Isinbajeva pēc neveiksmes Londonas olimpiādē, kur viņai nācās samierināties ar bronzu, un izgāšanās iepriekšējos pasaules čempionātos Degu (6. vieta) un Berlīnē (palika bez rezultāta), 2013. gadā Maskavā trešoreiz kļuva par pasaules čempioni. Pagājušajā gada vasarā Isinbajeva kļuva par māmiņu, bet šīgada sākumā paziņoja par sportistes karjeras atsākšanu, pretendējot uz augstākajām vietām Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs.
Jekaterina Koņeva – sudrabs trīssoļlēkšanā
2013. gada pasaules vicečempione un 2014. gada Eiropas vicečempione šogad Pekinā uzrādīja septīto rezultātu gan kvalifikācijā, gan finālsacensībās (14,37), krietni atpaliekot no sava personiskā rekorda (15,04) un pirms diviem gadiem pasaules čempionātā sasniegtā rezultāta (14,81).
Tatjana Lisenko – zelts vesera mešanā
2011. un 2013. gada pasaules čempione, kā arī Londonas olimpiskā čempione, 31 gadu vecā Lisenko (tagad Beloborodova) pēdējās divās sezonās ir tālu no savas ziedu laiku sportiskās formas. Pasaules čempionātā Maskavā viņa uzvarēja ar sacensību rekordu (78,80 metri), bet pēdējās divās sezonās viņas raidītais rīks nav lidojis tālāk par 70 metriem. Jāpiebilst, ka 2008. gadā viņai tika piespriesta divu gadu diskvalifikācija par aizliegto vielu lietošanu.
Marija Abakumova – bronza šķēpmešanā
2011. gada pasaules čempione šogad Pekinā šķēpu spēja aizmest vien 56,08 metrus tālu, kas deva 30. vietu 32 sportistu konkurencē. Abakumovai gan ir pamatots attaisnojums, jo pagājušajā vasarā viņa kļuva par māmiņu dvīnītēm. Šajā sezonā viņai tā arī nav izdevies mest tālāk par 61 metru.
+6 [+] [-]
+4 [+] [-]
Màjiniekiem vajag medaļas, lai aizpildītu tribīnes un čempis sanāktu pa smuko..WADA ar piever acis...un tas skandāls pirms Pekinas čempja bija atgādinàjums krieviem, ka tà vairs nav Maskava...krievi saprata un sarāvàs..
Gan jau ķīniešiem ar dopingu līdzīgi...sudrabs 100m stafetē, tāllèkšana u.c....olimpiādē nebūs vairs tā
-4 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Vairāk par 20 distancēm- bija tikai viena skrējēja, kas ir pundurvalstu līmenī...
Tai būtu jābūt problēmai nr1, nevis Krievijas medaļām...
[+] [-]
Tā kā Šubenkovs ir 2.baltais, kurš izskrien zem 13sek un tāds arī paliks!
+3 [+] [-]
+5 [+] [-]
Ļu Sjans kā "baltādainais" nekvalificējas ne pēc faktiskās ādas krāsas, ne pēc šī jēdziena vēsturiskā satura, nedz arī pēc rases piederības.
Turklāt, runājot par melnajiem, vajadzētu vienreiz saprast, ka nebūt ne visi melnie ir afroamerikāņi. Afroamerikāņi ir tikai tie melnie, kas dzīvo ASV (plašākā konktekstā - tie vispār ir tikai tie melnie, kas uz Amerikas kontinentiem ir ievesti no Āfrikas). Kā, teiksim, Senegālā dzimis, bet pēc tam uz Franciju aizbrucis melnais var kļūt par AMERIKĀNI? Vai kāds mulats, kurš dzīvo Latvijā?
Kad cilvēks, mēģinot mācīt citus, pats parāda savu neizglītotību šai pašā jautājumā, tas ir nožēlojami divkārt.
+2 [+] [-]
un vispār - ģeogrāfijā mācija, ir trīs rases - eiropeīds, mongoloīds un negroīds.
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
BET Šubenkovs atsver visu. Kādreiz Kolinss Džekšons šo lomu novēlēja Stasim, bet objektīvie un sujektīvie apstākļi tikai pēc daudziem gadiem ļāva pirmajam baltajam cilvēkam paskriet zem 13.00. Visu cieņu.
Arī lēkšanās krievi plus/mīnus līmenī, Kudrjavcevs 400 m/b vispār monstrs.
Tad ko lai saka par ukraiņiem, kas vispār izgāzās pilnībā? arī vācieši nespīdēja.
bet atgriežoties pie sākumiem - autor, nelūri pār sētu paskaties, tavs dārziņas ir aizaudzis pilnībā, ne stadionu , ne manēžu, ne pienācīga atbalsta. vieglatlētika tomēr ir pamatu pamats?
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]