Sprinteris Arājs noslēdzis sportista karjeru
Latvijas rekordists 100 metru sprintā Ronalds Arājs intervijā izdevumam "Sporta Avīze" atklājis, ka ir pabeidzis aktīvā sportista gaitas un noteicis savā dzīvē citas prioritātes.
Iepriekšējās sezonās Ronalds Arājs mocījās ar dažādiem savainojumiem, kas liedza pilnvērtīgi atgriezties vieglatlētikas stadiona skrejceliņā, kā arī neļāva sevi apliecināt bobsleja treniņos. Pirms pagājušās sezonas Arājs vēl esot centies atgriezties sportā, taču svītru cerībām pārvilcis Epšteina-Barra vīruss.
"Divus mēnešus pirms sezonas sākuma 100 metrus skrēju 10,40 sekundēs. Šķita, ka vēl pastrādājot, skriešu 10,30 vai 10,20 sekundēs un varbūt pat varēšu jau izpildīt Riodežneiro olimpisko spēļu normatīvu (10,16). Taču divas nedēļas pēc nometnes saslimu it kā ar vēdera vīrusu, no kura ilgi nevarēju tikt vaļā. Aizbraucu uz mačiem un bija pilnīgs ārprāts, knapi varēju pavilkties. Nesapratu, kas notiek. Nākamajās sacensībās atkal tas pats – nevarēju pārspļaut pār lūpu. Bezspēks, asuma nav. Ne miņas no tā, ko biju uztrenējis nometnē," atceras sprinteris.
"Izgrūdu milzīgus līdzekļus, taču jēgas nekādas. Visu dienu jutos kā aizmidzis. Pat nezinu, vai tas ir pārgājis, jo pēdējā laikā analīzes neesmu taisījis. Man ir teikuši, ka pēc Epšteina-Barra vīrusa tādā disciplīnā, kā sprintā, kur nepieciešams impulss un sprādziens, nav iespējams atgriezties," norāda Arājs.
"Pavisam karjerai punktu pielikt Arājs izlēmis pēdējo pāris mēnešu laikā. "Līdz tam visu laiku pārdomāju savu izvēli, vizualizēju, sapratu, ka vēl varu, bet… Kādēļ gan bendēt savu veselību, riskēt un ieguldīt finanšu resursus, lai rezultātā vienkārši kāds man pateiktu: „Malacis, Ronald, ka aizbrauci uz olimpiskajām spēlēm.” Labāk koncentrēšos šī brīža darbam un reālajai dzīvei, tādējādi spējot nodrošināt savu ģimeni," uzskata Ronalds.
P.S. Pilnu interviju ar Ronaldu Arāju varēsiet lasīt "Sporta Avīzes" maija numurā, kurš šobrīd jau pieejams digitālajā versijā.
+9 [+] [-]
-3 [+] [-]
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
paskatījos - herpes vīrusa brālēns, ja tā varētu teikt...
+8 [+] [-]
Ja ātrākais baltās rases pārstāvis 100 metrus skrien 9.92, bet pasaules rekords ir 9.58... ar tām sub-10 sekundēm labi, ja TOP sacensību (PČ, OS) finālā sanāks iekļūt (ja konkurence nebūs izteikti sīva).
Ja par OS pusfināliem runājot - pēdējo 2 OS pusfinālos nav piedalījies neviens baltās rases pārstāvis... . Arājs nav pat ātrākais no baltajiem un nav izskrējis zem 10.00 (kas, tomēr, ir rādītājs visiem pretendentiem uz kkādu pieklājīgu vietu OS)... kāds OS pusfināla potenciāls?
+6 [+] [-]
[+] [-]
100m sprints nav tas pats, kas 30-50m sprints.
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Tur bija runa par Arāja interesi, iespējām savienot un veselību, nevis par konkurences izturēšanu. Bobslejisti ļoti uz viņu cerēja...
+2 [+] [-]
[+] [-]
Otrkart, baltie ir bijuši olimpiskie čempioni sprintā.
Treskārt, baidos, ka visās fiziskajās disciplīnās melnajiem ir priekšrocība, savukārt tehniskajās - dzeltenajiem, mums paliekt tikai šaušana un jāšanas sports no olimpiskajiem, varbūt teniss vēl.
+2 [+] [-]
Baltie ir bijuši čempioni... pēdējo reizi 1980. gada OS, ko daļa valstu noignorēja. Turklāt uzvarētāja rezultāts bija apmēram 0.2 sekundes sliktāks nekā iepriekšējā čempiona.
Faktiski ar 80. gadu arī beidzās balto cilvēku sprints. Pirms vairāk kā 35 gadiem.
Iedalījums tev nepareizs. Visu izsaka tīri fizikāli izmērāmi un nosakāmi lielumi - roku/kāju garumi, smaguma centri utt. + konkrētu saišu garumi, muskuļaudu īpatsvari utt. No tā arī ir meklējamas šīs priekšrocības konkrētos sporta veidos.
[+] [-]
Kurā gadā uzvarēja baltais? Tie varbūt bija tie laiki, kad baltie saukāja melnos N vārdā?
Basketā, piemēram, ļoti daudz labu basketbolistu ir mulati.
Un tas, ka skolas gados jebkurš ir skrējis 100m nenozīmē, ka liela konkurence sprintā. Skolas laikā arī soda metienus bija jāmet uz vērtējumu. Tad tas nozīmē, ka visi konkurēja basketbolā?
+1 [+] [-]
[+] [-]
Pirms tam bija PSRS skrējējs Valērijs Borzovs (1972), 1960. gadā pirmais bija vācietis Armins Harijs utt., bet... tādā mūsdienu vieglatlētikā baltajiem cilvēkiem sprintā... nu Lemetrs tāds vienīgais frīks bezmaz vai, kurš vispār ar pārējiem TOP skrējējiem var kopā skriet (ne uzvarēt, bet vnk skriet un izrādīt kaut kādu konkurenci).
[+] [-]
nesen jau bija visiem soks ka melnie mak ari labi mest skeppu .. uzraadsa kenijietis un paris gadu laiak uzmet vienu no labakajiem rezultatiem pasaules skepmeteju vestureee.. lidz tam bija ja nemaldos totals balto sporat veids/... taka nevar gluzi teikt ka var sadi pa rasem dalitt.. lai gan sava logiak taja protams ir
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Turklāt, tas ko mēs apzīmējam ar "melnie" faktiski ir pilnīgi dažādu pasaules vietu pārstāvji. Vai tie ir ASV sprinteri (kas tika uz Ameriku vesti kā vergi, paši ziniet) vai tie ir kenijieši, somāļi, ganieši, etiopieši un pat Eiropai tuvākie arābi.
Beigu beigās kur baltajiem cilvēkiem ir jāskrien? Vai te vispār ir tāda iespēja kkur daudz skriet? Neskrēja mūsu senči un neskriesim arī mēs.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Bet te arī jāsaprot, ka es runāju par kvanitāti (to, ka finālos/pusfinālos balto tikpat kā nav), tu - par kvalitāti, t.i., par to, kas skrien pa priekšu. Individuāli talanti jeb frīki var būt jebkur, bet tie neparāda tendenci.
Piemēram, bija Olijars, kas labi skrēja barjeras, bija ŠĪS DISCIPLĪNAS elitē. Un? Ko tas parādīja? Neko, jo tāpat apkārt viņam bija daudz melno un ķīnietis Ļu Sjans, bet Latvijā viņam sekotāju ar nebija. Viņš bija viens tāds frīks.