Vasiļevskis: "Jau toreiz teicu, ka 90 metrus Latvijā neviens nemetīs vismaz 20 gadus"

Vasiļevskis startēja amatieru konkurencē, kur pārī ar Arvi Justu komandu sacensībās ieguva otro vietu. Kā atzina pats Vadims, šī bija pirmā reize pēdējo četru gadu laikā, kad viņš metis šķēpu. Turklāt arī iepriekšējā reizē viņš bija startējis tieši šajā pašā Ogres stadiona sektorā. 2014. gada 1. augustā Latvijas čempionātā Vasiļevskis uzrādīja rezultātu 76,42 metri. Svētdien labākajā mēģinājumā viņa raidītais šķēps piezemējās 64,31 metra tālumā.

"Kāda būs bijusi ķermeņa reakcija uz piedalīšanos šķēpa mešanas sacensībās, to redzēsim rīt no rīta," smaida Vadims. "Protams, sāpēt jau sāp, jo sen nekas tāds nav darīts. Bet reālas sāpes jau jutīs tikai rītdien. Šodien jutu tikai vecās traumas - potīti, bišķiņ plecu un sānus, kurus parasti sajūt, kad cērt vaļā. Emocijas sektorā nebija nekādas. No sporta esmu prom jau četrus gadus. Šodien vienkārši Ansis [Brūns] bija mani uzaicinājis. Aicināja laikam tikai kā goda viesi, bet bija čaļi, kas gribēja startēt, un viņiem komandai vajadzēja otru cilvēku. Atbraucu tīri prieka pēc, kā paši teicām, vienkārši paņirgt. Tāpēc emocijas nebija nekādas."

"Pirms četriem gadiem vienkārši beidzu karjeru un pametu sportu. Man nevienam nebija jāatskaitās par savu lēmumu. Tolaik tas bija mans darbs. Es vienkārši mainīju savu profesiju. Tagad strādāju citā jomā. Ja gribu uzmest, tad uzmetu. Tā ir tikai mana darīšana," norāda Vasiļevskis. "Pēc sportista karjeras beigām darīju visu kaut ko. Divus gadus pavadīju Anglijā, bet tagad nu jau pusotru gadu esmu Latvijā. Strādāju loģistikas uzņēmumā DFDS, kas man deva iespēju. Maijā noliku tiesības un tagad braukāju ar smago mašīnu pa Latviju, Igauniju, Lietuvu un Zviedriju. Alga ir sakarīga. Protams, gribētos strādāt par treneri, bet paši ziniet, kādas ir pedagogu algas. Līdz ar to strādāju citviet, lai nopelnītu naudu iztikai."

"Latvijā vēl ir iespējas sākt trenera karjeru, bet ārzemēs visur prasa darba pieredzi kā trenerim, nevis tikai kā sportistam. Tāpat arī visos citos darbos. Iespējams, tagad daudzi sāk attapties, jo kur gan, lai cilvēks dabū pieredzi, ja iepriekš nav strādājis. Ir vienkārši jādod cilvēkam iespēja. Var taču iedot trīs mēnešu pārbaudes laiku un tādā veidā pārbaudīt cilvēku."

Vēl karjeras pēdējos gados Vasiļevskis mēģināja pārdot Atēnu olimpisko spēļu sudraba medaļu, kurai bija noteicis cenu 91 365 lati. "Neviena reāla pircēja nebija. Medaļa joprojām ir pie manis. Katrs jau šīs medaļas cenu var vērtēt, kā grib. Es tobrīd godalgai noteicu tādu vērtību. Principā jau šīs medaļas vērtība nav nosakāma. Man tai bija emocionāla vērtība - biju ieguldījis vairāku gadu darbu. To nevar novērtēt naudā. Pat manis noteiktā summa būtu par mazu, lai to adekvāti novērtētu," skaidro Vadims, piebilstot, ka tagad viņam vairs nav nepieciešamības tirgot savu olimpisko medaļu.

"Ar treneri [Valentīnu Eiduku] kādu laiku neesmu kontaktējies. Biju domājis, ka varbūt viņa šodien būs šeit, taču tā nenotika. Gan jau būs laiks, kad ilgāk būšu Latvijā. Tagad diezgan daudz sanāk braukt uz Zviedriju, bet, kad esmu mājās, tad vēlos vairāk laika veltīt ģimenei."

Vasiļevskim joprojām pieder 2007. gada jūlijā Tallinā uzstādītais Latvijas rekords, turklāt neviens no Latvijas šķēpa metējiem 11 gadu laikā nav pat pietuvojies 90 metru robežai. "Es jau toreiz teicu, ka vismaz 20 gadus neviens tik tālu nemetīs. Protams, viena lieta ir finanses. Tas ir viens no pamatiem augstu sasniegumu sportā. Tad seko treneris un paša sportista gribasspēks. Pagaidām neredzu nevienu, kurš varētu mest 90 metrus. Varbūt kāds no jaunajiem talantiem, kurus es šeit ieraudzīju. Ja viss saliksies, tad varbūt. Bet es palieku pie 20 gadiem, no kuriem 11 jau ir pagājuši. Atlikuši deviņi."

Meistaru klase

Amatieru klase