Miļkevičs: "Vietas nevajag salīdzināt"

Visi cīnījās, bet pie medaļām neizdevās tikt nevienam. Kā teica Dmitrijs Miļkevičs par 800 metru skrējienu – vietas nevajag salīdzināt, netiki tālāk un viss.

Kā šajos grūtajos laikos Latvijā , kad katastrofāli trūkst naudas, vispār ir gatavoties un startēt lielās sacensībās?
Aiga Grabuste: ”Visam jānotiek tā, uz ko tu esi gatavs un uz startu jāiziet pārliecinātam, savādāk nevar būt.”
Dmitrijs Miļkevičs: „Par to nav jādomā starta dienā, kad esi atbraucis uz stadionu, par to jādomā agrāk Kad izej uz startu, domā tikai par skrējienu, kā būs, kā nebūs.”
Voldemārs Lūsis: „Paši sportisti ir sapratuši , ka viņiem ir jācīnās par sevi. Viņi ir sapratuši, ka tāpat nekas nepienākas, paši mēģina izsisties.”

Kā izskaidrot, ka bieži lielākajos mačos netiek uzrādīti tie labākie rezultāti, labs piemērs arī Māra Urtāna sasniegtais Tallinā tieši otrdienas vakarā? „Es domāju, ka citur nav tādas spriedzes, aizbrauc un nav ko zaudēt. Urtāns jau šogad bija gatavs daudzos mačos, bet kaut kā nesanāca, kāja paslīdēja vai tamlīdzīgi,” sacīja Miļkevičs.

Vai mūsu sportistiem nebūtu vajadzīgs psihologs ?
Aiga Grabuste: ”Ir vajadzīgs kāds, ar kuru parunāties. Daudziem tas ir pašu treneris, daudziem varbūt kāds cits, kaut vai istabiņas biedrs, bet psiholoģiskā stabilitāte ir ļoti svarīga.”

Kādas ir starta naudas vidēja līmeņa vieglatlētikas sacensībās?
Uz to atbildēja D.Miļkevičs: ”Zelta līgā maksā tikai pašiem labākajiem, ja esi pirmais savā veidā. Mazākajos mačos, tādos kā Grand Prix II maksā jau starta naudu par ierašanos, tā summa ir atkarīga no paša atlēta, tā var svārstīties no tūkstoša eiro līdz kādiem desmit tūkstošiem.”

Kā vērtēt mūsu sportistu startu pasaules čempionātā un it īpaši šķēpa metēju sniegumu? V.Lūsis:°”Grūti pateikt, man pagaidām nav izdevies vēl sazināties ar Vadimu. Izskatās , ka galveno lomu nospēlēja divi apstākļi. Skatoties video ierakstus es pamanīju, ka viņam visu laiku slīdēja kājas, nevaru saprast kāpēc, varbūt naglas bija salocījušās. Otrs, es piekrītu Vadima teiktajam, ka psiholoģiskais slogs tomēr bija pārāk smags- sezonas līderis, labākais rezultāts pasaulē, tāpat labākais kvalifikācijā, spiediens no medijiem. Visi kaut ko gaidīja, diemžēl sports ir sports, nekad nevar neko paredzēt, katra diena ir savādāka. Mūsu sportistiem naudas trūkuma dēļ visu laiku ir jāstartē, mēs viņiem neko nevaram aizliegt, jo mēs viņiem neko nevaram iedot. Tikai morālo atbalstu. Ja runājam par šķēpu un norvēģiem, viņiem nav jābraukā un jāpelna nauda, jāgatavojas tikai galvenajiem startiem. Torkildsenam rezultātu izaugsmes līkne visu laiku gāja uz augšu.”

Kā vērtēt savu startu pasaules čempionātā ?

Dmitrijs Miļkevičs sacīja , ka 800 metros jau vispār ko grūti paredzēt :”Mums jau tas rezultāts svārstās no minūtes 43 līdz minūtei un 49 sekundēm, galvenā ir tā vieta, lai tiktu pusfinālā un finālā. Pārējam nav nozīmes, 25.vieta vai 45. Jā , Jurkevičam it kā labāks rezultāts, bet tās vietas nevajag salīdzināt, tu netiec tālāk un viss”. Dmitrijs vēl atzina, ka viņa skrējiens bijis ļoti lēns un no tā viņš visvairāk baidījies. Kaut kā pašam neesot vairs finiša spurta. „Pagājušais gads bija vissliktākais manā karjerā, es biju nomainījis treneri un aizbraucis uz Krieviju, bet nekas jau nesanāca. Atgriezos atpakaļ pie Viktora un viss ir tagad labi, rezultāti nebija slikti sezonā, Eiropā viens no labākajiem, bet nu šoreiz ar skrējienu nepaveicās. Tagad jau jūtos drošāk, bet katrs skrējiens ir savādāks, mums arī bija kritieni. Vari justies labi un būt spēcīgs, bet var arī nepaveikties.” Šoreiz gan bijis pavisam savādas sacensības, jo finālā skrēja pat 10 sportisti. Kaut kas tāds neesot pieredzēts.

Aiga Grabuste :”Es jau visu izliku uz Eiropas U- 23 čempionātu. Tam gatavojos, ņemu pat akadēmisko gadu skolā, pilnībā koncentrējos. Uz pasaules čempionātu nedaudz pietrūka gan fiziskās sagatavotības, gan tīri psiholoģiskās. Būtu jau ideāli, ja tiktu astoņniekā, tas būtu super. Jātrenējas tālāk.” Berlīnē nav izdevies 100 metru barjerskrējiens. „Diezgan pagrūti, nogulēju startu, bija ātras pretinieces un grūti saņemties, kaut arī beigās uzskrēju. Vispār jau tā īstā daudzcīņa sākies kādos 25 gados, man vēl ir laiks. Man tagad nebija ātruma izturības, jo trīs nedēļas bija par maz, lai to uztrenētu. Bija problēmas ar pēdu, šķēpa mešanā arī koncentrējos tikai uz pirmo metienu. Sezonā jau var veikt tikai kādas divas daudzcīņas, turklāt to vienu var koncentrēt uz rezultātu, otru kā treniņu Mēs sākam jau domāt, ka nedaudz vajadzētu pievērsties tam spēcīgākajam veidam – tāllēkšanai un tad varētu arī startēt komercsacensībās. Septiņcīņā man noteikti jāuzlabo rezultāts barjerskriešanā., 200 un 800 metros, tāpat augstlēkšanā.” Aiga teica, ka beigās jau vienmēr prieks, kad sacensības paveiktas, šoreiz vēl iznācis priecāties kopā ar Useinu Boltu. Aiga atzina, ka vispār jau iespaidīgāk bijis olimpiskajās spēlēs Pekinā, kur stadions arī bijis lielāks.

Kāds skatītājs bija sašutis, ka daudzi nopeļ vieglatlētus, jo nav atkal medaļu, taču ceturtā vieta taču esot izcils sasniegums pasaulē ! V.Lūsis :”Varu pateikt tikai paldies, ka ir cilvēki no malas, kas uzsver, ka ceturtā vieta arī ir jāizcīna un ja kādā no sporta spēlēm būtu tāds rezultāts, atbalsts būs lielāks. Vieglatlētikai Latvijā pietrūkst skatītāju, pilno stadionu un cerēsim, ka turpmākajos gados kaut kas mainīsies.”

Ko mūsējie domā par Useinu Boltu?
Miļkevičs :” Vienalga, vai viņš ir kaut ko lietojis vai nē, tas vienalga kaut ko nozīmē. Tik ātri skriet pašlaik var tikai viņš. Tie ir gēni, tas pats ar kenijiešiem garajās distancēs.”

Vēl tika diskutēts par skandalozo gadījumu 800 metros sievietēm, kad ar grandiozu pārsvaru uzvarēja 18 gadus vecā DĀR sportiste K.Semenija. Ir pamatotas aizdomas, ka sportistei veikta dzimuma maiņa. D.Miļķevičs :”Es esmu simtprocentīgi pārliecināts, ka tas ir džeks. Viņa vai viņš jau tikai pagājušo gadu parādījās vieglatlētikas pasaulē un skrēja divās minūtēs 11 sekundēs. Treneri teica, ka visu laiku skrēja lēnāk nekā varēja , negribēja izraisīt aizdomas. Kāpēc to dara ? Nauda, nauda.”

„Viņai zelta medaļa ir , pasludināta par pasaules čempioni un kamēr nekas netiks pieradīts, Semenija tāda arī būs,”- A.Grabuste.

Vai Latvijā vieglatlētika gūs lielāku atbalstu nākotnē?
„Vienmēr ir cerības un mēs arī cīnāmies, daudz ko mainīsim nākamajā gadā. Rīgas kausu rīkošanu varbūt atdosim kādai profesionāli cilvēku grupai, kā tas notiek jau Igaunijā pēdējos desmit piecpadsmit gadus. Mēģināsim pārņemt to labāko.Ir pienācis tas brīdis, kad kaut kas ir jāmaina – gan pašiem savā attieksmē, gan sabiedrībai. Ļoti gribētos saklausīt dzirdīgas ausis, kā nekā ar vieglatlētiku nodarbojas ļoti daudz cilvēku pasaulē un tas ir pamata sporta veids,” – tā Voldemārs Lūsis.

Informāciju sagatavoja
LTV Sports