Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:4, Did:0, useCase: 3

Sokolovs: "Domāju, ka pie 80.14 metriem neapstāšos"

Jānis Pārums

Sokolovs: "Domāju, ka pie 80.14 metriem neapstāšos"
Igors Sokolovs
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avize, f64

Latvijas rekordists vesera mešanā Igors Sokolovs (80.14), kurš septembrī IAAF "World Athletics Final" sacensībās izcīnīja otro vietu, nelielā intervijā portālam Sportacentrs.com stāsta par aizvadīto sezonu un pieļauj, ka nākotnē valsts rekords vēl vairāk tiks uzlabots.

Kāds ir aizvadītās sezonas novērtējums? Sasniegts kārtējais Latvijas rekords, veseris lidojis aiz 80 metru robežas...
Sezona kopumā tika aizvadīta labi, galvenā problēma bija pirms pasaules čempionāta – mazliet pārrēķinājāmies ar sagatavošanās periodu. Vesera mešana mums Latvijā sākta no nulles punkta un mēs pamazām to ceļam uz augšu, mācāmies no kļūdām. Neviens ar treniņu metodēm ar mums nedalās, mums viss jāapgūst pašiem. Pirms IAAF sezonas fināla mazliet paeksperimentējām un viss izdevās. Protams, kļūdas mēdz būt, bet darām visu, lai tās neatkārtotos. Domāju, ka nākamsezon būs vieglāk un labāk.

Par ko pašam lielāks prieks – par pirmo reizi sasniegtiem 80 metriem vai par otro vietu sezonas finālā?
Salonikos (tur notika sezonas finālsacensības – aut.) es arī gribēju veseri aizmest tālāk par 80 metriem. Varbūt, ja būtu bijuši seši mēģinājumi (sezonas finālā ir četri – aut.), tas arī tiktu paveikts, jo ar katru mēģinājumu es savu rezultātu uzlaboju. Principā, vienādi liels prieks ir gan par 80 metriem, gan par sudrabu Salonikos, šīs lietas grūti salīdzināt.

Berlīnē netiki finālā, uzrādīji pieticīgu rezultātu. Nereti neveiksmju gadījumos tiek piesaukta psiholoģija – sak, neizturēja psiholoģisko spiedienu, tāpēc tā nostartēja...
Ar to man viss ir kārtībā. Man jau ir tie gadi, kad no kāda baidīties, uztraukties vai pārdzīvot, ir sen garām. Visus savus konkurentus es zinu. Vienam paveicas šodien, citam rīt. Pirms startiem nekādu īpašo domu man nav, ar galvu viss normāli. Uz sacensībām dodos kā uz treniņu – pilnīgi mierīgs. Berlīnē jutos labi, tomēr starts neizdevās, taču tam nav sakara ar psiholoģiju.

Kā ar stabilitāti? Šogad veseris lidojis gan aiz, gan krietni pirms 80 metriem.
Saprotiet, tas ir sports, kurā šad tad daudz ko var noteikt arī blakusapstākļi. Sasniegt tādu sportisko formu, lai veseri visu laiku varētu mest ap 80 metriem – tas tomēr gadās reti. Vienreiz izdodas, citreiz kaut kas pamainās, kaut vai mēness fāzes vai laika apstākļi un uzreiz organisms jūtas savādāk. Neviens sportists nav ideāls, lai visu laiku startētu ļoti augstā līmenī. Pat [kārtslēcējai Jeļenai] Isinbajevai reizēm gadās kāds misēklis, lai gan viņai ir gan augsta meistarība, gan liela pieredze. Man sezona pagāja normāli – tika mesti 77-78 metri, tikai pasaules čempionāts neizdevās.

Sezona jau beigusies, bet joprojām trenējies. Vai atpūsties nemaz nedomā?
Padomju laikos bija tāds sakāmvārds: Ja tu esi zaudējis, tad atslābināties nevar, jo tavi konkurenti trenējas un iet uz priekšu, bet, ja esi uzvarējis, tad vēl jo vairāk jāturpina strādāt un pilnveidot sevi. Mazliet gan paņēmu atpūtu, bet tikai uz nedēļu. Lai saglabātu labus fiziskos rādītājus, pastrādāju arī svaru zālē, tā teikt, tonusam. Tagad jau esmu sācis gatavošanos nākamajai sezonai.

Ziemā trenēsies tikai Latvijā vai plānota arī kāda nometne aiz valsts robežām?
Tikai Latvijā. Naudas nav, ārvalstīs trenēties sanāk dārgi. Mums jau te ir pietiekami normāli treniņu apstākļi. Mani tie pilnībā apmierina.

Kādu laiku biji pametis vesera mešanu un sportu, bet vēlāk atgriezies. Atgādini, lūdzu, kas bija par iemeslu aiziešanai.
Tas bija pārmaiņu laiks. Sporta skola tika aizvērta, tāpēc aprunājāmies ar treneri. Viņš nolēma veidot karjeru citā jomā, es arī paņēmu pauzi. Cik esmu runājis ar treneriem, tad visi atzinuši, ka principā tas bijis pareizs solis. Tas bija periods, kad, ja turpinātu sportot varēja gadīties visādi savainojumi, jo 18-19 gados, kad pametu vesera mešanu, notika pāreja uz pieaugušo līmeni, slodzes bija lielas un ne visiem organisms tās spēja izturēt. Kad 25 gados atgriezos, tad organisms jau bija nobriedis un izveidojies. Man teikuši – labi, ka pārtraukums bija tieši tajā vecumā.

Un tomēr – varbūt pasaules Eliti būtu sasniedzis ātrāk un Latvijas rekords tagad arī būtu vēl augstvērtīgāks?
Varbūt. Toreiz man arī bija ļoti labi rezultāti, taču tagad nevaru pateikt kā būtu, ja būtu. Visādi varēja gadīties, bet ir tā, kā ir.

Tu starp vadošajiem vesera metējiem es viens no gados vecākajiem, bet rezultāti gadu no gada uzlabojas...
Vesera mešana vispār ir viena no tām disciplīnām, kur labi rezultāti tiek sasniegti vēlāk nekā citās. Brieduma periods veserī ir pēc 30 gadiem, bet 25 gados reti kurš spējīgs veseri mest patiešām augstā līmenī.

Kas vispār ir tavu rezultātu pamatā – treniņdarbs, pieredze, kas nākusi ar gadiem vai varbūt talants?
(domā) Var sasniegt zināmu fizisko sagatavotību, attīstīt spēku – tas ir pats vienkāršākais. Tās lietas, kas ir dabas dotas, piemēram, ātruma īpašības var attīstīt tikai līdz zināmam līmenim un tālāk tās neies. Daudz kas ir atkarīgs tieši no šīm lietām, kas jau ir ieliktas šūpulī. Ja tādu nav, tad sportists veseri varbūt metīs maksimums 75-76 metru robežās. Nav jau daudz to, kas met patiešām tālu.

Vesera mešana Latvijā saistās ar tevi un varbūt arī Ainaru Vaičulenu, kurš arī startēja pasaules čempionātā. Kā ir ar jaunajiem talantiem?
Ir mums pāris labi un perspektīvi vesera metēji, piemēram, meitene no Aizkraukles (Laura Igaune - aut.) vai Edgars Timermanis. Viņam ir labas ātruma īpašības, ceru, ka no viņa nākotnē sanāks labs vesera metējs. Pats galvenais, lai jaunieši vispār nodarbotos ar sportu, uzturētu sevi labā sportiskajā formā, jo sports tādā ne īpaši augstā līmenī veselību nebojā, tieši otrādi. Sportojot cilvēks arī labāk izskatās, tas ir krietni labāk nekā sēdēt pie datora. Lai cilvēki sporto, tas ir pats galvenais!

Cik ilgi pats plāno startēt. Pēc starta pasaules čempionātā Berlīnē izteicies, ka vēl var sportot un sportot...
Ja viss būs kārtībā ar veselību, domāju, ka nebūs nekādu problēmu piedalīties arī Londonas olimpiādē 2012. gadā (šobrīd Igoram ir 35 gadi – aut.). Paskatīsimies, kas būs pēc trim gadiem, bet galvenais, lai būtu veselība, jo slodzes ir lielas, gadi iet uz priekšu. Vēl jau man ir iespējas pilnveidoties.

Kādā līmenī jūties spējīgs pacelt Latvijas rekordu?
Negribu nodarboties ar zīlēšanu. Vēl rēķinos, ka vismaz trīs gadus būšu sportā, pēc tam arī redzēsim, cik tālu būšu aizmetis. Domāju, ka pie šogad sasniegtā Latvijas rekorda (80.14 metri – aut.) es neapstāšos.

Kādus mērķus esi izvirzījis nākamajai sezonai?
Ar treneri jau esam vienojušies kā gatavosimies tai. Izvairīsimies no kļūdām, kuras pieļāvām šajā sezonā. Galvenais starts būs Eiropas čempionāts, taču būs arī starti komercsacensībās, jo kaut kā arī nauda jāpelna.

  -2 [+] [-]

, 2009-10-06 17:21, pirms 15 gadiem
Kādā valodā notika intervija ?

  +3 [+] [-]

, 2009-10-06 17:35, pirms 15 gadiem
sportsman rakstīja: Kādā valodā notika intervija ?
Vai tam ir kāda nozīme?

  -3 [+] [-]

, 2009-10-06 17:50, pirms 15 gadiem
un kā atkal būs pasaules čempis pat 80 neaizmetīs, to gan es neizprotu, pirms lieleim turnīriem met bez problēmām, kā čempis tā liekas ka būtu nedēļu kodis
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

  -1 [+] [-]

, 2009-10-06 18:24, pirms 15 gadiem
sportsman rakstīja: Kādā valodā notika intervija ?
Zviedru valodā

  +1 [+] [-]

, 2009-10-06 21:53, pirms 15 gadiem
Malacis Igors! Vislabāko veiksmi turpmāk un lai piepildās visas ieceres!

     [+] [-]

, 2009-10-14 15:38, pirms 15 gadiem
Lai izdodās izturēt līdz Londonai,tādā pašā izaugsmes tempā,tad jau varētu padomāt par kādu no medaļām! Malacis!!!