Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:4, Did:0, useCase: 3

Duplentiss kārtslēkšanā un Amusana barjersprintā uzstāda pasaules rekordus

Kristiāns Dilāns
Kristiāns Dilāns

Duplentiss kārtslēkšanā un Amusana barjersprintā uzstāda pasaules rekordus
Armands Duplentiss. Foto: AP/Scanpix

Aizvadītajā naktī ASV, Oregonas štata pilsētā Jūdžinā noslēdzās 2022. gada pasaules čempionāts vieglatlētikā. Ar jaunu pasaules rekordu kārtslēkšanā vīriešiem triumfēja Armands Duplentiss, bet vāciete Malaika Mihambo otro reizi pēc kārtas uzvarēja tāllēkšanā sievietēm. 100 metru barjersprintā dāmām pasaules rekordu pusfinālā sasniedza Tobi Amusana, vēlāk uzvarot arī finālā.

• Kārtslēkšanas sektorā turpināja dominēt zviedrs Armands Duplentiss, kurš pārvarēja 6,21 metru augstu latiņu, piekto reizi karjerā pārspējot sevis uzstādīto pasaules rekordu.

• Iepriekšējo rekordu Duplentiss uzstādīja martā Belgradā, kad pārlēca 6,20 metrus.

• Duplentiss arī pirmo reizi kopš Sergeja Bubkas 1994. gadā laboja pasaules rekordu stadionā ārā.

• Tāpat zviedru sportists pirmo reizi triumfēja pasaules čempionātā. 2019. gadā Katarā Duplentiss ar 5,97 metriem ierindojās otrajā vietā aiz amerikāņa Sema Kendriksa, kurš šogad savainojuma dēļ titulu neaizstāvēja.

• Zviedrijas kārtslēcēja tuvākais sekotājs bija amerikānis Kristofers Nīlsens, kurš ar 5,94 metriem ierindojās otrajā vietā, bet goda pjedestālu ar tādu pašu rezultātu, sekmīgi izpildot otro mēģinājumu šajā augstumā, noslēdza filipīnietis Ernests Obiena. Viņš arī uzstādīja Āzijas rekordu.

Kārtslēkšana vīriešiem, Top 5

VSportistsValstsAugstums
1.Armands DuplentissZviedrija6.21m
2.Kristofers NīlsensASV5.94m
3.Ernests ObienaFilipīnas5.94m
4.Tjagu BrassBrazīlija5.87m
5.Reno LavilenīFrancija5.87m
Oļegs CernikelsVācija5.87

• Tāllēkšanā sievietēm piektajā mēģinājumu kārtā zeltu nodrošināja vāciete Malaika Mihambo, kura aizlēca septiņus metrus un 12 centimetrus tālu. Sudrabs nigērietei Esei Brumei ar 7,02 metriem, bet bronzas medaļa brazīlietei Letīcijai Melu – 6,89 metri.

• Mihambo un Brume uzstādīja savus sezonas labākos rezultātus, bet brazīliete sasniedza personīgo rekordu.

• Vācijas tāllēcēja uzvarēja otrajā pasaules čempionātā pēc kārtas. Tāpat viņa ir arī pašreizējā olimpiskā čempione. Pagājušajās pasaules meistarsacīkstēs Dohā Mihambo leca 7,30 metrus tālu, bet zeltam Tokijā pietika ar precīzi septiņiem metriem.

Tāllēkšana sievietēm, Top 5

VSportisteValstsAttālums
1.Malaika MihamboVācija7.12m
2.Ese BrumeNigērija7.02m
3.Letīcija MeluBrazīlija6.89m
4.Kvanīša BērksaASV6.88m
5.Hadi SagnijaZviedrija6.84m
Brūka BuškīlaAustrālija6.84m

• 100 metru barjersprintā sievietēm ar laiku 12,06 sekundes pie zelta tika Tobi Amusana. Pusfinālā nigēriete skrēja nedaudz lēnāk – 12,12 sekundes, sasniedzot pasaules rekordu.

• Viņas fināla laiks rekordam nekvalificējas, jo tajā tika fiksēts 2,5 metrus liels pavējš. Pēc oficiālajiem noteikumiem, lai sasniegtu rekordu, pavējš nedrīkst pārsniegt divus metrus sekundē.

• Amusana pusfinālskrējienā apsteidza amerikānieti Kendru Harisoni, kurai piederēja iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 2016. gadā - 12,20 sekundes.

• Otrajā vietā, finišējot pēc 12,23 sekundēm, ierindojās jamaikiete Britanija Andersone, savukārt trešā vieta pēc fotofiniša aiz jamaikietes olimpiskajai čempionei Jasmīnei Kamačo-Kvinai no Puertoriko.

100 metru barjersprints sievietēm, Top 5

VSportisteValstsLaiks
1.Tobi AmusanaNigērija12.06s
2.Britanija AndersoneJamaika12.23s
3.Jasmīne Kamačo-KvinaPuertoriko12.23s
4.Alija ĀrmstrongaASV12.31s
5.Sindija SembereLielbritānija12.38s

• 5000 metru skrējienā vīriešiem par pasaules čempionu kļuva norvēģis Jakubs Ingebrigtsens, kurš finišēja pēc 13:09.24 minūtēm. 74 sekundes simtdaļas vēlāk finiša līniju šķērsoja kenijietis Džeikobs Krops. Trešā vieta Oskaram Čelimo no Ugandas - 13:10.20 minūtes.

5000 metru skrējiens vīriešiem, Top 5

VSportistsValstsLaiks
1.Jakubs IngebrigtsensNorvēģija13:09.24
2.Džeikobs KropsKenija13:09.98
3.Oskars ČelimoUganda13:10.20
4.Luiss GrihalvaGvatemala13:10.44
5.Mohameds AhmedsKanāda13:10.46

• Sacensību pēdējā dienā ar 1500 metru skrējienu noslēdzās desmitcīņa vīriešiem. Summā ar 8816 punktiem triumfēja francūzis Kevins Majērs, otrais ar 8701 punktiem palika kanādietis Pjērs Lepeidžs, bet bronzas godalga ar 8676 punktiem amerikānim Zakarijam Zimekam.

• Septītajā vietā ierindojās Igaunijas desmitcīņnieks Maisels Uibo, kurš pagājušajā pasaules čempionātā izcīnīja sudrabu. Igaunis sakrāja 8425 punktus.

Desmitcīņa vīriešiem, Top 5

VSportistsValstsPunkti
1.Kevins MajērsFrancija8816
2.Pjērs LepeidžsKanāda8701
3.Zakarijs ZimeksASV8676
4.Eidens Ouenss-DelermePuertoriko8532
5.Lindons ViktorsGrenāda8474

• 4x400 metru stafetē gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē triumfēja ASV kvarteti. Kungi distanci veica 2:56.17 minūtēs, bet dāmas - 3:17.79 minūtēs.

• Vīriešu kvartetā ASV pārstāvēja Elaiža Godvins, Maikls Normens, Braiss Dedmons un Čempions Elisons. Sieviešu komandā startēja Talita Digsa, Ebija Steinere, Britona Vilsone un Sidnija Maklaflina.

• Gan kungu, gan dāmu konkurencē amerikāņu kvarteti sasniedza sezonas labākos laikus.

4x400 metru stafete vīriešiem, Top 5

VValstsLaiks
1.ASV2:56.17
2.Jamaika2:58.58
3.Beļģija2:58.72
4.Japāna2:59.51
5.Trinidāda un Tobāgo3:00.03

4x400 metru stafete sievietēm, Top 5

VValstsLaiks
1.ASV3:17.79
2.Jamaika3:20.74
3.Lielbritānija3:22.64
4.Kanāda3:25.18
5.Francija3:25.81

• 800 metros dāmām noslēdzošajos simts metros zeltu izrāva amerikāniete Atinga Mū, pārspējot britu skrējēju Kīliju Hodžkinsoni. Bronza Mērijai Morā no Kenijas.

800 metri sievietēm, Top 5

VSportisteValstsLaiks
1.Atinga MūASV1:56.30
2.Kīlija HodžkinsoneLielbritānija1:56.38
3.Mērija MorāKenija1:56.71
4.Diribe VeltedžiEtopija1:57.02
5.Natodža GouleJamaika1:57.90

• Medaļu ieskaitē ar 13 zelta, deviņām sudraba un 11 bronzas godalgām triumfēja ASV vieglatlēti.

Izmantotie resursi:
https://worldathletics.org/competit...

     [+] [-]

, 2022-07-25 10:47, pirms 2 gadiem
Duplantim iespaidīgs karjeras labāko rezulātu progress. Tie mazliet "iestrēga" (ja tā to vispar var teikt) pagājušajā gadā, bet šogad 6.20m telpās un tagad arī šis rekords. Tas viss nepilnu 23 gadu vecumā

https://worldathletics.org/athletes...

  +2 [+] [-]

, 2022-07-25 10:59, pirms 2 gadiem
Neatceros, kad tik maz būtu sekojis PČ v-atlētikā, ja skatās pēdējos gandrīz 20 gadus. Palabojiet mani, bet šis gan bija augstvērtīgu rezultātu čempis, ja? Neesmu uzmanīgi iepazinies ar visu disciplīnu rezultātiem, bet virsrakstos regulāri bija WR, 2.,3. vai 4.visu laiku rezultāts kādā disciplīnā.

  +1 [+] [-]

, 2022-07-25 11:28, pirms 2 gadiem
H.E.N.R.Y. rakstīja: Neatceros, kad tik maz būtu sekojis PČ v-atlētikā, ja skatās pēdējos gandrīz 20 gadus. Palabojiet mani, bet šis gan bija augstvērtīgu rezultātu čempis, ja? Neesmu uzmanīgi iepazinies ar visu disciplīnu rezultātiem, bet virsrakstos regulāri bija WR, 2.,3. vai 4.visu laiku rezultāts kādā disciplīnā.
Visi parasti skatās uz WR, bet man gribētos izcelt šādus rezultātus:

maratons, 10000m, 4x400m MIX, lode vīrieši, 100m sievietes, vīriešu augstlēkšana, diska mešana vīrieši, 400m barjeras vīrieši un sieviešu WR, 3000m šķēršļi sievietēm, 200m sievietes un vīrieši, sieviešu 35km soļošana.

Varbūt arī vēl kādi ir ievērības cienīgi, ko nepiefiksēju.

https://worldathletics.org/competit...

     [+] [-]

, 2022-07-25 11:43, pirms 2 gadiem
H.E.N.R.Y. rakstīja: Neatceros, kad tik maz būtu sekojis PČ v-atlētikā, ja skatās pēdējos gandrīz 20 gadus. Palabojiet mani, bet šis gan bija augstvērtīgu rezultātu čempis, ja? Neesmu uzmanīgi iepazinies ar visu disciplīnu rezultātiem, bet virsrakstos regulāri bija WR, 2.,3. vai 4.visu laiku rezultāts kādā disciplīnā.
Pie kā noved Čempionati ik pa 2 gadiem!
Arī Olimpiādes mazāk skatās, kopš sajauca ik pa 2 gadiem, agrāk pat gadu sauca - Olimpiskais, Garais gads, un citi neolimpiskie;
Tagad vēl grib Futbolā ik pa 2 gadiem - taču Prestižs būs galīgi grīdā, kas par daudz, tas par daudz!

  +2 [+] [-]

, 2022-07-25 11:54, pirms 2 gadiem
oxa rakstīja: Pie kā noved Čempionati ik pa 2 gadiem!
Arī Olimpiādes mazāk skatās, kopš sajauca ik pa 2 gadiem, agrāk pat gadu sauca - Olimpiskais, Garais gads, un citi neolimpiskie;
Tagad vēl grib Futbolā ik pa 2 gadiem - taču Prestižs būs galīgi grīdā, kas par daudz, tas par daudz!
Futbols savādāk, ņemot vērā gan paša turnīra, gan kvalifikācijas cikla norises ilgumu. Vieglatlētikai PČ ik pa diviem gadiem vēl šķiet tīri OK, arī būtiska vadošo sportistu atbiruma nebija (kas liecinātu, ka tiešām kaut kas nav kārtībā). Šogad personīgi mani ļoti traucēja desmit stundu laika starpība, nu nav strādājošam cilvēkam 3.00 līdz 6.00 rītā labākais TV skatāmais laiks

     [+] [-]

, 2022-07-25 13:04, pirms 2 gadiem
...čempis ok, skatījos tikai tos atkārtojumus 9.00 un tos pat daļēji ierakstā...un neredzēju nevienu apbalvošanu ar himnu! ...ja mums būtu medaļas, tad jau laikam LTV parādītu

     [+] [-]

, 2022-07-25 14:32, pirms 2 gadiem
Bubkam bija ne mazāks potenciāls, bet viņš lika klāt pa centimetram, lai nopelnītu savu dienišķo maizīti. Bubka ir leģenda. Bet visu cieņu zviedram! Monstrs!

  +1 [+] [-]

, 2022-07-25 14:36, pirms 2 gadiem
Hose Girtinho rakstīja: Bubkam bija ne mazāks potenciāls, bet viņš lika klāt pa centimetram, lai nopelnītu savu dienišķo maizīti. Bubka ir leģenda. Bet visu cieņu zviedram! Monstrs!
jā, šeit arī katrs centimetrs ir 100k vērts. No vieglatlētikas veterāniem ir dzirēti stāsti, ka padomijas laikā mētēji speciāli pārkāpa līniju, lai neieskaita rekordu, jo pārāk daudz ir uzlabots. Nezinu, cik patiesi un nevaru pārbaudīt, bet leģendas klīst.

     [+] [-]

, 2022-07-25 14:40, pirms 2 gadiem
Diskusiju virzītājs Edgars rakstīja: jā, šeit arī katrs centimetrs ir 100k vērts. No vieglatlētikas veterāniem ir dzirēti stāsti, ka padomijas laikā mētēji speciāli pārkāpa līniju, lai neieskaita rekordu, jo pārāk daudz ir uzlabots. Nezinu, cik patiesi un nevaru pārbaudīt, bet leģendas klīst.
Varētu būt patiesi. Tolaik austrumu bloka cilvēki maigi izsakoties nebija tik turīgi. Mūsdienās varam atļauties vairāk.

     [+] [-]

, 2022-07-25 15:17, pirms 2 gadiem
elements rakstīja: Futbols savādāk, ņemot vērā gan paša turnīra, gan kvalifikācijas cikla norises ilgumu. Vieglatlētikai PČ ik pa diviem gadiem vēl šķiet tīri OK, arī būtiska vadošo sportistu atbiruma nebija (kas liecinātu, ka tiešām kaut kas nav kārtībā). Šogad personīgi mani ļoti traucēja desmit stundu laika starpība, nu nav strādājošam cilvēkam 3.00 līdz 6.00 rītā labākais TV skatāmais laiks
pievienojos. Reizi divos gados ir optimāli. Šoreiz pat lielākajam fanam nedēļu no vietas būtu grūti izsekot programmai, kas sākas trijos naktī un beidzas, kad televīzījā atskaņo himnu. Brīvdienu programma bija draudzīgāka eiropiešiem. Redzēs kā būs ar Eiropas čempinātu. Programma būs pateicīgā laikā, bet iespējams, ka sacensības nedaudz par tuvu viena otrai kalendāra izpratnē, kas var atņemt interesi

https://www.european-athletics.com/...

     [+] [-]

, 2022-07-25 15:41, pirms 2 gadiem
tak jo vairāk lielo notikumu jo labāk..

Kāpēc tad neviens nesūdzas,ka tam okupanteļu tenisam un riteņbraukšanai ir 3 vai 4 lielie notikumi gadā