Kuzņecova: "Skriešana ir daļa no manas dzīves, tagad šī daļa ir sagrauta"
Gandrīz gadu pēc tam, kad sporta pasauli satricināja mildronāta skandāls, tas pa īstam sasniedzis arī Latviju. Skriešanas entuziastei Kristīnei Kuzņecovai liktenīga izrādījās uzvara Valmieras maratonā, kas vienlaikus bija arī Latvijas čempionāts. Tādēļ Latvijas Vieglatlētikas savienība viņai piespriedusi četru gadu diskvalifikāciju. Kamēr Kuzņecova nenoliedz vainu, tomēr apelē pie amatieres statusa, LVS prezidents Guntis Zālītis ir kategorisks - nav tāda amatieru vai profesionālā sporta, ir tikai sports.
"Protams, situācija ir diezgan dramatiska. Lai gan esmu amatiere, skriešana ir daļa no manas dzīves un tagad šī dzīves daļa ir sagrauta. Nezinu, ko darīt, sods šķiet pārāk skarbs,” atzīst 33 gadus vecā Kuzņecova.
„Ziņu virsraksti par to, ka esmu pieķerta dopinga lietošanā man ir bijis pamatīgs cirtiens. LVS sēdē jau mēģināju skaidrot – dariet, kas jums jādara – paziņojiet mājaslapā, anulējiet rezultātus utml., bet iespēju robežās cenšaties izvairīties no skandāla. Tas taču var mest ēnu arī uz manu pamatdarbu,” saka skriešanas entuziaste un augstskolas pasniedzēja. „Ne uz Valmieras maratonu, ne pirms tam nebraucu ar domu, lai kādu apmānītu un tādā veidā noskrietu ātrāk. Esmu amatiere un mildronātu lietoju tikai veselības dēļ. Skrienu arī es tikai sava prieka pēc.”
„Protams, biju dzirdējusi par mildronāta skandālu, taču neasociēju to ar sevi, jo neuzskatu sevi par profesionālu sportisti. Esmu par tīru sportu, profesionāļiem ir ārsti, kas kontrolē, ko viņi lieto. Bet es trenējos pati par sevi, man līdzās nav sporta ārsta. Mildronāts bija izrakstīts manam bērnam un ārsts teica, ka arī man nekaitētu to lietot veselības nolūkos.”
„Valmieras maratonam pieteicos tikai pāris dienu pirms starta, jo pēc tam plānoju piedalīties arī „Stirnu buka” skrējienā. Iegūtais Latvijas čempiones tituls bija mulsinošs, jo mulsinošs bija arī mans uzvarētājas rezultāts – trīs stundas un deviņas minūtes. Uzvarētājas parasti skrien zem trim stundām, ap divām stundām un 40 minūtēm. Mana uzvara bija sagadīšanās, tikai pusdistancē sapratu, ka skrienu visām pa priekšu,” stāsta Kristīne.
„Došos pie LVS prezidenta Zālīša, lai precizētu, kādos mačos turpmāk man būs atļauts piedalīties. Skaidrs, ka Latvijas čempionātā maratonā un pusmaratonā nevarēšu startēt. Ceru, ka varēšu skriet „Stirnu bukā” vai kādos pagasta mačos. Piedalīšanās sacensībās vismaz ir kaut kāda motivācija treniņiem. Jānoskaidro, kādas ir iespējas samazināt diskvalifikācijas ilgumu. Jau no paša sākuma atzinu, ka esmu lietojusi mildronātu, un neko nemēģināju slēpt.”
„Diskvalifikācija nav skarba,” norāda LVS prezidents Guntis Zālītis. „Skarba tā būtu tad, ja piespriestu mūža diskvalifikāciju. Agrāk minimālā diskvalifikācija bija divi gadi, bet tagad tā ir četri gadi. Neatkarīgi no sacensību līmeņa. Nav svarīgi, vai tas noticis Latvijas čempionāta vai pasaules čempionāta laikā.”
„Nav tāda amatiera vai profesionāļa. Atšķirība ir tikai tajā, kā tu gatavojies mačiem. Nav starpības, vai tā ir Jeļena Prokopčuka vai kāda cita skrējēja. Piemēram, ar ko atšķiras „Triobet” amatieru basketbola līgas spēlētājs no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlētāja? Kāds spēlētājs arī „Triobet” līgā saņemt 25-30 eiro par spēli, bet NBA saņem 25-30 miljonus.”
Vaicāts par to, kur Kuzņecova turpmāk varētu startēt, Zālītis atbild lakoniski – nekur. „Pagaidām viņa vēl varētu skriet „Stirnu bukā”, bet tiklīdz „Engures sportam” kļūs par LVS biedru, tā viņa nedrīkstēs startēt arī šajos mačos. Teiksim tā – ja sacensības būs iekļautas LVS kalendārā, tad tajās viņai būs liegts piedalīties.”
Tāpat Zālītis norāda, ka Kuzņecovai nav iespēju samazināt piešķirtās diskvalifikācijas termiņu. „To var tikai pagarināt, ja noskaidrosies, ka diskvalifikācijas laikā viņa ir piedalījusies kādos mačos.”
LVS prezidents piebilst, ka viņš neatceras citu gadījumu, kad Latvijas vieglatlēts būtu saņēmis diskvalifikāciju. Jā, 2001. Gadā bija Staņislava Olijara lieta, taču barjersprinteris toreiz tika attaisnots. „Kopš tā laika nekas nebija bijis. Diemžēl šī baltā vēsture tagad ir nedaudz sabojāta.”
[+] [-]
[+] [-]
Šajā gadījumā LVS un IAAF ir tie, kas SODA sportistu, nevis mēģina vinu attaisnot.
+1 [+] [-]
Es esmu skriešanas amatieris. Mildronātu nelietoju. Bet apsveru. Veselības, ne rezultātu dēļ.
Skrienu sacensībās, un tas mani ļoti motivē. Lielākajās sacensībās noskrienu ap trīsdesmito vietu. Eju katru vakaru pēc darba ārā un stundu, pusotru skrienu, lai nākamajās būtu jau divdesmit devītais.
Un es esmu Kuzņecovas līmeņa skrējējs - amatieris. Un kam tieši būtu izdevīgi, ja, piemēram, mani diskvalificētu uz četriem gadiem un es turpmāk sēdētu vakarā dīvānā un dzertu alu, nevis piekoptu veselīgu dzīvesveidu? LVS? Dusmīgajam Zālītim? Kas tieši ir panākts?
Es, protams, ceru, ka Kristīne nav tāda kā es un sportiskais azarts nav vienīgais motivātors skriet un sevi attīstīt
Atvaino, es arī esmu amatieris, skrienu ļoti labā līmenī- arī ap TOP 25 šosejā Latvijā, Stirnu bukā pa TOP 10, bet es labi saprotu, ka nevaru lietot meldoniju, ja arī ļoti gribētu pasargāt sirdi. Un nevaru vainot ne LVS, ne IAFF, ne kādu citu, ja tie ir aizlieguši kādu vielu. Ja pēc 5 gadiem šie izdomās, ka arì burkānu sula ir dopings, tad es to nelietošu. Ar kaut ko vienmēr būs jārēķinās. Bet ir iespējams sasniegt augstus rezultātis nelietojot neko, pa vitamīnus ne. Man tas izdevās.
+1 [+] [-]
Nē, ne visu, ko iedomājas. Un arī par Mildronātu būtu jādiskvalificē.
BET amatierei četri gadi par mildronātu ir stulbi. Turklāt tonis un argumenti, ar kādiem šeit parādās Zālītis, ļauj labāk saprast, kāpēc, piemēram, LČ 10km stadionā labākākie skrējēji skrien treniņa režīmā un kāpēc LV vieglatētikas prestižs ir tur, kur nu viņš šobrīd ir.
Es negribu ar Tevi strīdēties Tonna. Man tikai šķiet, ka Tu neklausies, ka te nav iebildumu par sodu, bet par samērīgumu.
Līdzīgi man šķistu apsurdi, ja te pieminātās Triobet līgas pēdējais rezervists tiktu diskvalificēts uz 4 gadiem par mildronātu no visiem tautas strītboliem. Vienkārši par traku, turklāt vēl ar to te tēlot varoni, tai pat laikā daudz disciplīnu LČ līmenis ir zem katas kritikas. Būtu strādājis pie tā.
[+] [-]
+1 [+] [-]
Tomēr samērīgums šķiet apsurds (sportistes statuss, rezultāts, aizliegtās vielas diskutablais kaitīgums). Un Zālīša tonis aizvainojošs, bet argumenti, piedodiet, pastulbi. Ja rūpīgi izlasa tekstu, tad LVS prezidents izklausās pēc kaut kāda čaļa pirtī, kurš iedzēris ar Tevi strīdas. Tāds līmenis. Diemžēl
-1 [+] [-]
LVS ir uzņēmusies saistības pildīt WADA noteikumus un tur viss ir skaidri un gaiši aprakstīts. Viņi, bez atzītu institūciju lēmuma, nevar paši uz savu galvu mazināt sodus tikai tāpēc, ka skrējēja, nabadzīte, ir amatiere un lietoja pie mums ražotas sirdszāles.
Ja gribi plašāk uzzināt kā notiek diskvalifikāciju piešķiršana, droši raksti, pastāstīšu, jo lasīt tos dzejoļus, kas te ir sarakstīti par tēmu "varēja jau mazāk iedot", tici man, ir pieriebies.
Lai sods būtu mazāks, sportistei ir jāiziet konkrēta procedūra, kas ietver sevī arī tiesu, kur jāpierāda tas, ka organismā meldonijs nonāca absolūti neapzināti un iepriekš to nekādā veidā nevarēja paredzēt un novērst. Tad, jā, sodu var mazināt. Ja tas nav izdarīts - par ko tagad bimbāt?
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Tas, ko piedāvāju es, galīgi nav kosmoss. Nu, varbūt LVS kontekstā ir, bet jebkurā normālā organizācijā gan nē.
T.i., normāla komunikācija no LVS puses. Piem., "diemžēl noteikumi ir visiem vienādi un mums tādu un tādu iemeslu dēļ nav iespēja piemērot mazāku diskvalifikāciju, jo minimums ir 4 gadi, pat ja daudziem tā šķiet nesamērīga" [acīmredzot daudziem tā tiešām šķiet]
"Ieteikums visiem amatiriem, kas piedalās LVS sacensībās, ielūkoties tur un tur, lai šādas mums visiem nepatīkamas situācijas neatkārtotos. Ja rodas jautājumi, laipni lūdgti sazināties ar LVS pa tādu un tādu tālruni, vai rakstot uz tādu un tādu epastu".
Utt. Vai kaut kas no tā visa ir Zālīša tekstā?
[+] [-]
[+] [-]
Un es runāju par LVS neadekvāto komunikāciju, kuriem šī brutālā soda piemērošana būtu cilvēcīgi jākomunicē. Tas ir viņu pienākums.
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Te komentāros saka- lai skrien tāpat, tad to var teikt tikai tāds kurš nekad nav nopietni trenējies maratonam. pirmkārt jau amatieri trenējas un skrien prieka pēc, bet sacensības un rezultāts ir vienīgā motivācija, jo cīnās jau par savu rezultātu nevis par to ka Tev kāds maksā! Neticu, ka Pasaulē vai Eiropā ir līdzīgs kāds gadījums! Amatieriem , kā jau te viens otrs minēja, pat ir vēlams lietot Mildronātu! Iespējams kāds labs advokāts te varētu ko līdzēt! Vieksmi un izturību Tev Kristīne!
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
1. WADA aizliegto vielu saraksts ir publiski pieejams ikvienam, kā arī to regulāri atjauno, par ko visi tiek informēti. 2017. gada aizliegto vielu un metožu saraksts: https://wada-main-prod.s3.amazonaws...
2. Visos antidopinga noteikumos ir pieņemta viena fundamentāla atziņa/likums - TIKAI UN VIENĪGI PATS SPORTISTS atbild par to ko atrod viņa organismā. Ne ārsts, ne treneris un ne kaimiņu Janka ar kuru iepriekšējā vakarā ir "kulturāli pasēdēts". SPORTISTS!
3. LVS, lai tā saņemtu atļauju startēt starptautiskos mačos, ir jāpieņem visi starptautiskie noteikumi, tajā sakaitā antidopinga noteikumi, kuru ievērošanu pārrauga WADA. Tieši šī organizācija veic testus un kopā ar SOK un pārējo darba grupu izstrādā noteikumus, kas attiecināms uz diskvalifikāciju ilgumiem.
4. Ja sportists ir pārbaudīts un viņa organismā ir konstatēts dopings, tad šī informācija tiek sūtīta sporta veida starptautiskajai federācijai (analīzes pārbauda WADA akreditētās laboratorijās, kuras arī ievēro savu procedūru, tāpēc "sarunāšana" beidzas apmēram tā kā beidzās Maskavā), kas pēc tam informē arī nacionālo federāciju, kuru pārstāv sportists.
4.1. Paši pārbaudes noteikumi arī ir WADA noteikti. Klasiski tie ir pirmo trīs vietu ieguvēji vai tikai uzvarētājs + nejaušas izvēles kārtībā izvēlēti sportisti (to skaits arī ir tikai dopinga pārbaudītāju ziņā, pēc viņu plāniem). Nav svarīgi vai tu esi profs vai amatieris ar vāju rezultātu. Vispaŗ nekas nav svarīgi! Ja piedalies LVS rīkotās sacensībās, ir jābūt gatavam, ka tevi palūgs iečurāt mēģenē. Pat, ja būsi, piemēram, 379. vietā.
5. Ja pēc visām procesuālajām darbībām (ja nepieciešams, B proves attaisīšana, iespējams arī tiesāšanās) sportista vaina apstiprinās, tad FEDERĀCIJA (Starptautiskā) piešķir sodu, bet nacionālajai federācijai ir tas jāpieņam un jāveic jau konkrētas darbības uz vietas.
Par sportistu cīnīties federācija var tikai pastarpināti, jo, pat ja viss nonāk līdz starptautiskajiem tiesas procesiem, sportists pārstāv pats sevi, nevis federācija un sportists cīnās pret starptautisko federāciju.
6. Sods, neatkarīgi no lietotās vielas uz šo brīdi ir 4 gadu diskvalifikācija. Vēl pavisam nesen bija 2 gadi, bet tagad noteikumi ir kļuvuši stingrāki. Nacionālās federācijas, kas šajā gadījumā ir LOV, pašas neko nevar izdomāt.
VISS!
Tāpēc, lūdzu, nevajag rakstīt dzejoļus un meklēt kādus, kas bez pašas sportistes te būtu vainīgi. Pati lietoja, pati iekrita, pati vainīga!
[+] [-]
Lielākā daļa, tāpat kā meldonijs (Mildronāta aktīvā sastāvdaļa) ir atjaunošanos veicinoši preparāti. Arī tie paši anaboliskie steroīdi tādi ir.
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Te arī atbilde - tās uzvarētājas, kas parasti skrēja zem trim stundām dopinga atšifrēšanas dēļ ir spiestas palikt malā, ja nelieto- nevar paskriet, ja lieto - atkodīs.
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]