Kuzņecova: "Skriešana ir daļa no manas dzīves, tagad šī daļa ir sagrauta"

"Protams, situācija ir diezgan dramatiska. Lai gan esmu amatiere, skriešana ir daļa no manas dzīves un tagad šī dzīves daļa ir sagrauta. Nezinu, ko darīt, sods šķiet pārāk skarbs,” atzīst 33 gadus vecā Kuzņecova.

„Ziņu virsraksti par to, ka esmu pieķerta dopinga lietošanā man ir bijis pamatīgs cirtiens. LVS sēdē jau mēģināju skaidrot – dariet, kas jums jādara – paziņojiet mājaslapā, anulējiet rezultātus utml., bet iespēju robežās cenšaties izvairīties no skandāla. Tas taču var mest ēnu arī uz manu pamatdarbu,” saka skriešanas entuziaste un augstskolas pasniedzēja. „Ne uz Valmieras maratonu, ne pirms tam nebraucu ar domu, lai kādu apmānītu un tādā veidā noskrietu ātrāk. Esmu amatiere un mildronātu lietoju tikai veselības dēļ. Skrienu arī es tikai sava prieka pēc.”

„Protams, biju dzirdējusi par mildronāta skandālu, taču neasociēju to ar sevi, jo neuzskatu sevi par profesionālu sportisti. Esmu par tīru sportu, profesionāļiem ir ārsti, kas kontrolē, ko viņi lieto. Bet es trenējos pati par sevi, man līdzās nav sporta ārsta. Mildronāts bija izrakstīts manam bērnam un ārsts teica, ka arī man nekaitētu to lietot veselības nolūkos.”

„Valmieras maratonam pieteicos tikai pāris dienu pirms starta, jo pēc tam plānoju piedalīties arī „Stirnu buka” skrējienā. Iegūtais Latvijas čempiones tituls bija mulsinošs, jo mulsinošs bija arī mans uzvarētājas rezultāts – trīs stundas un deviņas minūtes. Uzvarētājas parasti skrien zem trim stundām, ap divām stundām un 40 minūtēm. Mana uzvara bija sagadīšanās, tikai pusdistancē sapratu, ka skrienu visām pa priekšu,” stāsta Kristīne.

„Došos pie LVS prezidenta Zālīša, lai precizētu, kādos mačos turpmāk man būs atļauts piedalīties. Skaidrs, ka Latvijas čempionātā maratonā un pusmaratonā nevarēšu startēt. Ceru, ka varēšu skriet „Stirnu bukā” vai kādos pagasta mačos. Piedalīšanās sacensībās vismaz ir kaut kāda motivācija treniņiem. Jānoskaidro, kādas ir iespējas samazināt diskvalifikācijas ilgumu. Jau no paša sākuma atzinu, ka esmu lietojusi mildronātu, un neko nemēģināju slēpt.”

„Diskvalifikācija nav skarba,” norāda LVS prezidents Guntis Zālītis. „Skarba tā būtu tad, ja piespriestu mūža diskvalifikāciju. Agrāk minimālā diskvalifikācija bija divi gadi, bet tagad tā ir četri gadi. Neatkarīgi no sacensību līmeņa. Nav svarīgi, vai tas noticis Latvijas čempionāta vai pasaules čempionāta laikā.”

„Nav tāda amatiera vai profesionāļa. Atšķirība ir tikai tajā, kā tu gatavojies mačiem. Nav starpības, vai tā ir Jeļena Prokopčuka vai kāda cita skrējēja. Piemēram, ar ko atšķiras „Triobet” amatieru basketbola līgas spēlētājs no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlētāja? Kāds spēlētājs arī „Triobet” līgā saņemt 25-30 eiro par spēli, bet NBA saņem 25-30 miljonus.”

Vaicāts par to, kur Kuzņecova turpmāk varētu startēt, Zālītis atbild lakoniski – nekur. „Pagaidām viņa vēl varētu skriet „Stirnu bukā”, bet tiklīdz „Engures sportam” kļūs par LVS biedru, tā viņa nedrīkstēs startēt arī šajos mačos. Teiksim tā – ja sacensības būs iekļautas LVS kalendārā, tad tajās viņai būs liegts piedalīties.”

Tāpat Zālītis norāda, ka Kuzņecovai nav iespēju samazināt piešķirtās diskvalifikācijas termiņu. „To var tikai pagarināt, ja noskaidrosies, ka diskvalifikācijas laikā viņa ir piedalījusies kādos mačos.”

LVS prezidents piebilst, ka viņš neatceras citu gadījumu, kad Latvijas vieglatlēts būtu saņēmis diskvalifikāciju. Jā, 2001. Gadā bija Staņislava Olijara lieta, taču barjersprinteris toreiz tika attaisnots. „Kopš tā laika nekas nebija bijis. Diemžēl šī baltā vēsture tagad ir nedaudz sabojāta.”