Sinta Ozoliņa: "Ja šogad būs rezultāti, tad zināšu, ka esmu uz pareizā ceļa"

Pirms diviem gadiem "Rīgas kausu" sacensībās Sinta Ozoliņa uzstādīja savu personisko rekordu (64,38 metri), tikai par 13 centimetriem atpaliekot no tā brīža Latvijas rekorda. Diemžēl sezonas turpinājums izvērtās par murgu, jo pleca savainojums liedza ne tikai startēt pasaules čempionātā, bet piedalīties sacensībās vispār. Pagājušā sezona Sintai aizritēja atgūstot sajūtas un tehniku, jo pēc līdzīgām traumām dažiem sportistiem nācies pat likt punktu karjerai. Neskatoties uz visām likstām, Ozoliņa augustā iekļuva Eiropas čempionāta finālā, kur ieņēma 11. vietu.

"Tehnika iet uz labo pusi, lai gan sākumā biju šokēta, ka roka ir tik stīva un to ir grūti ielocīt. Vēl joprojām tā nav tik elastīga kā kreisā roka, tomēr caur sāpēm ir izdevies to iestaipīt. Tagad pēc sajūtām ir tuvu tām, kā tas bija pirms traumas. Es teiktu par 95%," stāsta 27 gadus vecā latviešu šķēpmetēja, kura turpina trenēties pie Valentīnas Eidukas, kuras grupa ir sarukusi līdz Sintai un Anetei Kociņai.

"Jā, mūsu ir mazāk, bet arī iepriekš katrs nāca savā laikā. Citiem bija mācības augstskolā, bet es varēju pielāgoties. Tādēļ treniņi tik un tā bija individuāli. Tagad vienīgi trenerei ir jāpatērē mazāk spēka," norāda Ozoliņa, kura pavasarī, kā ierasts, bija treniņnometnē Portugālē, kur gadu gaitā esot jau iemīta taciņa. "Citur ir daudz skrējēju vai lēcēju, vai arī štanga nav tik laba. Man tur patīk gan dzīvošana, gan vide, gan ēdiens. Tur pilnībā vari koncentrēties darbam."

Vēl nesagaidījusi tradicionālo jautājumu par sezonas plāniem un mērķiem, Sinta atzīst, ka nevēlas neko solīt. Pati sev mērķus viņa ir uzstādījusi daudz, taču tie nav nododami publiskai apspriešanai. "Riodežaneiro olimpiskās spēles ir jau tik tuvu, ka jāizliek sevi maksimāli. Ja šis gads parādīs, ka ir rezultāti, tad zināšu, ka esmu uz pareizā ceļa. Vēlos pierādīt, ka pēc atgriešanās varu mest ne tikai 58-59 metrus."

"Sajūtas un domāšana ir mainījusies uz citu pusi. Ar gadiem nāc pie prāta, nevis tā kā jaunībā, kad esi maksimāliste un izdari vairāk nekā vajag vai nedari vispār. Tagad ieklausos ķermenī. Vairs nemētājos no viena grāvja otrā. Plānos noteikti ietilpst aizbraukšana uz pasaules čempionātu (normatīvs - 61 metrs), bet eju uz to, lai izpildītu arī olimpisko normatīvu (62 metri). Tad turpinājumā varētu mierīgi gatavoties olimpiādei. Gribētos izpildīt normatīvu jau tagad, nevis pēc tam dzīties pakaļ rezultātam."

"62 metri - tas nav nesasniedzams rezultāts, bet nav arī zems. Ja kaut reizi esi metusi tik tālu, tad tici, ka spēsi to izdarīt vēlreiz," saka Sinta, kura piedalīsies 28. maijā gaidāmajās "Rīgas kausu" sacensībās. "Protams, gribētos kvalifikācijas normatīvu izpildīt jau sezonas sākumā, lai jau laikus zinātu, ka braukšu uz pasaules čempionātu. Ideāli būtu ar vienu šāvienu trāpīt abiem zaķiem - izpildīt gan pasaules čempionāta, gan olimpisko normatīvu. Tas nav nekas neiespējams. Tomēr viena lieta ir fiziskā gatavība, bet otra - psiholoģiskā."

Maija sākumā Ozoliņa ar 58,82 metrus tālu metienu ieņēma piekto vietu sacensībās Kavasaki, kur Madara Palameika izpildīja gan pasaules čempionāta, gan olimpisko normatīvu (64,07), bet Rolands Štrobinders izpildīja pasaules čempionāta normatīvu (82,05).