Štrobinders: "Metīšu visur, kur vien varu, lai sasniegtu PČ normatīvu"

Rolandam Štrobinderam priekš uzvaras vīru šķēpmešanā pietika ar 77,59 metrus tālu raidījumu. Otro vietu ieņēma lietuvietis Edis Matusevičs, atpaliekot no Štrobindera par 16 centimetru tiesu. Savukārt Tokijas olimpietim Gatim Čakšam labākajā mēģinājumā šķēps lidoja līdz 75,96 metru atzīmei. Pēc pirmās sacensību dienas Štrobinderam individuālajā vīru konkurencē bija trešais augstākais rezultāts.

Pēc četru gadu pārtraukuma Valmierā atgriežas Prezidenta balva. Pēdējo reizi, kad tā šeit notika, 2017. gadā pats izcīnīji individuālo Prezidenta kausu. Ar kādām emocijām atgriezies Valmierā?
Šeit vienmēr emocijas bijušas foršas. Sasniegti labi rezultāti un bijuši labi vēji. Šoreiz gan nepierasti bija tas, ka bija jāmet no stadiona otras puses. Tā vel nav iepriekš bijis. Jāatzīst, ka pašam varēja būt labāks sniegums.

Par šo pārsteigumu - mest no otras puses. Zināms, ka ir tā leģenda, ka priežu ieloks Daliņa stadionā skrējējiem mēdz dot pavēju abās taisnēs. Kā šķēpmetējiem? Tas šodien patraucēja?
Šodien viņš cirkulēja. Brīžiem pretī pūš, tad atkal pavējš. Taču šķēpmetējiem jāmāk piemēroties visiem vējiem un laikapstākļiem. Vienkārši jāmet.

Rezultāts 77,59 metri. Ar tādu šoreiz pietika uzvarai. Vai esi apmierināts?
Nē! Tas ir salīdzinoši švaki. Domāju, ka vienmēr ir jāmet tie 80 metri. Nezinu kas šodien notika, bet gadās arī tādas dienas, kad metiens neiet.

Nevienam no šķēpraižiem šodien tā arī neizdevās labi uzmest. Tāpat bija arī daudz apzināto pārkāpumu. Kādēļ tā?
Ja īsti nesanāk, tad negrib lai mēra. Kāda jēga mērīt 72 vai 73 metru metienus?

Prezidenta balvā cik svarīgi pašiem sportistiem ir nokost igauņus un lietuviešus, lai tā balva paliek savās mājās?
Par pašu Prezidenta balvu, varbūt, pat tik ļoti nedomājam. Emocionāli ir ar tiem pašiem igauņiem cīņa par to kurš kuru paņems. Pret lietuviešiem, gribās par to pašu Edi tālāk aizmest.

Paliki pavisam nedaudz aiz Tokijas olimpisko spēļu kvalifikācijas robežas. Pats tās sacensības televīzijā skatījies vai noignorēji?
Protams, ka skatījos. Dažreiz ir interesanti paskatīties arī startus no malas. Mums šogad nesanāca tie labākie rezultāti. Madara vismaz finālā tika. Ir interesanti pavērot arī no malas. To ka pats uz Tokiju netiku - vajadzēja Latvijas čempī 23 centimetrus tālāk uzmest un būtu braucis, bet tā dzīve ir tāda kāda tā ir. Ar to jau nekas nebeidzās. Gatavošos Parīzei.

Tie 23 centimetri aiz strīpas iedeva niknumu tai nākamajai nu jau trīsgadei?
Niknums ir vienmēr, taču jāmāk tas izmantot sektorā.

Kas ir vajadzīgs, lai sektorā īstajā brīdī izdotos uzmest to gaidīto rezultātu? Kā redzējām, šogad mūsējiem īsti nesanāca.
Jā, bet tas viss prasa daudz emocijas un uz turieni vispār ir jātiek. Tas prasa ļoti lielu gatavošanos. Tas nav tik vienkārši kā no malas izskatās. Esmu dzirdējis, ka no malas sauc par tūristiem. Nav nekādi tūristi! Cilvēks visu mūžu ir trenējies, lai uz turieni varētu tikt un aizbraukt uz olimpiādi. Saukt kādu par tūristu - tas ir apsmiekls! Lai tie cilvēki paši pamēģina uzmest šķēpu.

Kādi ir tavi šīs sezonas atlikušie plāni. Kādas sacensības ir iecerātas un kas ir jāizpilda?
Jāuzmet 85 metri, lai varētu kvalificēties Oregonai. Nākamgad Pasaules čempionāts notiek Oregonā. Vēl ir plānā šosezon vairākas sacensības, kurās jāmēģina šis normatīvs izpildīt. Metīšu visur, kur vien varu.