Kociņa: "Karstums mazliet sita pa kājām, kustības nebija tik ātras un asas"
Šķēpmetēja Anete Kociņa pēc nekvalificēšanās Eiropas čempionāta finālsacensībām sarunā ar medijiem norādīja, ka kārtējo reizi pierādījies, ka pāra gados sezonas viņai neizvēršas tik veiksmīgas kā nepāra gados.
"Karstums noteikti atstāj iespaidu, jo es ar karstumu nedraudzējos. Bet apstākļi visām sportistēm bija vienādi, bija vienkārši jāmet. Fināla kvalifikācijas atzīme pirms metiena izskatījās daudz tuvāk, bet, kad šķēps lidoja, Q burts likās tik tālu... Tagad jau īsti nemācēšu izskaidrot, kas nogāja greizi. Sajūtas bija labas. Kaut ko vairāk varēs izskaidrot, kad noskatīsimies video un parunāsimies ar treneri [Valentīnu Eiduku]," saka Anete.
Pagājušajā sezonā Kociņa vairākkārt laboja personiskos rekordus, tiekot līdz atzīmei 64,47 metri, bet šosezon šķēps nav lidojis tālāk par maija beigās "Rīgas kausos" uzmestajiem 62,58 metriem. "Nezinu, smieties vai raudāt, bet man pāra gada sezonas kā ne tik veiksmīgas jau ierakstītas zvaigznēs. Gatavošos nākamajai sezonai. Vienīgi sāp sirds, ka gatavojāmies tieši šiem mačiem, taču, izejot sektorā, nespēju parādīt to sniegumu, kādu varēju. Žēl..."
"Naktī modos augšā ik pa stundai, jo man bija bail, ka nogulēšu modinātāja signālu. Iepriekšējā vakarā ar Guntu [Latiševu-Čudari] iesmējām - kaut tikai nepamostos piecas minūtes pirms autobusa izbraukšanas. Taču nogurusi vai vāja es nejutos. Šobrīd man vienkārši nav izskaidrojuma tam, kas notika..."
"Bija sajūta, ka uz ieskrējiena beigām kājas paliek vājas. Bet tas nebija no satraukuma. Drīzāk tas varēja būt no karstuma. Tas mazliet iesita pa kājām, un vairs nevarēju izdarīt tā, kā likta trenere - kustības nebija ātras un asas. Tādēļ metu, bet šķēps nesaprotamu iemeslu dēļ nelidoja. Dzīve jau nav beigusies. Vēl jau metīšu un noteikti metīšu tālu. Bet rītvakar nākšu just līdzi Madarai [Palameikai]," norāda Kociņa.
"Šosezon vēl startēšu dažās komercsacensībās. Iespējams, ka tur patiešām nāks ārā, taču tas būtu, es atvainojos, stulbi, ja tur izdotos labi metieni, jo gatavojāmies precīzi šiem mačiem," piebilst Anete. "Šķita, ka pēdējais metiens tomēr būs gana labs, bet, kad ieraudzīju, ka šķēps nelido, sapratu, ka man šis čempionāts ir beidzies. Vienīgais satrukums pirms mačiem bija par to, ka man tāpat kā Līnai Mūzei bija B grupā jāstartē pirmajai. Taču tās ir sacensības, tā kādreiz notiek. Pēc pirmā metiena 55 metru robežās bija sajūta - OK, marka ir iznākusi, tagad tikai jāmauc. Varbūt pietrūka vēl viens metiens. Žēl arī trenerītes, kura ieguldīja lielu darbu."
+2 [+] [-]
[+] [-]