100 metros triumfē Martina, Lietuvai sudrabs augstlēkšanā
Eiropas čempionātā vieglatlētikā šovakar Amsterdamā 100 metru sprinta distancē vīriešiem zelta godalgu izcīnīja nīderlandietis Čurandi Martina, bet dāmu augstlēkšanas sacensībās sudrabu ieguva Lietuvas sportiste Airīne Palšīte.
Sprinta distanci 32 gadus vecais Čurandi Martina veica 10,07 sekundēs, sasniedzot savu sezonas labāko rezultātu. Identisku rezultātu uzrādīja arī Turcijas pārstāvis Jaks Ali Hārvijs, bet par sekundes simtdaļu lēnāks bija bronzas medaļas ieguvējs francūzis Džimijs Viko.
100 metru barjerotajā distancē sievietēm par Eiropas čempioni kļuva vācieti Sindija Roledere, kura sasniedza Eiropas labāko rezultātu šosezon – 12,62 sekundes. Sudrabu izcīnīja baltkrieviete Alīna Talaja (12,68), bet bronzu ieguva Lielbritānijas sprintere Tifānija Portere (12,76). Tikmēr 200 metru distancē dāmām ar rezultātu 22,37 sekundes (sezonas rekords) triumfēja lielbritāniete Dina Ašera-Smita, sudrabs tika bulgārietei Ivetai Lalovai-Kollio, kura arī sasniedza savu sezonas labāko rezultātu (22,52), bet bronzu ieguva vāciete Gina Likenkempere (22,74).
Desmitcīņā par čempionu kļuva beļģis Tomass van der Pletsens, kurš sakrāja 8218 punktus, apsteidzot čehu Adamu Helceletu (8157) un serbu Mihailu Dudašu (8153). Tāllēkšanā ar 8,25 metrus tālu lēcienu uzvarēja brits Gregs Razerfords, otrais bija zviedrs Mihels Torneuss (8,21 – sezonas rekords), bet trešais – nīderlandietis Ignisiuss Gaisā (7,93).
Lodes grūšanā sievietēm ar sezonas labāko rezultātu Eiropā (20,17) zeltu izcīnīja vāciete Kristīna Švanica, kurai sekoja ungārieti Anita Mārtona (18,72) un turciete Emela Dereli (18,22). Tikmēr sieviešu augstlēkšanā par čempioni kļuva spāniete Rūta Beitija, kura pārvarēja 1,98 metru augstumā novietoto latiņu, sasniedzot savu sezonas labāko rezultātu. Bet sudraba medaļu ieguva gan bulgāriete Mirela Demireva, gan lietuviete Airīne Palšīte, kuras pārlēca 1,96 metrus.
Pēdējo Eiropas čempionātu medaļnieki 100 metru distancē vīriešiem
Gads | 1. vieta | 2. vieta | 3. vieta |
---|---|---|---|
1990 | L. Kristijs (Lielbritānija) 10.00 | D. Sangumā (Francija) 10.04 | Dž. Redžiss (Lielbritānija) 10.07 |
1994 | L. Kristijs (Lielbritānija) 10.14 | G. Mūns (Norvēģija) 10.30 | A. Porhomovskis (Krievija) 10.31 |
1998 | D. Kempbels (Lielbritānija) 10.04 | D. Čemberss (Lielbritānija) 10.10 | H. Papadiass (Grieķija) 10.17 |
2002 | F. Obikvelu (Portugāle) 10.06 | D. Kempbels (Lielbritānija) 10.15 | R. Nēmets (Ungārija) 10.27 |
2006 | F. Obikvelu (Portugāle) 9.99 | A. Jepišins (Krievija) 10.10 | M. Osovņikars (Slovēnija) 10.14 |
2010 | K. Lemetrs (Francija) 10.11 | M. Lūiss-Frensiss (Lielbritānija) 10.18 | M. Mbandžoks (Francija) 10.18 |
2012 | K. Lemetrs (Francija) 10.09 | Dž. Viko (Francija) 10.12 | Dž.S. Ndure (Norvēģija) 10.17 |
2014 | Dž. Dasaolu (Lielbritānija) 10.06 | K. Lemetrs (Francija) 10.13 | H. Eikiness-Arijītijs (Lielbritānija) 10.22 |
2016 | Č. Martina (Nīderlande) 10.07 | J.A. Hārvijs (Turcija) 10.07 | Dž. Viko (Francija) 10.08 |
Izmantotie resursi:
amsterdam2016.org
[+] [-]
Žēl igauņa Megi, ka nespēja kvalifičeties 400m/b finālam, viņam tur bija jābūt.
Rīt, ja nenotiks brīnumi, tad Dafne atnesīs vēl vienu zeltu mājiniekiem.
Prieks par veterāni Beitiju, kura turpina valdīt Eiropā, novēlu viņai ar medaļu Rio noslēgt savu lielisko karjeru.
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]