Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:4, Did:0, useCase: 3

Erms Romā iekasē 50 tūkstošus eiro, cik tālu līdz "Zelta kroņiem" bija latvieši?

Emils Ozerinskis

Erms Romā iekasē 50 tūkstošus eiro, cik tālu līdz "Zelta kroņiem" bija latvieši?
Johanness Erms par augstvērtīgo daudzcīņas rezultātu nopelnīja 50 tūkstošus eiro. Foto: EPA/Scanpix

Aizvadītajā Eiropas čempionātā Romā tika prezentēts jauns elements - sacīkstes par "Zelta kroņiem". Piecās dažādās sacensību grupās tika apbalvoti augstvērtīgāko rezultātu sasniedzēji. Igauņu desmitcīņnieks Johanness Erms no Romas varēja aizbraukt ne tikai ar zelta godalgu kaklā, bet arī ar 50 tūkstošu eiro "smagāku" naudas maciņu. Tas liek uzdot jautājumus, cik tālu līdz "Zelta kroņiem" bija Latvijas vieglatlēti.

Pasaules vieglatlētikas (WA) punktu tabulas ir instruments, kas ļauj salīdzināt dažādu vieglatlētikas disciplīnu sportistu relatīvo sniegumu it kā nesalīdzināmās darbībās. Kā lai novērtē vesera metēja aizlidinātā rīka piezemēšanās attālumu ar simts metru sprintera skrējienu zem desmit sekundēm? Šeit nāk talkā 540 lapaspušu biezā grāmata, kurā katram vieglatlētikas disciplīnas rezultātam tiek dota punktu vērtība, ļaujot salīdzināt tik atšķirīgās disciplīnas.

Punktu skaitīšanas tabulas nav nekāds jaunums. Tepat vietējā līmenī katru gadu Valmierā Valsts Prezidenta balvas izcīņā individuālo kausu ieguvēji tiek noteikti tieši pēc šīs sistēmas. Jaunākais WA punktu tabulu izdevums publicēts 2022. gadā.

Lai veicinātu augstvērtīgu rezultātu sasniegšanu, Eiropas čempionātā šogad tika prezentēts "Zelta kroņu" apbalvojums. Piecās disciplīnu grupās labāko punktu tabulas rezultātu uzrādījušie sportisti tika pie naudas prēmijas 50 tūkstošu eiro apmērā. Disciplīnu grupas tika sadalītas sekojoši: sprints un barjeras (iekļaujoties viena apļa skrējienos), vidējās un garās distances (stadiona skrējieni no 800 metriem uz augšu), mešanas disciplīnas, lēkšanas disciplīnas, kā arī apvienotā grupa ar šosejas, daudzcīņās un stafetešu disciplīnām.

Pašu augstvērtīgāko rezultātu Romas Olimpiskajā stadionā jau pēc pusnakts (pēc Latvijas laika) sasniedza zviedru kārtslēcējs Armands Duplantis, kurš ar 6,10 metru augtu lēcienu laboja Eiropas čempionātu rekordu. Viņa uzrādītais rezultāts tabulās atbilda 1294 punktiem. Ja Mondo būtu izdevies pieraut krūtis un uzlēkt pasaules rekordu, kam zviedrs bija pavisam tuvu, viņa punktu summa uzšautos līdz fenomenāliem 1336.

Ļoti ātrs 400 metru barjerotajā distancē bija norvēģis Karstens Varholms, kurš ar skrējienu 46,98 sekundēs arī nebija ļoti tālu no 1300 punktiem, tabulā apvelkot 1285 punktus dodošo rezultātu. Starp dāmām augstvērtīgākais sniegums Romā notiekošos sacensību pēdējā vakarā padevās Vācijas tāllēcējai Malaikai Mihambo, kura aizlidoja līdz sezonas tālākajam lēcienam pasaulē - 7,22 metriem -, kas WA tabulā deva 1294 metrus.

"Zelta kroņu" ieguvēji

Zelta kroņiUzvarētājiValstsDisciplīnaRez.Punkti
SprintiKarstens VarholmsNorvēģija400 m barjeras46.981285
Femke BolaNīderlande400 m barjeras52.491253
Garās distancesJākobs IngebrigtsensNorvēģija1500 m3:31.951217
Nadia BatočletiItālija5000 m14:35.291211
MešanasLeonardo FabriItālijaLodes grūšana22.451267
Sandra ElkasevičaHorvātijaDiska mešana67.041201
LēkšanasArmands DuplantissZviedrijaKārtslēkšana6.101294
Malaika MihamboVācijaTāllēkšana7.221275
ApvienotāsJohanness ErmsIgaunijaDesmitcīņa87641245
Nafisatu TiamaBeļģijaSeptiņcīņa68481242

Anete Sietiņa. Foto: Guntis Bērziņš

Ja skatāmies uz Latvijas sportistu sniegumu, tad šajā Eiropas čempionātā sekmīgākais bija Patriks Gailums. Viņa metiens pamatsacensībās 82,28 metri deva 1134 punktus WA tabulās. Kvalifikācijā uzrādītie 82,39 metri punktu tabulā Gailumam dotu tikai par vienu punktu vairāk. Lai par "Zelta kroni" cīnītos ar itāli Leonardo Fabri, kurš lodi aizgrūda līdz 22,45 metriem, Gailumam būtu par gandrīz metru jālabo Vadimam Vasiļevskim piederošais Latvijas rekords (90,73), aizšaujot šķēpu līdz 91,60 metru atzīmei.

Pēc WA tabulām aizsniedzamākais "Zelta kronis" bija dāmu mešanu disciplīnās. Sandrai Elkasevičai (iepriekš Perkoviča) pietika ar diska metienu 67,04 metru attālumā, kas deva 1201 punktu. Vai kas tāds potenciāli būtu bijis pa spēkam Latvijas vadošajām škēpraidēm? Šoreiz Eiropas čempionātā Romā mūsu dāmas pāri 60 metru atzīmei netika. Lai pielīdzinātos horvātietes labākajā mēģinājumā aizmestajam diskam, šķēpraidēm savs rīks būtu jāmet pie 66,61 metra atzīmes. Tā būtu Madarai Palameikai piederošā Latvijas rekorda (66,18) labošana par 43 centimetriem. Līnai Mūzei-Sirmajai un Anetei Sietiņai pie saviem personīgajiem rekordiem "Zelta kroņa" iegūšanai šajā Eiropas čempionātā būtu jāpieliek aptuveni divus metrus.

Patīkamu pārsteigumu Romā sagādāja 200 metru sprinteris Oskars Grava. Viņš ar skrējienu 20,79 sekundēs ieguva 1099 WA tabulas punktus. Viņa disciplīna bija iekļauta sprintu un barjeru skrējienos, kur vīru sacensībās pie 50 tūkstošiem eiro tika Karstens Varholms. Lai Gravam būtu iespēja savu maciņu papildināt ar honorāru par "Zelta kroņa" iegūšanu, viņam pusaplis būtu jānoskrien teju pusotru sekundes desmitdaļu ātrāk par Eiropas rekordu jeb 19,59 sekundēs. Savukārt Guntai Vaičulei tajā pašā 200 metru distancē būtu par septiņām desmitdaļām jāgāž Vinetai Ikauniecei piederošais valsts rekords (22,49), lai noskrietu Femkes Bolas tempā.

Latvijas sportisti Eiropas čempionātā Romā

Sportists/-eDisciplīnaVietaRez.Punkti
Patriks GailumsŠķēpmešana7.82.281134
Anete SietiņaŠķēpmešana7.59.341066
Līna Mūze-SirmāŠķēpmešana8.58.581052
Oskars Grava200 m13.20.791099
Valters KreišsKārtslēkšana14.5.451116
Gatis ČakšsŠķēpmešana14.79.221091
Agate Caune5000 m16.15:28.041110
Raivo Saulgriezis20 km soļošana21.1:24:181100
Gunta Vaičule200 m24.23.481087
Sandis DzenītisTrīssoļlēkšana26.15.451000
Artūrs Niklāvs Medveds10000 m34.29:09.031028
Rolands ŠtrobindersŠķēpmešanaX

Kopumā lielāko medaļu ražu Romā noslauca mājinieki. Ja Marsela Džeikobsa un Džanmarko Tamberi panākumi nevienu īpaši nepārsteidza, tad daudzas citas itāļu izcīnītās godalgas nāca kā pārsteigums. Kopumā Itālijas delegācija sakrāja 24 medaļas, no kurām 11 bija zelta krāsā. Medaļu randā otro vietu ieņēma Francija, bet trešo Lielbritānija. Abām vieglatlētikas lielvalstīm tika pa četriem zeltiem. Veiksmīgs čempionāts padevās četrus zeltus ieguvušajai Šveicei, bet Latvija kā vienīgā Baltijas valsts palika bez iegūtām godalgām. Igauņus priecēja Johannesa Erma zelts, bet lietuviešiem ar nelielu vilšanās sajūtu nāca pasaules rekordista Mikola Aleknas bronza.

Godalgu rangs

RValstsZeltsSudrabsBronzaKopā
1.Itālija119424
2.Francija45716
3.Lielbritānija44513
4.Norvēģija4217
5.Šveice41412
6.Nīderlande34712
17.Igaunija1001
27.Lietuva0011

Izmantotie resursi:
https://www.european-athletics.com/

  +1 [+] [-]

, 2024-06-13 13:18, pirms mēneša
"Lai Gravam būtu iespēja savu maciņu papildināt ar honorāru par "Zelta kroņa" iegūšanu, viņam pusaplis būtu jānoskrien teju pusotru sekundes desmitdaļu ātrāk par Eiropas rekordu jeb 19,59 sekundēs."

Labs piemērs kāpēc šī sistēma nav objektīva salīdzinot dažādus sportaveidus.

  -2 [+] [-]

, 2024-06-13 13:22, pirms mēneša
Jākobs Ingebrigtsens

  -1 [+] [-]

, 2024-06-13 14:51, pirms mēneša
Itāļu daudzās medaļas vedina uz nelabām domām.

  -3 [+] [-]

, 2024-06-13 17:29, pirms mēneša
..sapņu piļu cēlāji...kroņus sacerējuši...medaļu sākumā iegūstiet...skatos ari viglatlētikā Baltijā esam pēdejie...

  +1 [+] [-]

, 2024-06-13 20:19, pirms mēneša
Par itāļiem nav jābrīnās,mājās viņiem vienmēr ir dubult enerģija un pa lielam viss bija diezgan objektīvi daudzi nostartēja savu pers. rek. līmenī + motivācija,OS būs cita bilde.

     [+] [-]

, 2024-06-14 08:26, pirms mēneša
... "šķēpraidēm savs rīks būtu jāmet pie 66,61 metra atzīmes."

Savu rīku var mest šķēpraiži!

     [+] [-]

, 2024-06-14 08:56, pirms mēneša
otins rakstīja: Itāļu daudzās medaļas vedina uz nelabām domām.
Par medaļām noteikti nav jābrīnās, piemēram, briti ne tuvu visus spēcīgākos uz Romu bija atveduši. Personīgo un arī valsts rekordu gan itāļiem uzkrītoši daudz.

     [+] [-]

, 2024-06-14 17:57, pirms mēneša
Punktu tabula diezgan objektīva. Salīdzinajumam varēja nopubliskot Pasaules rekordus punktos un tad jau būtu visai līdzīgi. Mazāk punktu ir vidējās distancēs, jo tur vairāk ir taktiskā cīņa nevis iet uz rezultātu, tāpat kā šosejas skriešanās un soļošanā. bet mešanu disciplīnās ( izņemot lodi) diezgan patālu no Pasaules reordiem. Igaunim ERM visu cieņu!

     [+] [-]

, 2024-06-15 02:59, pirms mēneša
Wa punktu sistēma nav objektīva. Izvēlēta tāda formula, ka jo zemāka konkurence disciplīnā, jo vairāk punktus nopelna.
Piemēram, 3000m kavēklī sievietēm, ir pilnīgs kosmoss. Noskrien viduvēju Latvijas līmeņa laiku un dabū virs 1000 punktiem

     [+] [-]

, 2024-06-16 15:05, pirms mēneša
'kas deva 1294 metrus'.
Ozerinski, Tu kādreiz pārlasi savu uzrakstīto?