Ikauniece-Admidiņa: "Smagi domāt, cik labā formā esmu. Biju gatava rekordam"

"Pirms starta sajūtas bija ļoti labas. Nekas neliecināja, ka varētu satraumēties," sacīja Laura Ikauniece-Admidiņa, kurai pasaules čempionāts Londonā beidzās pēc vienas disciplīnas – 100 metru barjerskrējiena. "Man arī nebija bail skriet barjeras. Kritienu sacensības Tallinā jau biju aizmirsusi. Pirms starta mūs izveda uz vietu, kur sportisti gaida skrējienu. Mēs stāvējām īsajās formiņās kādas desmit minūtes. Tur bija liels caurvējš. Pie sevis nodomāju, ka ir diezgan pavēss. Kustējāmies uz vietas, cik varējām, lai neatdzistu. Tad mūs ieveda stadionā, kur bija ļoti silts un saulains."

"Tas bija viens no maniem labākajiem startiem. Laikam tik ātri es vēl nebiju skrējusi, un muskulis arī to sajuta. Nezinu, konkrēti kādā stadijā ir šī trauma. Pagaidām nav iespēju, bet būtu labi, ja varētu redzēt smalkāk. Varu pastaigāt, tāpēc domāju, ka tas nav nekas traks. Pēc finiša sapratu, ka augstlēkšanā vēl varētu piedalīties, bet 200 metrus noteikti nevarētu noskriet ar šādu kāju. Tādēļ treneris uzreiz pateica, ka mēs stājamies ārā," pauda Latvijas galvenā cerība, kura šosezon laboja valsts rekordu septiņcīņā.

"Biju gatava jaunam personiskajam rekordam 100 metru barjerskrējienā un paskriet zem 13 sekundēm. Brīdī, kad biju uz vidējām barjerām, sajutu asas sāpes muskulī. Vairs nevarēju kāpināt tempu. Ir diezgan smagi domāt par to, cik labā formā esmu. Biju viena no trim līderēm un biju pilnībā gatava šim startam, kam gatavojos visu gadu. Šobrīd vissāpīgākais ir pateikt, ka nestartēšu līdz galam," pauda vieglatlēte.

"Man vienmēr vissvarīgākais ir rezultāts. Un tas ir ļoti bēdīgi, ka nevarēšu piedalīties šajā skaistajā stadionā savā mīļākajā disciplīnā. Pirms olimpiskajām spēlēm man bija šī muskuļa problēma, bet to izārstējām. Izskatās, ka atkal jāsāk ārstēšanās no jauna."

Izmantotie resursi:
https://athletics.lv/lv/article/262...