Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2935, Did:0, useCase: 0

Ventspils funkcionārs: "Bez pašvaldības atbalsta mūs gaidītu liels krahs"

Gatis Druvietis
Gatis Druvietis

Ventspils funkcionārs: "Bez pašvaldības atbalsta mūs gaidītu liels krahs"
Kārlis Lasmanis ar vecākiem. Foto: ventspils.lv

Ventspils sportā aizvadītais gads bija ļoti veiksmīgs - Tokijas spēļu zelts, olimpiskā bronza un godalgas citos nozīmīgos sporta pasākumos. Ventspils Olimpiskā vienības vadītājs Uldis Boitmanis atzīst, ka šajos apstākļos ļoti svarīgs bija pašvaldības atbalsts.

Pateicoties pilsētas pašvaldības atbalstam, jau vairākus gadus darbojas īpaša sportistu atbalsta programma – Ventspils Olimpiskā vienība. Šobrīd tās atbalstu saņem 21 sportists un piecas sporta veidu programmas, bet tāpat sadarbībā ar Izglītības ministriju Ventspilī darbojas arī Augstas klases sportistu sagatavošanas centrs. Šobrīd pašvaldības atbalsts ir sevišķi svarīgs. "Pašreizējā nodokļu politika nemudina uzņēmējus atbalstīt sportu, jo viņi vairs nesaņems nodokļu atlaides. Solījumi kaut kā labot šo situāciju nav pildīti, tāpēc ir ļoti labi, ka pašvaldība skatās pozitīvi sporta virzienā, jo citādāk mūs gaidītu liels krahs," uzskata Ventspils Olimpiskās vienības vadītājs Uldis Boitmanis. "Varam teikt lielu paldies, ka šajā laikā, kad nepieciešami arī daudzi citi ieguldījumi, pašvaldība atrod iespējas arī atbalstīt sportu. Lai tiktu pie augstiem sasniegumiem, ar talantīgu treneri un audzēkni vien mūsdienās vairs nepietiek. Tikpat svarīgi ir nodrošināt arī labākās iespējas treniņiem, startiem un sadzīvei."

Šajā gadā unikālu ierakstu Latvijas un olimpisko spēļu vēsturē veica Latvijas 3x3 basketbola izlase ar ventspilnieku Kārli Lasmani sastāvā, kurš kopā ar Nauri Miezi, Edgaru Krūmiņu un Agni Čavaru kļuva par pirmo olimpisko čempionu šajā sporta veidā. Šī zelta medaļa Latvijas komandai ir tikai ceturtā pēc neatkarības atjaunošanas, bet Ventspils pie sava olimpiskā čempiona tika pēc 41 gada pārtraukuma – tieši tik daudz jau pagājis kopš šķēpmetēja Daiņa Kūlas triumfa olimpiskajās spēlēs Maskavā.

Ar raksturu un cīņassparu pie savas olimpiskās medaļas tika arī svarcēlājs Artūrs Plēsnieks, kurš ilgāku laiku bija cīnījies ar dažādiem savainojumiem. Svara kategorijā līdz 109 kilogramiem Artūrs sasniedza jaunu Latvijas rekordu grūšanā (230 kg) un summā (410 kg), kas Tokijā ļāva tikt pie bronzas medaļas.

Ja Plēsniekam tās bija jau trešās spēles, tad svarcēlājs Ritvars Suharevs piedzīvoja debiju un svara kategorijā līdz 81 kilogramam ar jaunu Latvijas rekordu raušanā (163 kg) un summā (358 kg) izcīnīja augsto sesto vietu.

Pieredzējusī šķēpmetēja Madara Palameika Tokijā tika līdz finālam, kurā gan šķēps nelidoja tika tālu, kā viņai noteikti būtu gribējies – šoreiz 11. vieta. Olimpisko spēļu debitantam, soļotājam Ruslanam Smolonskim 50 kilometru distancē nācās iekost šīs vieglatlētikas disciplīnas rūgtajā garoziņā un pārliecināties, ka soļošanā svarīgi ir arī iegūt tiesnešu cieņu. Pie tās var tikt, regulāri un labi startējot dažādās sacensībās, bet tam nepieciešams ieguldīt lielu darbu treniņos.

Lai arī ierobežojumi un papildu prasības dažkārt lika attiekties no kādu sacensību rīkošanas vai apmeklēšanas, dažāda mēroga maču tomēr bija vairāk nekā vēl pirms gada. Dažkārt sportistiem tā bija atgriešanās sacensību atmosfērā pēc ļoti ilgas pauzes, kā tas bija, piemēram, svarcēlājiem, kad pavasarī Maskavā bija jāstartē Eiropas čempionātā. Divi ventspilnieku spēcīgākie atlēti šajās sacensībās bija mainītās lomās – Ritvars Suharevs izcīnīja bronzu, bet Artūrs Plēsnieks bija sestais. Armands Mežinskis izcīnīja 11. vietu, bet Eiropas čempionātā junioriem sudraba medaļa Danielai Ivanovai.

Izcils gads padevās Ventspils trīssoļlēcējām. Rūta Lasmane izcīnīja bronzas medaļu Eiropas U23 čempionātā, bet sacensībās ASV sasniedza jaunu personisko rekordu 14,20 m un valsts rekordu telpās – 14,15 m. Darja Sopova bija trešā Eiropas un pasaules junioru čempionātos, divkārt laboja Latvijas rekordu juniorēm, bet Baltijas junioru čempionātā uzvarēja gan trīssolī, gan tāllēkšanā.

Vēl par Latvijas čempioniem vieglatlētikā kārtslēkšanā kļuva Mareks Ārents un Ildze Bortaščenoka, tāllēkšanā Māra Grīva un 400 m skriešanā Jānis Leitis.

Jau pēc diviem mēnešiem Pekinā tiks dots starts ziemas olimpiskajām spēlēm, un jau zināms, ka ventspilniekiem arī šoreiz būs, par ko īkšķus turēt sirsnīgāk. Šorttrekists Roberts Krūzbergs bija devītais Eiropas čempionātā un izcīnīja 15. vietu pasaules čempionātā 1000 m distancē, bet gada nogalē sekmīgi startēja Pasaules kausā, tiekot pie ceļazīmes uz 2022. gada ziemas spēlēm.

Ventspils Olimpiskās vienības vadītājs ir pārliecināts, ka ar pamatotām cerībām varam skatīties uz ventspilnieku startiem arī 2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs. "Tie ir ne tikai šīs vasaras olimpieši, bet arī jaunie sportisti, kuri vēl startē junioru grupās, bet noteikti skatās arī Parīzes virzienā," norāda Uldis Boitmanis.

Izmantotie resursi:
ventspils.lv

  +1 [+] [-]

, 2021-12-28 15:20, pirms 3 nedēļām
Funkcionāriem būtu krahs bez pašvaldības finansējuma.

     [+] [-]

, 2021-12-28 18:02, pirms 3 nedēļām
Nav Lembja, nav Ventspils sporta!