Ikauniece atlabst no operācijas un cer jūnijā atsākt skriešanas treniņus

Ceļgala problēmu dēļ 28 gadus vecā Ikauniece nav startējusi kopš 2019. gada, taču viņai kabatā ir ceļazīme uz Tokijas olimpiskajām spēlēm. “Šobrīd vēl atveseļojos. Tagad rit 18. nedēļa kopš ceļgala operācijas. Gatavojos un noskaņojos Tokijai. Šķiet, visu laiku esmu tādā kā vāveres ritenī.”

Ceļgala operācija Ikauniecei bija 22. decembrī. Gada laikā tā viņai bija jau trešā operācija – pirmā bija pērn martā, bet nākamās sekoja septembrī un decembrī.

“Jā, sāpes pēc iepriekšējām operācijām saglabājās. Arī tagad, veicot vingrinājumus, dažreiz sāp. Tomēr muskuļi kļūst spēcīgāki, un paliek labāk,” uzsver Ikauniece. “Tas ir normāli, ka pēc operācijām sākumā vēl ir sāpes. Nebūs tā, ka tās uzreiz būs noņemtas. Ir jāatgūst muskuļu izmēri un spēks. Pie tā ir ļoti jāstrādā ar fizioterapeitu palīdzību.”

“Šī rehabilitācija man ļoti patīk. Tā atšķiras no iepriekšējām. Tagad ir piesaistīta orto klīnikas fizioterapeite. Bieži sazināmies. Viņa man sūta vingrinājumus un programmu, un tā es darbojos šajos Covid-19 laikos – caur “Zoom”,” smej Latvijas vieglatlētikas zvaigzne. “Filmēju, ko daru, un nosūtu.”

Ikauniece gan nevar viennozīmīgi atbildēt uz jautājumu, cik ilgs rehabilitācijas process būs nepieciešams, jo ir noteikti vingrinājumi, kas jāspēj izpildīt bez sāpēm, un tikai tad viņa var pāriet nākamajā līmenī. “Kad varēšu bez sāpēm pietupties uz vienas kājas, pēc tam varēšu izpildīt mazus lēcienus. Tam visam beigās būs skriešana. Viss notiek ļoti pakāpeniski.”

“Treniņos šobrīd veicu man garlaicīgus vingrinājumus. Tā nav interesantā vieglatlētika un nekas aizraujošs. Piemēram, pietupieni uz vienas kājas, kāpšana uz 20 centimetru paaugstinājuma ar vienu kāju vai pietupieni ar vieglu stieni,” savas šī brīža treniņu nianses ieskicē Ikauniece. “Un ir ļoti daudz mīšanās ar riteni. Tā ir katru dienu.”

Ikauniece stingri pieturas pie viņai izstrādātajām treniņprogrammām, bet maija beigās viņa varētu veikt eksplozīvākus lēcienus. Savukārt jūnijā sportiste jau varētu pamēģināt skriešanu.

“Viss notiek ļoti pakāpeniski, bet ceru, ka jūnijā varēšu skriet,” Ikauniece neslēpj, ka pēdējais gads viņai nav bijis tas vieglākais tieši psiholoģiski. “Problēmas ar ceļgalu sākās pagājušā gada februārī. Šis ir 16. mēnesis, kurā neesmu skrējusi. Psiholoģiski ir ļoti grūti. Domāju, jebkurš skrējējs saprot, ka man divu mēnešu laikā, kopš būšu saņēmusi atļauju skriet, būs sarežģīti sagatavoties Tokijai, taču es saglabāju pozitivitāti un darbojos. Ticu, ka šajā dzīvē ir iespējams viskaut kas. Es nepadodos un cīnos. Ceru, ka tiešām varēšu labi sagatavoties Tokijai.”

Tokijas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija ir 23. jūlijā, taču vieglatlētikā septiņcīņas sacensības noritēs 4.-5. augustā. Tas Ikauniecei dod papildus laiku.

“Igaunijas TV skatos ikrīta brokastu raidījumu, kur stūrī ir norādītas dienas, cik atlikušas līdz Tokijas olimpiskajām spēlēm. Tas man katru dienu ir kā atgādinājums, ka jāiespringst. Man šķiet, nebūs tā, ka nevarēšu sagatavoties – noteikti kaut kā to varēšu paveikt. Viss, ko esmu darījusi šos četrus gadus, ir bijis smags posms, bet Tokijā iešu un cīnīšos,” apņēmīga ir Ikauniece. Viņa gan piekrīt, ka sasteigt atveseļošanos arī noteikti nevajadzētu. “Tas būtu pārāk riskanti.”

Ja Ikauniecei izdosies sagatavoties olimpiskajām spēlēm, tieši Tokijā tad viņai būs pirmais šī gada starts. “Domāju, nekādas citas sacensības līdz tam nebūs. Ja nu vienīgi lodes grūšanā tepat Igaunijā.”

Ikauniece ir Latvijas rekordiste septiņcīņā – 2017. gadā prestižajās sacensībās Austrijas pilsētā Gecisā viņa ieguva 6815 punktus. Labākais sasniegums olimpiskajās spēlēs latvietei ir ceturtā vieta 2016. gadā Riodežaneiro.