Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2935, Did:0, useCase: 0

Nezināmā Tokija: labāk sagatavotās un visvairāk nemīlētās spēles

Māris Noviks
Māris Noviks @MarisNoviks

Nezināmā Tokija: labāk sagatavotās un visvairāk nemīlētās spēles
Japānas premjerministrs Šinzo Abe 2016. gada 21. augustā Rio iejutās Supermario lomā. Foto: Reuters/Scanpix

Piektdien, 23. jūlijā, Japānas galvaspilsētā Tokijā tiks atklātas XXXII Olimpiādes spēles. Rīkotāji oficiāli iztērējuši 15,4 miljardus ASV dolāru, bet revidentu pārbaudēs summa tiek lēsta divreiz lielāka. Kas notiek spēļu aizkulisēs?

Alfa pilsēta

Japāna ir bagāta salu valsts ar trešo lielāko ekonomiku pasaulē. Uzlēcošās Saules zeme daudzus gadsimtus dzīvoja noslēgtībā, tikai pirms apmēram 150 gadiem atsakoties no izolācijas politikas. Pirmajos 70-80 gados Japāna būvēja impēriju, agresijas rezultātā okupējot kaimiņvalsti Koreju (1910-1945) un lielu daļu izjukušās Ķīnas impērijas (1931-1945).

Otrajā Pasaules karā Japānas impērija izvērsa plašu agresiju Klusajā un Indijas okeānā, īslaicīgi okupējot pat ASV piederošās Aleutu salas. Amerikāņu flote un aviācija 1942. gada jūnijā pie Midvejas salas nogremdēja četrus lidmašīnu bāzes kuģus (japāņi zaudēja vairāk nekā 600 labāko pilotu). Nākamajos trīs gados japāņi zaudēja visas iekarotās teritorijas, bet salās tika izvietotas ASV militārās bāzes.

Vēl pirms minētajiem notikumiem Tokija ieguva tiesības rīkot 1940. gadā paredzētās spēles – vienu olimpisko ciklu pēc tam, kad pasaules labākos sportistus uzņēma nacionālsociālistiskā Vācija. Pēc japāņu iebrukuma centrālajā Ķīnā tiesības tika atdotas Helsinkiem, taču Padomju Savienības iebrukums Somijā izjauca arī šo ieceri.

Neticami, taču 14 gadus pēc kara beigām Japānas galvaspilsētai tika uzticēts rīkot globālo forumu. Sagatavošanās darbiem tika atvēlēti pieci gadi – XVIII Olimpiādes spēles notika 1964. gada 10.-24. oktobrī. Tā bija pirmā reize, kad spēles risinājās Āzijā un varēja tikt pārraidītas TV tiešraidēs – vēl 1960. gadā Romā ierakstus uz citām valstīm bija jāved ar lidmašīnām.

Tokija pēdējos 100 gados izturēja divus milzīgus pārbaudījumus. Lielā Kanto zemestrīce notika 1923. gada 1. septembrī. Filipīnu tektoniskās plates fragments 100x100 kilometru platībā uzgrūdās Eirāzijas platei, atbrīvojot mežonīgu enerģiju. Grūdienam sekoja vairāk nekā 10 metrus augsts cunami vilnis un ugunsgrēki – stihijā gāja bojā vairāk nekā 140 000 cilvēku.

Naktī uz 1945. gada 10. martu veiktais amerikāņu aviācijas uzlidojums Tokijai kļuva par postošāko vēsturē. Bumbvedēji “B-29” galvaspilsētu regulāri “apciemoja” no 1944. gada 17. novembra, kad amerikāņi pilnībā aprīkoja lidlaukus Saipanas un Tinianas salās. Liktenīgajā reidā piedalījās 334 bumbvedēji, kuri nometa 1 665 tonnas bumbu – no koka būvētajās mājās bojā gāja apmēram 100 tūkstoši cilvēku, vairāk nekā viens miljons zaudēja pajumti.

Septiņdesmit sešus gadus vēlāk Tokija kļuvusi par modernu superpilsētu, kuras aglomerācijā dzīvo vairāk nekā 37 miljoni cilvēku – apmēram 30% no 126 miljoniem Japānas iedzīvotāju. Mazais zvejnieku ciems Edo par valsts galvaspilsētu kļuva 1868. gadā, imperatoram pārbraucot no Kioto uz Tokiju (literāli – austrumu galvaspilsēta).

Tokija 2019. gadā bija mājvieta 36 no 500 pasaules lielākajiem uzņēmumiem, tai skaitā “Japan Post Holdings”, “Nippon Telegraph&Telephone”, “Honda Motor”, “Hitachi”, “Nissan Motor”, “Sony”, “Toshiba”, “Nippon Oil”, “Mitsubishi”, “Tokyo Electric Power”, “Mitsui”, “Dai-ichi”, “Nippon Steel”, “Fujitsu”, NEC, “Canon”, “Mizuho Financial Group” un “Sumitomo”.

Neredzamā roka aiz spēlēm

Olimpisko spēļu lielākos sponsorus Japānā vieno viens vārds – "Dentsu". Tā sauc reklāmas industrijas milzi, kurš spēlēja nozīmīgu lomu rīkošanas tiesību iegūšanā un pēc tam kļuva par Tokijas spēļu oficiālo reklāmas partneri. Žanra klasika – privāts uzņēmums, kurš apgūst valsts naudu un nopelna lielā publiskā pasākumā.

Iznākums – piesaistīti 3,6 miljardi dolāru no vietējiem sponsoriem. “Dentsu” gatavojās kļūt par Japānas lielāko čempioni, taču spēļu pārcelšana un sponsoru nostājas maiņa – foruma nepopularitātes dēļ – ved pie ienākumu sarukuma. Daļa no reklāmas kampaņām tika atcelta, savukārt valsts lielākais uzņēmums “Toyota” 19. jūlijā atteicās no TV raidlaika.

Sabiedriskās domas aptaujas vēsta, ka līdz 80% japāņu iebilst pret spēļu norisi. Nolemts, ka sacensības notiks bez vietējiem skatītājiem, bet galvaspilsētā no 12. jūlija līdz 22. augustam ieviests ārkārtas stāvoklis. Pēdējās septiņās dienās (15.-21. jūlijs) valstī reģistrēti vidēji 3562 pozitīvi PCR testi un 15 nāves gadījumi. Pārrēķinot Latvijas mērogā – 53,5 pozitīvi testi un 0,22 nāves gadījumi.

“Dentsu” norāda, ka nav Tokijas spēļu sponsors, taču milzīgā firma kontrolē gandrīz 28% no Japānas reklāmas industrijas. Pirms 120 gadiem gadiem dibinātā organizācija ASV okupācijas laikā tika sadalīta trīs daļās – reklāmas aģentūrā “Dentsu” un Japānas divos lielākajos ziņu dienestos “Kyodo” un “Jiji Press”.

Pēc kara “Dentsu” taustekļi iestiepās gandrīz visās Japānas galvenajās iestādēs. Neskaitot biznesa saites, tā uzskatāma par valdošās Liberāli Demokrātiskās partijas neoficiālo ziņu kanālu. Uzmanību – šī partija pie varas atrodas jau vairāk nekā 75 gadus. Bez pārtraukuma.

“Dentsu” pazīstama ar nežēlīgo darba ētiku – kredo, kuru sauc par “Nelabā desmit baušļiem”, aicina darba ņēmējiem “nekad neatstāt darbu pat, ja tas tevi nogalina”. Firma vervē darbiniekus no Tokijas labākajām universitātēm, dodot priekšroku politiķu bērniem, slavenībām un nozares milžiem. Raksturīga iezīme – uzņēmums strādā ar vairākām firmām no viena sektora.

Ietekmīgā firma lielā mērā kontrolē biznesa ziņu plūsmu. “Dentsu” pārdod uzņēmuma radītās reklāmas, kurās filmējušies “Dentsu” aktieri, TV kanāliem, kuros “Dentsu” pārvalda reklāmu pārdošanu. Firmai ir teju izšķiroša ietekme raidlaika iepirkšanā un televīzijas satura veidošanā.

Tā bija “Dentsu”, kura pārliecināja Japānas (toreizējo) premjerministru Šinzo Abi pārādīties 2016. gada Rio spēļu noslēguma ceremonijā, tērptam kā "Nintendo" video spēļu personāžam Mario. Firma 1964. gadā bija atbildīga par Tokijas spēļu sabiedriskajām attiecībām, tiesa, tas notika 20 gadus pirms foruma absolūtās komercializācijas.

“Dentsu” uzņēmās iniciatīvu, iegūstot 1998. gada Nagano ziemas spēļu rīkošanas tiesības. Sekoja plāns iegūt 2016. gada spēles, taču divu aizdomīgu kampaņu sacensībā nācās piekāpties Rio. Valdības rīkotā uzklausīšanā kļuva zināms, ka “Dentsu” nepalika zaudētājos, apgūstot gandrīz 87% no Tokijas spēļu rīcības komitejai piešķirtajiem līdzekļiem.

Francijas izmeklētāji vairākus gadus veica izmeklēšanas “Tokyo 2020” pieteikuma lietā. Viens no jautājumiem – kādu lomu spēlēja “Dentsu” bijušais darbinieks, pārliecinot ar firmu saistītus cilvēkus, lai nodrošinātu labvēlīgu iznākumu. Skandāla rezultātā atkāpās Tokijas Olimpiskās komitejas vadītājs, bet “Dentsu” pauda, ka tai nav nekāda sakara ar notikušo.

Kad rīkotāji nosauca "Dentsu" par spēļu mārketinga partneri, firma atteicās no paražas izvēlēties tikai vienu uzņēmumu katrā nozarē. Agrāk olimpiskās spēles sponsorēja tikai viena banka vai viena lidsabiedrība. “Tokyo 2020” atbalsta divi sponsori no katras nozares. Kā jau minēts, tas palīdzēja “Dentsu” piesaistīt gandrīz 70 vietējos sponsorus un atbalstu 3,6 miljardu ASV dolāru apmērā.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja pēdējos 40 gados arī pārvērtusies par biznesa uzņēmumu, kurai olimpiskās spēles ir četrgades galvenais peļņas avots. IOC līdz 75% ienākumu gūst no TV tiesību pārdošanas, apmēram pusi milzīgās summas iekasējot no amerikāņu milža NBC. Vēl līdz 18% ienākumu nāk no lielākajiem sponsoriem.

IOC skatītāju klātbūtne nav svarīga. Galvenais, lai spēles netiek atceltas – ja tā notiks, Šveices pilsētā Lozannā bāzētā organizācija zaudēs līdz 4,0 miljardiem ASV dolāru. No tādas iespējas IOC aizsargā ar Tokiju noslēgtais līgums (host city contract) – vienīgi Starptautiskā Olimpiskā komiteja var oficiāli atcelt spēles. Ja līdzīgu lēmumu pieņems Japāna, tai būs jāmaksā kompensācija.

Japānas unikalitāte

Daudzie izolācijā pavadītie gadsimti ļāvuši Japānai palikt monoetniskai valstij – japāņi veido vairāk nekā 98% no valsts iedzīvotājiem. Lielākās minoritātes nāk no bijušajām okupētajām teritorijām – apmēram 700 tūkstoši korejiešu, mazāks skaits ķīniešu.

Valstī ir lielākais gados vecu iedzīvotāju īpatsvars pasaulē, taču Japāna nav vakcinācijas čempione. Līdz 20. jūlijam valstī pilnībā vakcinēti 23,3% iedzīvotāju. Japāņi tradicionāli ir skeptiski pret rietumu medicīnu, savukārt Tokijas spēļu kontekstā neuzticas ārzemnieku uzvedībai.

Starptautiskās sporta preses asociācijas (AIPS) prezidents Džanni Merlo organizācijas 97. dzimšanas dienā 2. jūlijā aicināja Tokijas spēļu rīkotājus mazināt un atcelt žurnālistiem noteiktos ierobežojumus.

“Pirmo reizi Japānā viesojos 1978. gadā, kad mani laipni uzņēma kolēģis no “Yomiuri Shimbun” – Hošino kungs. Tagad situācija mainījusies. To nosaka oficiālie noteikumi “Tokyo 2020 accommodation: working during special soft quarantine scheme” – dokuments, kurš regulē, ko žurnālists var un nevar darīt.”

Merlo norādīja, ka rīkotāji plāno žurnālistu izsekošanu. “Nolikumā teikts, ka GPS signālam vienmēr jābūt ieslēgtam, lai viņi vienmēr varētu zināt tavu atrašanās vietu. Ja beidzas baterija, ja telefons nomirst, tad jāpaskaidro, kas notika. Viņi grib zināt cilvēkus, ar kuriem plāno tikties. Tas nav korekti pat, ja privātums ir pilnībā atņemts.

Vēl viena neticama lieta – 15 minūšu prombūtnes noteikums. “Viņi mums pastāstīja, ka var doties uz maltīti preses centrā vai sporta veida norises vietā, vai nopirkt ēdienu īpaši atvēlētos sarakstos, taču par to jāinformē drošības personāls un jāatgriežas 15 minūtēs. Ja izveidojas rinda vai jāpavada laiks ejot, 15 minūtes var paskriet ātri.”

Noteikumu neievērošana var beigties ar akreditācijas atņemšanu. "Tu iztērē tūkstošiem dolāru, tu pavadi laiku pašizolācijā, ievēro visus noteikumus un vari visu pazaudēt, ja 20 minūtes pavadi veikalā, lai samaksātu par ēdienu. Tas ir nepieņemami."

“Kad dodies ārā, tev jāpasaka drošībniekam, uz kurieni ej, bet, atgriežoties, jāveic ieraksts žurnālā. Noteikumi kā cietumniekiem un apdraudēta cilvēku brīvība,” teica Merlo. “Ja tevi pieķer staigājot ārā, drošības darbinieks aicinās atgriezties viesnīcas istabā un ziņot par notikušo spēļu rīkotājiem. Tāds pārkāpums var beigties ar izraidīšanu no Japānas.”

"Cilvēki tiek aicināti mūs fotografēt un publicēt attēlus sociālajos tīklos, ja uzturamies ārā. Vai varat iedomāties? Viņi aicina Japānas iedzīvotājus sekot katram mūsu solim un ziņot par tiem sociālajos tīklos kā par iespējamu noteikumu pārkāpumu. Tas ir pats trakākais, kas var veicināt rasismu..."

Sportistiem jāparaksta veidlapa, apliecinot, ka viņi apzinās ar vīrusu saistītos riskus. Līdzīgas veidlapas tika izmantotas iepriekšējās spēlēs, bet šoreiz tās papildinātas ar vīrusa žargonu. “Associated Press” ieguva veidlapas kopiju, kurā teikts:

"Es piekrītu, ka piedalīšos spēlēs, uzņemoties pašrisku un individuālo atbildību, ieskaitot jebkādu ietekmi uz manu piedalīšanos un/vai sniegumu spēlēs, nopietnu ķermeņa savainojumu vai pat nāvi, kuru izraisītu iespējami veselības apdraudējumi, piemēram, vīrusa izplatīšana vai cita infekciju slimība, vai ekstrēms karstums spēļu laikā..."

Olimpiskais ciemats spēļu laikā parasti kļuva par “Pasaules jautrāko ballīti”. Šoreiz būs daudz klusāk. Sportistiem atļauts lietot alkoholu tikai savās istabās, savukārt 150 tūkstoši prezervatīvu tiks piešķirti...pēc spēlēm. Salīdzinājumam, pirms pieciem gadiem Rio sportistiem izdalīja 450 tūkstošus prezervatīvu.

IOC, televīzijas tīkli un Japānas valdība cer, ka sekmīga spēļu norise aizēnos daudzās likstas. Rīcības komitejas prezidente Seiko Hašimoto saņēma “New York Times” jautājumu, vai viņa nožēlo, ka spēles notiks. Viņa atbildēja tā: "Mēs sastopamies ar visām iespējamām problēmām un gribam, lai jūs atcerētos, ka Tokija pārvarēja daudzus izaicinājumus un guva panākumus."

Izmantotie resursi:
https://www.nytimes.com/2021/07/20/...
https://apnews.com/article/2020-tok...
https://www.aipsmedia.com/index.htm...
Lozannas miljardi: kāpēc Tokijas spēles netiks atceltas

     [+] [-]

, 2021-07-23 00:43, pirms 2 mēnešiem
Lielisks raksts, Māri, kā vienmēr padziļināti izpētīts, plaši aprakstīts. 👍Bet, tik viens novērojums: vai tiešām Olimpiādes spēles ne Olimpiāde vai Olimpiskās Spēles? 🤔

     [+] [-]

, 2021-07-23 03:08, pirms 2 mēnešiem
Patiešām foršs uz interesants raksts!
👍🏻

     [+] [-]

, 2021-07-23 03:13, pirms 2 mēnešiem
Cik man zināms, par Olimpiādi Senajā Grieķijā sauca 4 gadu ciklu, kurš noslēdzās ar spēlēm. Mūsdienās tās ir Olimpiskās spēles, bet sengrieķi varēja saukt arī par Olimpiādes spēlēm.

     [+] [-]

, 2021-07-23 08:20, pirms 2 mēnešiem
angrybird rakstīja: Lielisks raksts, Māri, kā vienmēr padziļināti izpētīts, plaši aprakstīts. 👍
Izklausās pēc vienkārši iztulkota raksta. Atrasts labs raksts, ko iztulkot, bet tik un tā tulkots..

     [+] [-]

, 2021-07-23 10:40, pirms 2 mēnešiem
Pēc bildes padomāju, ka raksts būs par Super Mario

     [+] [-]

, 2021-07-23 10:41, pirms 2 mēnešiem
Nesaprotu kur sporta veidā sacentīsies šīs valstu komandas: Kanāda - Serbija u.t.t.