Daiļslidošanas komentētāju terminus un epitetus skaidrojot

Katru gadu televīzijas pārraidēs esam vērojuši pasaules un Eiropas čempionātus, kuros starp efektīgiem lēcieniem un skaistiem tērpiem kaut kur fonā skan arī komentētāju balsis. Viņu lietotie termini bieži vien padara šo sporta veidu vēl cēlāku, taču vienlaikus liek apjaust, cik tālu ierindas skatītājs ir no daiļsidošanas saprašanas. Neilgi pirms olimpiskajām spēlēm aicinājām talkā vienu no šīs olimpiādes daiļsidošanas tiesnesēm, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesori Agitu Ābeli, ar kuras palīdzību centāmies kaut nedaudz vairāk izprast šo sporta veidu. Raksta beigās piedāvājam arī viņas komentētu Denisa Vasiļjeva uzstāšanos, kurā tiek aprakstīts uz ledus notiekosais.

Īsā jeb obligātā programma – tā ir septiņu noteiktu elementu programma. Pastāv zināmas variāciju iespējas elementu atlasē, taču tiem ir jāatbilst kritērijiem. Citus elementus šajā programmā iekļaut nav jēgas, jo tie vienkārši netiks vērtēti. Individuālajās sacensības un pāriem īsās programmas ilgums ir divas minūtes un 50 sekundes. Dejās ir ļoti līdzīgi, bet tajās ir noteikti obligātie izpildāmie soļi un ritms, kā arī četri elementi, ko nedrīkst izmanīt.

Garā jeb izvēles programmā tiek noteikts lēcienu elementu skaits – sievietes var izpildīt septiņus, bet vīrieši astoņus, jo vīriešu programmas ir par pusminūti garākas (četras minūtes un 30 sekundes). Tāpat tiek noteiktas trīs piruešu vietas programmā, un tiek definētas šo piruešu struktūras, soļu virknējums un horeogrāfiskā kompozīcija.

Noteikti elementi visās sacensībās ir vienādi. Tie ir: 1) viens lēciens no soļiem ar vismaz trīs apgriezieniem, 2) kaskāde, kas sastāv no diviem lēcieniem, no kuriem vienam jābūt ar vismaz trīs apgriezieniem, turklāt neviens tiem nedrīkst būt tāds pat, kāds ticis izpildīts lēcienā no soļiem, 3) vismaz divarpus apgriezienu Aksels, 4) piruete ielēcienā, 5) vienas pozas piruete ar kāju maiņu, bet pozai jābūt atšķirīgai nekā ielēcienā, 6) kombinētā piruete, kurā jābūt ne vairāk par vienu kāju maiņu un ne mazāk kā divām pozīcijām, bet uz katras kājas jāizpilda vismaz seši apgriezieni.

Lēciens no soļiem – pirms lēcieni tiek veikti dažādi soļi vai kustības, nedrīkst vienkārši stāvēt (slīdēt). Ja sportists izpilda lielisku ieskrējienu ar parastu krustsoli, tad ieņem stāvēšanas pozu un izpilda lēcienu, tad saņem tādu pašu vērtējumu, kā par kritienu lēcienā. Turklāt soļiem ir jāturpinās lēcienā. Ja kaut nedaudz pastāv, saņem par punktu mazāk. Tādēļ bieži vien skatītājiem šķiet, ka izpildījums bijis lielisks, tādēļ seko sašutums par zemu vērtējumu, un tiek piesaukta tiesnešu uzpirkšana.

Aksels – vienīgais lēciens, kas tiek izpildīts no slidas šķautnes „uz priekšu āru”, piezemējoties un izpildot izbraucienu uz otras kājas slidas šķautnes „atpakaļ āru”.

Salhovs – lēciens, kas tiek izpildīts no šķautnes „atpakaļ uz iekšu”, gaisā pārejot uz otru kāju un izpildot izbraucienu. 90% sportistu lēcienus izpildi rotācijā pa kreisi, jo tad ir dominantā labā roka, kas iegriež.

Tulups – lēciens no zobiņa, kas tiek nolikts gaitā atpakaļ. Viena kāja atrodas uz ārējās šķautnes, bet otra tiek nolikta uz zobiņa. Ja kreisā kāja ir uz zobiņa, tad gaisā atbalsts pāriet uz labo kāju un seko izbrauciens.

Cilpas lēciens, Lups jeb Ritbergers – otrs visvienkāršāk atpazīstamais lēciens aiz Akseļa. To izpilda nostājoties uz šķautnes atpakaļ āru un iegriežot, kā arī piezemējoties uz tās pašas kājas. Tātad faktiski tiek veikta cilpa gaisā. Nemainās ne smaguma, ne rotācijas centri.

Flips – sportists pirms tam izpilda soļus vai brauc atpakaļ un, braucot uz kreisās kājas atpakaļ iekšējās šķautnes un noliekot ar labo kāju zobiņu, tiek izpildīts lēciens.

Lucs – ļoti līdzīgs Flipam, taču kreisā kāja atrodas uz ārējās šķautnes. Tāpēc pirms šī lēciena sportists parasti izpilda čūskveida iebraucienu, tiek lauzts slidzābaks, lai parādītu ārējo šķautni. Tad caur labās kājas zobiņu ir atspēriens, un arī piezemēšanās notiek uz labās kājas.

Kaskāde – vairāki virknēti lēcieni viens pēc otra bez slidas šķautnes vai kājas maiņas. Klasiski pēc izbrauciena var izpildīt trīs lēcienus – tulups, cilpas lēciens un cilpas lēcienam līdzīgais pārlēciens uz otru kāju. Parasti to izmanto tad, kad tiek veikti trīs lēcieni, to dēvē par oileru. Piemēram, izpildu Akseli, tad boileru, bet tad Salhovu. Šajā gadījumā oileru izmantoju, jo man ir nepieciešama kājas maiņa.

Libille – piruetes pamatpozīcija, kurā kāja atrodas pacelta vismaz gurnu līmenī.

Vilciņš jeb piesēdiena piruete – piruetes pamatpozīcija, kurā gurni atrodas zemāk par ceļa līmeni, bet otra kāja var atrasties priekšā, sānos vai pievilkta atpakaļ.

Vertikālā piruete – atbalsta kāja, uz kuras sportists griežas, ir taisna. Ja tā ir ieliekta, to jau definē kā starppozīciju, un to var izpildīt tikai kombinētajā piruetē kā papildus elements.

Kombinētā piruete – tajā ir jābūt vismaz vienai kāju maiņai. Īsajā programmā ne vairāk kā vienai, bet izvēles programmā pieļaujamas arī divas kāju maiņas. Uz katras kājas jābūt izpildītai vismaz vienai pamatpozīcijai, tikai tad var lietot kādu no starppozīcijām. Sarežģītās pozīcijas no vienkāršām atšķiras ar to, ka tajās ir svara izmaiņa, piemēram, noliekšanās uz priekšu vai kājas pacelšana virs acu līmeņa, parādot lokanību.

Pirmā līmeņa un ceturtā līmeņa piruete – vienkāršākajā piruetē sportists ieņem klasisko vilciņa pozīciju un veic vismaz sešus apgriezienus, kaut vai divdesmit, vērtējumu tas nemaina. Ja to pašu pirueti bez kāju maiņas gribu izpildīt uz ceturto līmeni, tad iesēžos vilciņā, parādu šķautnes maiņu un saliekšanos uz priekšu, nolieku kāju sānis un aizmugurē, turklāt katru no šiem elementiem veicu ne mazāk kā divu apgriezienu apjomā. Tādējādi par to pašu pirueti var saņemt divreiz lielāku punktu skaitu.

Soļu virknējums – arī to, tāpat kā piruetes, var izpildīt uz bāzes līmeni, kurā ir ne mazāk, kā pieci jebkura veida pagriezieni. Bet, ja soļu virknējumu grib pacelt līdz ceturtajam līmenim, tad ir jāizpilda noteikt veida pagriezieni, kuri tiek skaitīti kā sarežģīti. Tie ir – novirziens un pretnovirziens, pretrijnieks, tvizls un cilpa. Ja grib paaugstināt līmeni, tad šie soļi ir jāvirknē uz vienas kājas, bez šķautnes maiņas, tā saucamajos, blokos. Katru bloku jāizpilda uz savas kājas, rotācija var būt vienāda, bet blokā iesaistītie sarežģītie pagriezieni ar vienu nosaukumu drīkst būt tikai divi, trešajam jābūt atšķirīgam.

Agita Ābele komentē Denisa Vasiļjeva izpildītos elementus īsajā programmā Eiropas čempionātā:

Izmantotie resursi:
Youtube.com/MonkeySee