Nacionālās īpatnības

Šonedēļ Jelgavā notiek divu mūsu NHL hokejistu Kārļa Skrastiņa un Oskara Bārtuļa rīkotā vasaras nometne, kas pulcējusi vairāk par pussimtu jauno censoņu. Treniņus vada Filadelfijas Flyers un Monreālas Canadiens speciālisti – viens ir sava aroda lietpratējs, mācot un ierādot slidošanas tehnikas nianses, otrs pieprot darbu ar nūju un ripas kontroli. Vēl viņiem palīdz Latvijas izlases un Rīgas Dinamo fiziskās sagatavošanas treneris Vilnis Klucis, kurš puikām atrod pielietojumu uz asfalta vai smiltīs, tāpat nodarbībām tiek piesaistīti virkne esošo un bijušo izlases hokejistu – piemēram, Artūrs Kulda, Pēteris Skudra un tā tālāk. Pasākums savākts atbilstoši pasaulē redzētajiem un izmantotajiem standartiem, ar stingru kārtību, grafikiem un pārliecinošu atdevi gan no treneru, gan hokejistu puses. Vieni saprot, kas viņiem jādod, otri – ņem pretī. Protams, bez maksas tas bērnu vecākiem nav, taču hokejā nekur nekas nav bez maksas. Tā nav arī pirmā hokeja nometne Latvijā - šajā ziņā ne Kārlis, ne Oskars nav no izgudrotāju vai atklājēju ciema. Tāpat ap un pie hokeja iemaņām jauno paaudzi jau tradicionāli ar savām nometnēm (-ītēm) mēģina pieradināt Oļegs Sorokins, Sergejs Naumovs (atvainojos, ka nesaucu visus) – tas ir labi, ka paši hokejisti rūpējas par sava sporta veida pārmantojamību, pieredzes tālāku nodošanu un turpinājumu. Kas nav labi?

Akadēmiskā interese, kurai ap šāda veida pasākumu vajadzētu ne tikai burbuļot, bet vārīties un celt no plīts nost katla vāku, ir, saudzīgi izsakoties – nekāda. Bērnu vecākus neskaitu – tie tāpat būs saviem lolojumiem blakus. Kur ir palikuši tie, kas sevi sauc par Latvijas bērnu un jaunatnes hokeja treneriem un, kas maksas grupās ik gadu aprūpē tūkstošiem puiku? Nemelošu - daži ieklīst, apskatās, novērtē. Tomēr uz kopējā fona – tas ir vairāk kā žēlīgi. Ko šajās dienās dara tie Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas studenti, kas savā studiju programmā ir izvēlējušies sporta spēļu katedru ar specializāciju – hokejs? Kur palikuši tie 75 oficiāli sertificētie trīs dažādu kategoriju hokeja treneru, ko reģistrējusi federācija? Satieku vienu somu, kurš atbraucis speciāli uz šo nometni, lai paskatītos, lai salīdzinātu un gūtu radošu ierosmi saviem pedagoģiskajiem mēģinājumiem. Viņš nekomplekso. Par to taču nav jāmaksā! Izcila pieredzes apmaiņa. Soms smejas. Sēdi tribīnēs, ņem kaut vai videokameru un visu filmē. Ja kaut kam nepiekrīti, mierīgi kādā pauzītē vari aprunāties ar nodarbību vadītājiem – neviens neliedz savu viedokli, domas. Uz nometnes treniņu savu dēlu atvedis Rodrigo Laviņš – viņš skatās slidošanas nodarbību un šūpo galvu. „Nu, johaidī – tas ir līmenis!” Pieslido pie apmales Bārtulis un saka: „Tu, Rodžer, domā, ka NHL veči tāpat vien šo kadru pirms sezonas izvēlas par savu individuālo treniņu vadītāju? Bet tu paskaties, ko viņš piedāvā puikām! Būtu mani kāds bērnībā tā mācījis vai vismaz ierādījis, es arī slidotu labāk. Bet kā tad mēs pa savām treniņu grupām pērāmies?!” Oskaram bijusi doma savākt Latvijas hokeja bērnu un jauniešu trenerus vienam semināram, ko novadītu kanādietis – bez maksas, pa vakariem, pēc nometnes oficiālā grafika... „Zvanu it kā pieklājības pēc Lipmanam, lai neapietu federāciju un izstāstu šo ieceri, bet Kirovs man atbrēc klausulē – ko tu man zvani, kāpēc nepalīdzēji izlasei pasaules čempionātā... Es smejos un saku, ka vispār tajā laikā es nevarēju palīdzēt arī savam klubam, jo man bija nopietna pleca operācija... Bet – stāsts jau nav par to. Mēs gribam dot, nevis ņemt. Kāpēc cilvēki Latvijas hokeja sabiedrībā ir tik dīvaini rezervēti – nesaprotu.”

Nu, labi – Kirovam sava galva. Bet, lai paņemtu to, ko tev atved un noliek pagalmā – tur nevajag Lipmana svētību. Vajag tikai gribēt un prast saskatīt tās iespējas, kas ir dotas. Tas attiecas uz hokeja saimniecību kopumā. Tur arī rodas tas pamats, kas vēlāk kalpo par lielo iekarojumu atskaiti. Bisenieku Jelgavā redzēju un nebrīnos, ka pie Ginta jau gadu desmitiem bērni grib trenēties un viņš arī dara. Kāpēc nevēlēties desmit tādus Biseniekus, kas hokejā atrodas nevis tāpēc, ka citur viņiem nav ko meklēt, bet gan tāpēc, ka viņi mīl šo spēli? Jo hokejs Latvijā nesākas Arēnā Rīga...