Neredzamā fronte starp NHL un KHL
Lai gan vārdos to vēl neviens nav teicis, bet tā sauktā NHL klubu algas cepures palielināšana, vistiešākā veidā ir komandu īpašnieku bēgšana no krievu lāča. KHL agresivitāte hokejistu tirgū liek Ziemeļamerikai stresot.
Pēdējais lokauts, kas izgāza vienu sezonu, NHL klubu saimniekiem bija nepieciešams, lai aizbēgtu no ziepju burbuļa, kas draudēja pārplīst. Paši maksājot hokejistiem lielas algas un savā starpā sacenšoties, kam tiks pieprasītākie brīvie aģenti, komandu bosi pēkšņi saprata, ka turpinājums var izrādīties bēdīgs, jo – izmaksas piepampa, bet ieņēmumi kļuva pliekani. Pēc lokauta viss it kā sakārtojās pa plauktiem – tēriņi mazāki, ieņēmumi stabilizējās, spēlētāju algas tika pieskaņotas līgas kopējām finanšu veiksmēm (vai pretēji – neveiksmēm). Tomēr tagad viņi atkal brauc grāvī... Šīs vasaras darījumi brīvo un ierobežoto aģentu (spēlētāju) vidē liek domāt, ka NHL klubi ir izgudrojuši vai atklājuši naudas drukāšanas mašīnu. Viens ir skatīties uz saviem tuvākajiem konkurentiem – divīzijā, konferencē – pavisam kas cits, saprast, ka nemaksājot hokejistiem prasīto, viņi brauc uz turieni, kur maksā. KHL klātbūtne hokeja tirgū šajā gadījumā dzen NHL komandas stūrī, jo krievu piedāvājumi pārliecinoši konkurē ar ziemeļamerikāņu iespējām. Jā, krievu līga vēl jauna, kārtība un organizācija tiek slīpēta, taču ar katru nākamo sezonu KHL savā izpratnē un piedāvājumā par hokeja civilizāciju, sper krietnu soli tuvāk NHL noteiktajiem standartiem. Tas iedrošina hokejistus, mesties tālbraucienā pēc lielākas naudas, bet viņu palīgiem – aģentiem – iedod vēl vienu kārti pie saruna galda, lai kaulētos.
Ja vēl pirms pāris gadiem oficiālā NHL izlikās neredzam KHL projektu, tad šobrīd abas puses jau ne tikai runā, bet arī paraksta savstarpējās sapratnes un uzticēšanās memorandu. Tas nav līgums, kāds NHL ir ar Eiropas hokeja valstu federācijām – drīzāk to var saukt par nodomu protokolu, ka abas puses ievēros un respektēs hokejistu noslēgtos līgumus ar klubiem. Krieviem tas ir aktuāli, kad runa ir par jauno talantu bēgšanu pēc Amerikas labumiem, taču arī NHL jūt, ka nāk tā diena, ka sezonas vidū kāds no hokejistiem metīs galdā savas darba attiecības un pateiks īsi – braucu uz KHL... Skaļākais no šī virziena piemēriem ir Aleksandrs Radulovs, kas Nešvilas parakstīto līgumu iemeta papīra kurvī un atgriezās Krievijā. Redzot, kā spēlētāju aģenti uzvedās šajā pavasarī, ik pa brīdim piesaucot KHL piedāvājumu, NHL nekas cits neatlika, ka vispirms palielināt klubiem algas cepuri, ko tie var tērēt hokejistus samaksai, bet pēc tam parakstīt ar KHL vienošanos, par noslēgto līgumu neaizskaramību. Tādu tipisku kaulēšanās piemēru nav tālu jāmeklē: mūsu Kārlis Skrastiņš vispirms sagaidīja labu piedāvājumu no Jaroslavļas Lokomotiv, bet pēc tam aizgāja pie Dalasas Stars menedžeriem un pateica, ka – labprāt turpinātu spēlēt NHL, ja vien būtu saprātīgs līguma risinājums. Tagad zināms, ka Dalasa mūsējam neko nepiedāvāja un viņš paņēma krievu naudu, kas, starp citu, būs daudz lielāka par to, ko pat savos labākajos kaujas gados Skrastiņš pelnīja NHL.
Tas, ka starp abām pusēm šobrīd notiek izpēte stratēģiskā līmenī, liecina tas pats Skrastiņa piemērs. It kā jau NHL un KHL ir publiskojuši savu cieņas un ētikas protokolu, tajā pašā laikā nervozitāte saglabājas. Ja reiz Skrastiņš ir parakstījis ar KHL klubu līgumu, kāpēc NHL savā oficiālajā mājas lapā ievieto hokejista vārdu ar piezīmi – vēl pieejamie un neparakstītie brīvie aģenti. Kas interesanti – pirms mēneša šājā pašā sarakstā Kārli neviens nevarēja atrast ne ar sveci, ne šķiltavām, bet tagad, kad zināmas viņa juridiskās saistības ar Lokomotiv, amerikāņi uzspēlē uz krievu komandas nerviem. Kaut kas līdzīgs bija maija beigās, kad Skrastiņš vēl formāli bija Dalasas sistēmā, bet Jaroslavļā jau pūta visās stabulēs, ka „latiš podpisal” (latvietis parakstīja). Toreiz sūdīgi ap dūšu varēja būt Dalasai... Skaidrs, ka Skrastiņš tāpēc krievus tagad neuzmetīs, taču tirgū šie informatīvie zemteksti nes savu fonu. Ne jau par velti daudzi KHL klubu menedžeri (arī Sējējs) tagad spļaudās par NHL algu griestu palielināšanu, jo tas nocēla viņiem no deguna noskatītos hokejistus. Provizoriskās vienošanās izkūpēja brīdī, kad NHL klubi nolika uz galda savas iespējas, kas izrādījās mazliet lielākas nekā gaidīts. Materiālajā ziņā tās noteikti nekonkurē ar KHL treknumu, taču, ja jāizvēlas zīmols, tad loģiski – jebkurš spēlētājs par mazliet mazāku naudu paliks NHL vai tā tuvumā. Kā mūsu Broks Troters, kam Monreāla iedeva divvirziena līgumu – bez garantijām, bet ar cerību. Ko šajā sakarā raksta kanādiešu prese? Viņi Troteru sauc par brīdinājumu tiem, kas tagad Canadiens nometnē vēlas izspiest lielāku labumu no organizācijas. Raug, ir mums viens puisis, kas gadu uzspēlēja KHL klubā, mazliet nopelnīja un tagad atgriežas mājās ar vēlmi – spēlēt NHL. Par daudz mazāku piķi! Tā kā puiši – protieties, ņemiet to, ko jums dod, nevis to, ko vēlaties.
+19 [+] [-]
+4 [+] [-]
+9 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
+4 [+] [-]
Vai tas tas, kam hokejs ir pliks biznesa projekts (plānāks maciņš, cerība nopelnīt, izspiest no spēlētājiem un skatītājiem pēdējo asintiņu) un ja nesanāk, tad komandu pārdod vai vienkārši pamet kādā tuksneša vidū?
Vai tas, kam hokejs ir sirdslieta/sociālais projekts un komanda tiek uzturēta (var atļauties) neskatoties uz finanšu cipariem un rezultātiem?
+6 [+] [-]
-1 [+] [-]
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Viņam kā Krievijas Hokeja Federācijas "galvai" savs spēlētāju tirgus ir jāaizsargā.
Un tas ir tikai loģiski - nafig Krievijas hokeja tirgu pārpludināt ar lētiem importiem.
Tam pat īsti nav sakara ar izlasi - vienkārši labāk dot iespēju savējiem.
[+] [-]
+1 [+] [-]
Šobrīd NHL lielākais drauds ir nevis KHL bet gan algu grīda, kas liek "mazākajām" komandām pārmaksāt spēlētājiem, lai tās komandas to grīdu sasniegtu. Tas spēlētāju tirgū rada algu inflāciju.
[+] [-]
Tādā Habarovskā būs lētāk pagrābt kārtējo AHL/ECHL kanādieti, kuri būs laimīgi spēlēt par minimālo ciparu. Nav jau KHL visi klubi tie biezākie - no leģionāru kvotas atcelšanas klubu budžeti jau nepieaugs ne pa kapeiku (ja nu vienīgi SKA - kuriem atkal vajadzēs
kādu, viņuprāt, "zvaigzni").
vēlreiz atkārtoju - pat no ekonomikas teorijas puses, Tretjaks rīkojas ļoti pareizi, aizsargā savu tirgu.
+1 [+] [-]
Dusmīgs tēvs bļauj uz dēlēnu:
"Tu es stulbs vai izliecies?!"
Dēlēns (ar asarām acīs):
"Es neesmu izliecies..."
+2 [+] [-]
Līdzīgs piemērs ir arī KHL - "individuālā 1 spēlētāja algas grīda" (lasi, minimālā alga) KHL reglamentā ir noteikta 100.000 USD sezonā. Loģiski, ka, RD šis cipars ir jāmaksā Meijam un vēl dažiem, kaut viņi spēlētu arī par, piemēram, uz pusi mazāku ciparu. Taču KHL reglamentā tā ir ierakstīts uz basta.
+2 [+] [-]
NHL nabadzīgākās komandas nevar atļauties algās tērēt vairāk par līgas noteiktu minimumu, bet viņi nedrīkst arī to nedarīt. Piemērs - Islanders ir nepieciešams līdz sezonas beigām parakstīt 1 līdz 4 spēlētājus par kopējo summu 10 miljoni ASV dolāru, lai sasniegtu minimālo algu budžetu. Spēlētāju tirgū šobrīd nav ne viens spēlētājs kurš būtu vērts 10 miljonus sezonā, ne 4 kuri būtu 2,5 miljonus vērti. Tātad būs jāparmaksā tādiem spēlētājiem, kuri labākajā gadījumā saņemtu sezonā miljonu. Ja kāds tādam maksās tos 2 un vairāk miljonus tad arī viņam līdzvērtīgs spēlētājs no citas komandas prasīs tikpat. Un tā arī rodas algu inflācija - pieprasījums pēc dārgiem spēlētājiem ir lielāks nekā piedāvājums, tāpēc lētiem spēlētājiem tiek pārmaksāts.
[+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
1) Nebūtu NHL un savulaik padomju hokeja skolas "sacensības", un pēc tam (pēc PSRS izjukšanas) nebūtu NHL uz ko tiekties, nebūtu mūsu labāko spēlētāju, nebūtu Latvijas hokeja kā tāda (varbūt būtu amatieru limenī - vai tā ka Lietuvā, pāris pasaules mēroga zvaigznes ir un parējais ir... tālēs zilajās no Elites un valsti nekas nopietns nenotiek).
2) Turklāt ari tagad kad ir KHL ir vajadzīga konkurence.
3) Pēdējais... par turniru ignorēsanu... Zini, ir tāds teiciens: Kas maksā tas pasūta mūziku. To šajā gadījumā varētu pārveidot par: kas izdomāja spēli (es domāju īsto hokeju nevis to, ko pirms 2-3 gadsimtiem spēlēja Anglijā un Nīderlandē ar koku un bumbu un ne uz ledus), tas arī nosaka noteikumus/rīkojas pec sava prāta. Un loģiski, kāpēc viņiem būtu baigi jāņem pierē kaut kada tur IIHF no šveices, par kuru lielāka daļa viņu spēlētāju pat nav dzirdējuši (nu te es iespējams nedaudz parspīlēju).
4) vēlēt kadam launu tikai tādēļ, ka tev viņš nepatīk (neticu, ka tevc personīgi NHL kadu ļaunumu nodarijusi), ir vienkārši maziski, lai neteiktu skarbāk.
P.S. Man ar nepatīk ASV,Izraēlas un dažu citu valstu (ār)politika. Man nepatīk basketbols, bet es tādēl nenovēlu tām bankrotu (kaut vai tādeļ, ka tas paraus līdzi daudzas citas valstis...)