Kas notiks ar Holta ģitāru?

Dinamo vārtsargu jautājums šogad solās būt netradicionāls. Pirmoreiz kopš sezonas sākumā mēs zinām, ka komandai ir izteikts pirmais numurs – Kriss Holts. Iepriekš mums azotē bija vismaz divi vārtu kalpi, tagad ir viens. Kad Holts pērn tika ņemts kā viens no vilcējiem, līdzjutēji masīvo amerikāni sevišķi nopietni neuztvēra. Bija arī cits fons, jo olimpiskā čempiona Mikaela Telkvista personā, posteņa drošība tika dalīta. Sak, nevilks viens – būs otrs. Ārēji treneri līdz pat sezonas beigām tā arī netika skaidrībā – kurš būs galvenais, kas mums savā ziņā iegrieza play off izspēles laikā. Tomēr nevar noliegt, ka bez Holta janvāra uguņošanas, Dinamo savu sezonas izslēgšanas spēļu paketi, iespējams, nemaz nevarētu līdzjutējiem piedāvāt. Tieši tad arī parādījās amerikāņa lielā varēšana un dūša, jo – gan komanda, gan viņš pats bija piespiesti pie sienas. Izskanot sezonai, jau bija zināms, ka Holts atgriezīsies Rīgā, jo līgums ar viņu bija noslēgts uz diviem gadiem un bija maza varbūtība, ka vārtsargs varētu pēkšņi komandu uzmest. Atšķirībā no Trotera, kam vienkārši šeit nepatika, Holts jutās kā septītajās debesīs – viņš pelnīja superzvaigznes statusu, ko līdz šim savā karjerā nebija izjutis nekādā veidā. „Ja viņam būtu izvēle, viņš parakstītu ar komandu līgumu vēl uz desmit gadiem...”, tā par sava drauga noskaņojumus saka Kaspars Daugaviņš, kurš, starp citu, pirms gada bija viens no galvenajiem izlūkiem, kas pārliecināja Dinamo menedžmentu uzticēties Holta meistarībai. Arī naudas dēļ Kriss te nejūtas apdalīts, jo salīdzinot ar NHL fārmklubiem, KHL maize viņam ir ne tikai ar sviestu, bet arī ar desu, karbonādi, ceptajiem kartupeļiem un kompotu piedevām... Kādi 200 000 Rīgas maksātie dolāri ar visām prēmijām pret 30 000 Amerikas dolāriem pēc nodokļu nomaksas - piekritīsiet, starpība iespārda par labu austrumeiropai...

Uztraucoties par sava vārtsarga fizisko gatavību, vēlā pavasarī komandas vadība nosūtīja Holtam vēstuli, kurā lūdza viņam savākt savu augumu. Tulkojums bija izvērsts nepārprotami – sak, ja atbrauksi uz vasaras nometni ar lieko svaru, pārskatīsim līgumā atrunātos skaitļus. Tas nostrādāja un jūlija vidū Kriss Holts izkāpa no Air Baltic lidmašīnas kā balerīna – liekie tauki bija sadedzināti, ko vajadzēja parādīt Sējējam. Savukārt, vārtsargu trenerim Naumovam vajadzēja kaut ko citu: „Dažreiz tāda agresīva badošanās nemaz lielu labumu nevar dot... Vārtsargam jāķer ripas, nevis jārāda pretiniekam sava auguma proporcijas. Cilvēki ir dažādi un, manuprāt, nometnes sākumā Krisam vajadzēja diezgan nopietni aprast ar esošajām sajūtām – viņam bija mazāks svars, bet jaudas vairāk nepalika...” Pats Holts arī par to nevairās runāt, atgādinot, ka reiz jau esot bijis šādā situācijā – tas eksperiments neesot beidzies ar plusa zīmi. Taču Dinamo gadījumā viņš tagad mazāk uztraucas par svaru, bet gan par jaunajiem blakusapstākļiem, kas viņu uzrunā – vēl nekad savā vārtsarga karjerā Kriss nav gatavojies sezonai kā pārliecinošs pirmais numurs. „Man tā nav bijis, ja godīgi – esmu mazliet apmulsis...”

Vārtsargu treneris Sergejs Naumovs uzskata, ka šī būs savdabīga psiholoģiskā barjera, ko Holtam vajadzēs pārvarēt pašam. „Redzēju, ka pirmajos treniņos viņš sāka kaut ko vārtos izgudrot, pārcentās... Teicu – nomierinies, tev nevienam nekas šobrīd nav jāpierāda. Tu būsi komandas pirmais vārtsargs, tā arī gatavojies sezonai.” Viegli pateikt, grūti izdarīt. „Es nekad neesmu bijis šādā statusā – man vienmēr ar zobiem un nagiem bija jāizkaro sava vieta vārtos, allaž kāds bija blakus vai priekšā, nemaz nerunājot par treneru plāniem, kuros visbiežāk neietilpu kā komandas vilcējs. Atzīstu, sajūtas jocīgas. Tas nav uztraukums, drīzāk – tāds kā vēl neizjusts atbildības spiediens, ar ko man pašam vajadzēs tikt galā. Man liekas, ka es tieku... Cenšos.” Holts kā allaž izstaro pārliecību, taču sarunā ir jūtams, ka vīrs mazliet atskatās. „Man patīk jaunais treneris, taču redzēs, vai puiši sapratīs, ko no viņiem grib dabūt ārā – kā vārtsargam šādas pārmaiņas atnes divējādas sajūtas. Tas ir Ziemeļamerikas profesionālo hokeja līgu stils – agresīvs un mērķtiecīgs. Taču, ja izpildītāji kaut kādos mirkļos nesaprotas, tad vārtsargu pretinieks var saraut gabalos. Ceru, ka līdz tam nenonāksim...”

Vai Holtam būtu labāk , ja aiz muguras būtu vēl viens labs un pieredzējis vārtsargs? Kriss šauj pretī ar jautājumu. „Vai tad abi jaunie ir slikti vārtsargi?” Domā viņš Jučeru un Gudļevski. Saku – slikti nav, bet – vai viņi būs gatavi KHL līmenim? „Bez šaubām. Ja mēs runājam par otrajiem numuriem, tad gan viens, gan otrs ir līmenī. Tieši tas, kas komandai vajadzīgs. Es treniņos redzu, kā viņi strādā – tur bažām nevajag būt. Redzu viņu meistarību un potenciālu. Viņi spēlēs.”. Pagājušajā sezonā bija Telkvists, kas Holta pašsajūtu mazliet rīvēja. Tad viņš nevarēja izgriezt krūtis un gaidīt sezonu. Abus minētos jaunos kolēģus viņš patiešām uztver kā palīgus, nevis konkurentus. Ar zviedru tā nebija... Komandas biedri labi atceras, ka Kriss sezonas laikā pa kaktiem dažreiz esot kratījis savu lielo sirdi – raug, treneris nenotic viņa spējām, liekot pat pēc labiem aizvadīties mačiem vārtos otru kluba vārtsargu. Tas amerikānim neradīja komfortu ne spēlē, ne dvēselē. Ja atceramies jau minēto janvāri, kad Telkvists bija savainots, tad Holts burtiski grauza ledu, ne mirkli neļaujot noticēt, ka viņš ir noguris, nespējīgs vai izšāvies – bet spēles tad bija katru otro vakaru, turklāt play off režīmā. Vai ir pareizi teikt, ka „viens pats mājās (vārtos)” atbilst viņa lielajai vārtsarga būtībai? Pārbaudījumi vēl tikai priekšā. Plānots, ka kopā ar viņu visu sezonu būs arī ģimene – kundze ar abiem bērniem. Vecākajam jau tiek meklēta skola – tās ir ikdienas rūpes, ko pērn Holts šeit nezināja. Vismaz tā pagājušajā gadā nebija viņa vajadzība un nepieciešamība, tāpēc starp spēlēm mēs redzējām Holtu ar ģitāru, Holtu ar jauno singlu, Holtu radio tiešraidē, Holtu ar otu... Jā, arī Holtu bārā. Šogad visdrīzāk būs viņa intervijas sieviešu žurnāliem un fotogrāfijas ar bērniem atpūtā zooloģiskajā dārzā. Kā tas izmainīs Rīgas Dinamo vārtsargu Nr.1? Cerēsim, ka tikai uz labu, jo viņš beidzot ir galvenais.
Pirmoreiz savā hokejista karjerā.