Fredriks no zeltraču pilsētas

Šajās dienās Fredriks ciemojas Rīgā, lai satiktos ar kluba vadību, aprunātos ar menedžeri, kas viņu izvēlējās jaunajiem pienākumiem un izaicinājumiem, un – noskatītu vai apskatītu sev piemērotu dzīvokli. „Droši vien tā būs Panorama Plazza – Telkvists teica, ka tas ir ļoti ērti.” Dinamo bijušo vārtsargu viņš sarunas gaitā pieminēs vēl un var nojaust, ka Mikaels ir bijis Fredrikam pirmais un galvenais izziņas avots, runājot par gaidāmo satikšanos ar hokeja pilsētu. „Viņš teica, ka šeit visi dzīvo ar hokeju, ir lieliska atmosfēra, kluba vadība rūpējas par spēlētājiem, bet hokejistiem – atliek tikai spēlēt...” Tā kā latvieši mīl ne tikai hokeju, bet arī savu valodu, principiāli ieviešu skaidrību par Fredrika uzvārda izrunāšanu, kas sezonas laikā paliks kā dabisks un lietojams piemērs:
- Jā, raksta Warg, taču izrunājot, zviedri saka – Varjs...
Tad nu arī šo rindu autors savās apcerēs paliks pie neizkropļotas mutvārdu lietvedības – iepazīsimies, Fredriks Varjs.

Rīgā viņš ieradies kopā ar savu desmit gadus veco meitu – īstenu Pepiju Garzeķi – Ebi. Jau apskatījuši pilsētu:
- Viņai viss šeit patīk, priecājas par ceļojumu, taču sezonas laikā nolēmām, ka Ebe paliks Zviedrijā pie mammas. Latvija ir tuvu un iespējas mani apciemot būs daudz. Tāpat arī man nebūs problēma brīvajās dienās aizskriet uz mājām pie savējiem.
Šī ir otrā reize, kad Fredriks staigā pa Rīgu – pirmā bija 2006. gadā, kad viņš kopā ar Zviedrijas izlasi atbraucu uz pasaules čempionātu:
- No tām dienām neko daudz neatceros, jo prātā bija tikai hokejs. Viesnīca, ledus, viesnīca... Turklāt, es biju rezervists, nedēļu trenējos kopā ar komandu, taču, kad Detroitas Red Wings izkrita no Stenlija kausa izcīņas, mums palīgos ieradās NHL veči. Tajā brīdī arī mani aizsūtīja uz mājām. Kā mūsu komandai pasniedz izcīnīto zeltu, noskatījos jau tālrādē...

Tomēr izlasē pasaules čempionāta formātā viņš debitē jau nākamajā pavasarī un šo pašu goda kreklu viņam uztic arī pēc gada. Pēc aizvadīto spēļu skaitu Tre Kronor krāsās (61 pārbaudes spēlēs un turnīros plus 16 pasaules čempionātos), var spriest, ka Zviedrijas izlases vadība allaž Fredriku Varju ir paturējusi savas uzmanības lokā, taču dabiskā atlase un konkurence ir katram atvēlējusi savi plauktu:
- Zviedrijas izlasē spēlē daudz labu hokejistu – mēs varam uztaisīt labu komandu gan no Elites Sērijas spēlētājiem, gan no NHL večiem. Konkurence liela, - nosaka Varjs, taču viņa balsī nejūt ne nožēlu, ne aizvainojumu, ka viņam atvēlēta tāda vieta – proti, būt tuvajam rezervistam: - Mums ir labi hokejisti, treneris ņem pašus labākos.

Hokeju Fredriks Varjs sāka spēlēt četru gadu vecumā Bolidenā – mazā zviedru pilsētiņā, kas pagājušā gadsimta trīsdesmitajos bija viena no bagātākajām Eiropas zelta raktuvēm. „Neko citu jau šajā vietā nemaz nevarēju izvēlēties – viss notika ap hokeja halli. Tur bija gan treniņi, gan spēles, gan pilsētas pasākumi. Līdz piecpadsmit gadiem trenējos Bolidenā, bet tad jau meklēju labākas vietas – izvēlējos tuvākās lielākās pilsētas hokeja internātu un var teikt, ka tā manas hokejista sākās.” Palūgts nosaukt kādu no šī laika zināmākajiem zviedru spēlētājiem, ar kuriem Fredrikam bijis kopā jāspēlē junioru gados, viņš uzreiz min šobrīd karstāko dvīņu pāri – Danielu un Henriku Sedinus (Vankūveras Canucks). Vienu sezonu bijuši kopā Modo junioru komandā. Tipiski zviedru hokejistam, Varjs lielu laimi pa pasauli nav braucis meklēt:
- Zini, Zviedrijā ir labi apstākļi, lai spēlētu un ar hokeju pelnītu naudu. Nekad tā īpaši neesmu rāvies uz ārzemēm. Iespējams, tiktu savulaik nodraftēts NHL, var būt, ka dzīve iegrozītos savādāk. Taču tas nenotika un man bija iespēja sevi kā hokejistu apliecināt savā zemē.
Par lūzumu savā karjerā viņš sauc 2005/06. gada sezonu Timrā (arī Elites Sērijas klubs), kad Fredriks nokļuvis pie trenera Kenta Juhansona:
- Viņš man uzticējās un var teikt, ka tā bija kā otrā elpa... Tieši pie Kenta es atradu savu spēles stilu.
Kāds tas ir?
Varjs sāk domāt... Centrs, kas domā par aizsardzību? Uzbrucējs, kas pašaizliedzīgi atstrādā savu vietu laukumā?
- No visa pa mazumam. Zviedrijas hokeja specifika vai skola prasa labu slidošanu un daudz darba uz ledus ar un bez ripas. Jā, mēs esam kārtīgi strādātāji.

Tāpēc par uzbrukuma spīdekli viņš sevi nesauc – svarīgāk, lai spīd komanda un viņa partneri. Tā kā tas notika pagājušā sezonā, kad Skellefteå klubā viņš kopā ar maiņas biedriem Joakimu Lindstremu un Mikko Lehtonenu rāva gabalos pretinieku aizsardzību. Sezona šai maiņai izdevās tik pārliecinoša, ka abi malējie uzbrucēji kļuva par līgas rezultatīvākajiem spēlētājiem un arī Fredriks Varjs iekrāja otru labāko statistiku savā karjerā:
- Centram nav jāmet vārti – viņam ir jāizdara viss, lai partneri tiktu pie šīm iespējām. Es strādāju aizsardzībā, grūstos vārtu priekšā – jā, nav viegli, bet – tas ir hokejs. No pretinieku vārtu priekšas mani dabūs prom tikai pēc tam, kad ripa būs viņu vārtos. Tas jau ir patīkami!
Aizvadītajā sezonā Fredriks pārbaudīja arī citas savas kvalitātes – klubā viņu iecēla par komandas kapteini:
- Tas nav stāsts par meistarību, drīzāk par prasmi sarunāties ar komandas biedriem. Mums bija daudz jauno spēlētāju, bija jārāda viņiem piemērs. Man liekas, ka sanāca...
Zīmīgi, ka abi Varjas maiņas partneri pēc sezonas arī tikuši pie jaunām mājām. Lindstrems nule kā parakstīja līgumu ar Kolorado Avalanche (NHL), bet Lehtonens vienojās ar Čerepovecas Severstaļ (KHL).

Par Rīgas Dinamo piedāvājumu Fredriks Varjs uzzinājis aprīlī no sava aģenta Mika Rautakalio. 1. maijā viņš kļuva par brīvo aģentu un atlika pašam nolemt – vēlas viņš izmēģināt hokeja laimi citur, vai – tomēr palikt Zviedrijā:
- Man liekas, ka tas nav par vēlu – manā vecumā iesaistīties šajā piedzīvojuma. Zinu, ka treneris Rautakalio piekopj agresīvu spēles taktiku, būs daudz jāslido, smagi jāstrādā. Man tāds hokejs patīk. Komandas darbs!
Ko viņš zina par Rīgas Dinamo? Tikai to, ko stāstījis aģents un bijušais Dinamo vārtsargs Telkvists. No hokejistiem, viņš, protams, zina Sandi (tā arī pasaka – Sandis, nevis Ozoliņš), tad vēl piemin Laviņu un Ņiživiju. Saku, ka šogad Dinamo uzbrukumā tiks ņemts vēl viens zviedrs Bjorns Melins un Varjam acis uzreiz iespīdas:
- Zinu, zinu... Viņš ir labs! Ļoti talantīgs uzbrucējs ar izcilām dotībām. Labas, ātras rokas, labi var uzmest pa vārtiem, ripu kontrolē pārliecinoši. Strādā uz ledus, kā jau visi Zviedrijas hokejisti. Man prieks, ka Rīga ir spējusi ar viņu vienoties, jo vēl viens tautietis blakus – tas padarīs arī manas dienas šajā komandā interesantākas.

Kad Fredriks internetā meklē kaut ko par Rīgu, tad otrais ieraksts pēc Dinamo, viņam esot – restorāni Rīgā. Stāstot, ka tie esot šeit labi... Tad viņš mazliet apraujas un atgriežas pie hokeja:
- Bet līdzjutēji esot īpaši, vai ne?
Ko man viņam atbildēt? Pats redzēsi, Fredrik! Ja labi spēlēsi, līdzjutēji būs labi visās pilsētās, kurās būs lemts pelnīt maizīti. Rīgā? Protams, viņi (līdzjutēji) mīl hokeju.
Kādi iespaidi pēc sarunas ar šo karakalpu? Labi. Kad vaicāju Varjam par pozīciju laukumā, speciāli pārjautāju vēlreiz par centra pozīciju – sak, mums te iepriekš ir bijusi pieredze, ka pērkam centru, bet sanāk kā... vienmēr. Viņš smejas. Centrs, centrs, bet, ja liks malā – spēlēšu arī tur. Sarunā mierīgs, nosvērts, augumā – nekāds sēdošais suns nebija. Kā rakstīts papīros – 186cm un 90kg. Nemērīju un nesvēru, bet redzams, ka atbilst cipariem – aģents nav blefojis. Vai tad jaunais Rautakalio ies tēvam iesmērēt brāķi?! Šo rindu autors zviedru laikus Latvijā vēstures kontekstā nevērtē ar patosu, sevišķi jau pēdējā gadu simta ietvarā, taču hokeja sakarā – šī mums būs jauna un vēl nepārbaudīta lappuse. Sajūtas saka priekšā, ka Varja izvēle ir bijusi pārdomāta, piezemēta un – pareiza. Vai attaisnosies? Nav pamata pagaidām apšaubīt šo gājienu ar... Karalis viņš uz šaha galdiņa nav, bet par bandinieku arī nesauktu.