Kāpēc Kulda spēlēs Vinipegā

Pirms pāris nedēļām Atlantas Tharshers tika pārdots biznesmeņu grupai, kas saņēma atļauju no NHL vadības, pārcelt šo komandu no afroamerikāniskās Džordžijas, uz vēso kanādiešu Manitobu. Vēsu jau, pirmkārt, laika apstākļu ziņā, jo šī nav vieta, kur ļaudis meklē sev vasaras mājas vietu. Taču uz hokeju tas neattiecas. Pazaudējuši deviņdesmitajos savu NHL klubu Vinipegas Jets (komanda tika pārcelta uz Fīniksu, pamatojot šo izvēli ar Kanādas vājo ekonomiku), pilsēta visus šos gadus kala plānus par lielās komandas atgūšanu. Nu, tas ir noticis! Šobrīd bilde cita – Kanādas dolārs ir krietni vien spēcīgāks par amerikāņu brāli, bet abonenti uz jaunās sezonas spēlēm praktiski jau ir izpārdoti. Otro NHL piegājienu vinipegieši nevēlas izniekot, pat neskatoties uz to, ka pilsētā ir ap 600 000 iedzīvotāju, kas priekš līgas biznesa standarta ir bezcerīgs gadījums. Tiesa, noliekot šo olekti pretī kanādiešu hokeja mīlestībai, aina jau zīmējas cita. Labāka.

Šis ievads bija kā atkāpe par komandu, kurā pierakstīts mūsu talantīgais aizsargs Artūrs Kulda. Tas, ka Atlantas Thrashers ir pārdoti, nozīmē, ka saimniekus maina arī šīs organizācijas hokejisti – arī tie, kas nav kluba pamatsastāvā, vai atrodas tālajā rezervē. Organizācijas struktūra un galvenie darītāji paliek, personālsastāva skriemeļi saglabājas. Tomēr par vienu jau tagad zinām droši – galva būs cita. Tas nozīmē, ka jaunie īpašnieki jau meklē jauno kluba ģenerālmenedžeri, bet šim cilvēkam kā zināms, profesionālajā sportā ir noteicošais vārds. No menedžera izpratnes un redzējuma izriet gan komandas atlases kontūras, gan iespējamās rokādes atlētu tirgū. Atgādināšu, ka savulaik Kuldu noskatīja tāds Dons Veidels, kas vairāk kā desmit gadus ietekmēja Thrashers attīstību. Tieši ģenerālmenedžerim Veidelam pieder vārdi, kas veltīti Kuldas izredzēm kādreiz uzspēlēt NHL: „Viņš tam ir ļoti tuvu...” Tiesa, kopš tā laika jau pagājuši pāris gadu. Artūrs ir uzspēlējis Atlantā sešas spēles, nav izgāzies, taču par palikšanu pie lielās komandas arī nav bijuši noteikti mājieni. Pērn pirms sezonas viņš bija pēdējais, ko atbrīvoja vai nosūtīja uz rezerves komandu – tas liecina, ka komandā viņš tiek ierindots pie tuvākās rezerves. Taču tobrīd klubam jau bija cits galvenais menedžeris – Riks Dadlijs. Vārdos viņš pārmantoja Veidela komandas veidošanas principus, tomēr tāpat bija redzams, ka Dadlijam pašam arī gribējās ielikt kāju NHL durvīs. Vai Kulda viņam nepatika, grūti spriest, tomēr fakts, ka tieši šī menedžera laikā Atlanta uzpumpēja izmaksas, ko tērēja komandas aizsardzības līnijai – ir nenoliedzams. Būtu grūti iztēloties, ka klubs sēdinātu rezervē spēlētāju ar pāris miljonu lielu līgumu un ļautu pa laukumu skraidīt perspektīvam, jaunam un ambiciozam zaļknābim. Tā nenotiek.

Labā ziņa priekš Kuldas – Vinipegai būs jauns menedžeris. Šorbīd par galveno kandidātu tiek saukts Kevins Ševeldejofs un ļoti daudzi NHL apskatnieki ir pārliecināti, ka pašreizējās darba intervijas ar šo kandidātu jaunajiem kluba īpašniekiem beigsies rezultatīvi. Ševeldejofs ir labi zināma persona Čikāgas apkaimē, kur viņš ir vadījis Atlantas fārmklubu Wolves (vispirms IHL un vēlāk arī AHL ietvaros). Kopš 1997. gada ar Ševaldejofa vārdu ir bijuši saistīti visi nozīmīgākie kluba sportiskie panākumi, līdz 2009./10. gada sezonā viņam palūdza pievienoties Čikāgas Blackhawks kā šīs komandas galvenā menedžera palīgam. Pirmā sezona jaunajā uzvalkā izrādījās satriecoši veiksmīga un tagad viņa vārdu var atrast arī uz Stenlija kausa. Bet, atgriežoties pie fārmlīgas, noteikti jāpiemin 1998. un 2000. gadā izcīnītais Tērnera kauss (IHL), kā arī 2002. un 2008. gada paņemtais Kalders (AHL). Nav slikta kolekcija, lai apmierinātu jebkuras menedžera ambīcijas. 2008. gada pavasarī tieši Ševeldejofs iedrošināja no junioru komandas Pīterboro paņemt tobrīd deviņpadsmit gadus jauno Artūru Kuldu, kas pēc pāris treniņiem uzreiz tika likts pie darba pieaugušo hokejā. Kuldas spēles briedums pārsteidza daudzus un nav šaubu, ka menedžeris par šo izvēli palika apmierināts. Artūrs bija viņa cilvēks! Starp citu, Ševeldejofs savulaik arī pats spēlējis hokeju, ticis pat izvēlēts ar augsto 16. kārtas numuru NHL draftā (Islanders), taču kā aizsargs nevienu spēli sapņu līgā neaizvadīja. Ar latviešiem viņš nav pirmoreiz ar pīpi uz pakša – 1996. gada sezonā, kad Jūtas Grizzlies izcīnija Tērnera kausu (IHL), kā galvenā trenera pirmais palīgs, Ševeldejofs trenēja Viktoru Ignatjevu un Grigoriju Panteļejevu.

Ja Ševeldejofs kļūs par menedžeri, viņa darba lauks būs gana plašs. Pēc pāris nedēļām radošs solās būt NHL jauno spēlētāju drafts, taču pa vidu vēl jāpaspēj izveidot treneru kolektīvs. Kurš tur paliks, kurš nē – tā menedžera kompetence. Savukārt, aplūkojot spēlētāju paciņu, aina ir vienkāršāka. Kam līgumi, tie spēlē, kam to nav - cenšas sevi apliecināt. Kas spīd Kuldam? Visticamāk, pirmais, ko viņam piedāvās – pagarināt darba attiecības ar šo organizāciju, kas formāli ir beigušās. Tālāk seko matemātika. Šobrīd ar garantētiem līgumiem, kas spēkā vēl vismaz uz nākamo vai vēl vairākām sezonām, Vinipegas komandā atrodas pieci aizsargi:
- Rons Heinsijs 4,5 miljoni USD sezonā (līgums vēl uz 2 gadiem)
- Tobias Enstroms 3,75 miljoni USD sezonā (vēl 2 gadi)
- Džonijs Oduja 3,5 miljoni USD sezonā (1 sezona)
- Dastins Bafiglens – 5,2 miljoni USD (vēl 5 sezonas)
- Marks Stjuarts – 1,7 miljoni USD (vēl 3 sezonas)
Tad lielās iekavās jāliek Zaks Bogasjans – bijušais Kuldas maiņas partneris Pīterboro, kam beidzies pirmais profesionālais līgums ar komandu. Viņš prasīs vismaz summu, ko pēdējā sezonā saņēma kopā ar visām prēmijām – tas ir ap 3 miljoniem dolāru gadā. Sarunas var izrādīties sarežģītas, kas var beigties pat ar Bogasjana tiesību aizmainīšanu. Protams, ja vien pirms tam netiks atbrīvota vieta viņam, pārdodot (samainot) kādu citu no augstāk minētajiem aizsargiem. Maza iespēja, ka viņi paturēs visus ar biezajiem līgumiem, jo priekš tik maza budžeta organizācijas, kāda ir Vinipega (un bija – Atlanta), pašreizējais aizsargu korpuss rada sāpīgas pārdomas. Vajadzētu būt tīrīšanai. Uz šī fona stabili sevi var pieteikt Kulda, ja vien viņš pieņems piedāvājumu, kas atbildīs saprāta dzirkstelei. Priekšnoteikumi labi. Turklāt, maz ticams, ka Vinipega uzreiz gribēs šikot ar lielu zvaigžņu pirkšanu un histēriskiem tēriņiem – drīzāk tiks izvēlēta Edmontonas piezemētā stratēģija un pakāpenība. Protams, Kuldas iezīmēšana pamatsastāva sešiniekā vai septiņniekā uz papīra ir vienkārša - mēs apzināti nesaucam tos pretendentus, kas kopā ar Artūru spēlēja fārmklubā Čikāgā, vai kādu citu no jaunajiem karotājiem. Uzskatīsim, ka mūsējais izprot sava stāvokļa atbildību un uz galveno nometni atbrauks labākajā kaujas formā. Bet viss apkārt notiekošais, kā redzams – arī zīmē viņam labu atspērienu, ko atliek izmantot. Lai notiek!