Baltkrievi lenc... Znaroku

Kā zināms, baltkrievi ir mums tuvākais un niknākais sāncensis, cīņā par visa veida hokeja trofejām un godiem. Abu valstu ambīcijas un pretstāvi šīs spēles sakarā var raksturot ar dažādiem epitetiem, taču tās allaž ir bijušas principiālas un goda lietu nesošas. Kā pēdējā pasaules čempionātā, kad abas komandas cīnījās par palikšanu A grupā, vai vismaz divos vēsturiskos olimpiskos mēģinājumos – kad 1996. gadā mēs aplauzāmies, bet 2005. gadā aplauzām... Baltkrievija pret Latviju, vai – otrādi, tā allaž ir bijusi mūsu mērogiem atbilstoša hokeja klasika, visās vecuma grupās. Mums ir Lipmans, viņiem – Lukašenko. Atšķirībā no Kirova, Lukašenko nekad nav teicis, ka „valdība mums nedod naudu”. Jo tad viņam būtu jāskatās spogulī. Tāpēc Baltkrievijas prezidents dod un... lamājas. Ja salīdzina pēc atvēlētā resursa, tad baltkrievi mums iekabina par trīs, ja ne četrām reizēm. Ne jau par velti, mēs vēlamies spēlēt Baltkrievijas čempionātā, nevis viņi grib būt Latvijā. Ja salīdzina sportiskos rezultātus vai sasniegumus – tad abas valstis nešķir gaismas gads, pat ne Dienvidu tilts nē! Kā lai par to nelamājas, ja esi baltkrievs? Hokejs mūsu kaimiņiem ir sporta veids numur viens pēc visiem parametriem, ieskaitot varas sviru, kas izšķir finansējuma plūsmu. Arī viņi ir nepārtrauktos labāku laiku meklējumos, tāpat kā viņiem katastrofāli ir nācies meklēt šajā sporta veidā... smadzenes. Kājas ir pārpārēm, bet galvu – pamaz.

Šovasar kopējais – abas valstis savām izlasēm jeb komandām Nr.1 meklē galvenos trenerus. Pēc pasaules čempionāta šis darbs ir sācies no baltas lapas. Lipmans padzina Znaroku un viņa palīgus, savukārt Lukašenko šāviena attālumā valstsvienībai vairs nelaiž Zankoveca paaudzi .Kamēr Kirovs pa Ņujorku pucē amerikāņu treneru kurpes, baltkrievi savā atspērienā ir palikuši pie... Oļega Znaroka kandidatūras. Viņiem amerikāņi jau ir bijuši, visu salaiduši ripā un apmalē, tāpēc tamlīdzīgas pižonēšanās šie pavada ar smaidu. Bet vajadzēja paiet laikam, līdz Balktrievijā saprata, ka zirgu ratu priekšā iejūgts Ferrari izskatās smuki, bet – jēga ta’ kāda? Tagad jēga tiek saskatīta Znaroka galvā. Pats bijušais Latvijas izlases treneris nenoliedz šo interesi:
- Jā, viņi vēlas, es – domāju. Man grūti pieņemt lēmumu, ir daudz plusu un mīnusu. Būtu jau vilinoši pacīnīties ar šo komandu, lai nokļūtu olimpiskajās spēlēs..., - Znaroks neko vairāk nesaka, vien piebilst, ka līdz nedēļas nogalei došot atbildi. Ja Oļegs piekritīs, tas mūspusē tiks uztverts ar emocijām. Krāsu būs gana, turklāt – Znaroks pret Dinamo, tas ir viens stāsts, bet – Znaroks pret Latviju – pavisam cita garša. Redzēs, ko mums no aizjūrām atvedīs Kirovs, kurš pēc būtības ir liels zīmolu cienītājs. Un runa nav tikai par uzvalkiem... Tātad – ja notiks kā rakstīts, tad Latvijas un Baltkrievijas hokeja klasikā šovasar varēs iedzīt jaunus atskaites mietiņus ar pievienoto intrigu. Jo Lukašenko saprot, ka Znaroks ļoti vēlas revanšu. Vispirms – personiskā līmenī pret Kirovu. Tiesa, ne visos gadījumos tas garantē rezultātu. Arī Oļegs to saprot un tāpēc pauzē...