Sieviešu izlase: plusi un mīnusi

+ Pirmais un pats nozīmīgākais pluss - ceturto reizi pēc kārtas un piekto reizi vispār Latvijas izlase spēlēs Eiropas čempionāta finālturnīrā. Nepieciešams vēl viens cikls un, iespējams, tiks atkārtots vīriešu izlases iespētais - pieci finālturnīri pēc kārtas. Pagarinot finālturnīru sēriju, izlasei atkal radusies jauna motivācija - 2011. gadā sāksies cīņa par olimpiskajām ceļazīmēm. Pietiekami nopietns arguments, lai izlases kodolu visiem iespējamiem paņēmieniem noturētu vēl vispirms uz vienu gadu, pēc tam - vēl uz vienu.

+ Bažas par to, ka paliekot bez Anetes Jēkabsones, būs lielas nepatikšanas, bija veltīgas. Negāja kā labi smērēti rati, kā tas, iespējams, būtu bijis ar Aneti sastāvā, taču vismaz šajā līmenī varam spēlēt un arī uzvarēt bez vienas no Eiropas labākās basketbolistes klātbūtnes.

+ Nezinu, kuram ir vislielākie nopelni, taču sieviešu izlasei izdevies piesaistīt Starptautiskās olimpiskās komitejas uzmanību. Acīmredzot SOK funkcionāri ir pamanījuši mūsu izlasi savādāk nez vai no solidaritātes fonda tiktu izrakstīta kvīts 100 tūkstošu eiro vērtībā. Vai visi simts tūkstoši nonāca sieviešu izlasei, tas ir cits jautājums.

+ Viss kvalifikācijas cikls tika aizvadīts ar divpadsmit spēlētājām. Skaidrs, ka visam ducim nav iespējams iedot puslīdz vienādu spēles laiku, taču reāli treneri varēja rēķināties ar deviņām spēlētājām, kuru vidējais spēles laiks pārsniedza desmit minūtes katrā mačā. Kā desmitā varēja būt Liene Jansone, taču līdz galam "nesalabotā" mugura ļāva Lienei piedalīties vien trīs mačos ar 29 minūtēm spēles laika. Arī mazāk laukumā tikušās Santa Dreimane un Zane Eglīte īstajā laikā un īstajā brīdī atstrādāja atvēlētās minūtes.

+ Anetes Jēkabsones laikos pretiniekiem viss bija vairāk kā skaidrs - visi vai gandrīz visi spēki mobilizēti Anetes neitralizēšanai, bet ar pārējām kaut kā jau tiksim skaidrībā. Praktiski katrā spēlē Anete bija rezultatīvākā, bet otra rezultatīvākā gūto punktu izteiksmē bieži vien atpalika vismaz par desmit un vairāk punktiem. Sešos aizvadītajos mačos četrās rezultatīvākā bija Gunta Baško, pa vienai - Zane Tamane un Ieva Kubliņa. Rezultatīvākās spēlētājas spēļu secībā. Pret Rumāniju - Baško 11, Kārkliņa 10; pret Izraēlu - Baško 19, Putniņa 10; pret Serbiju - Baško 16, Tamane 12; pret Rumāniju - Tamane 15, Babkina, Baško, Kārkliņa pa 11; pret Izraēlu - Kubliņa 20, Tamane 19; pret Serbiju - Baško 22, Babkina 18.

+ Viena no izlases priekšrocībām attiecībā pret pretiniecēm bija pietiekami līdzvērtīgs sastāvs. Vēl viena priekšrocība - vēl pirms turnīra bija zināms, ka būs izteikts auguma pārsvars ko vajadzēja pierādīt laukumā. Izdevās. Izcīnītās atlēkušās bumbas pret Rumāniju - 45:21 un 49:21, pret Izraēlu - 37:26 un 46:35, pret Serbiju - 33:36 un 45:31.

- Kvalifikācijas turnīrā piedalījās 18 komandas. Latvija vidēji katrā mačā izdarīja pa 18,3 kļūdām, kas ir piektais sliktākais rādītājs. Vēl vairāk kļūdu pieļāva Serbija (20,3), Nīderlande (19,9), Rumānija (19,7) un Slovākija (19,3). Tikai vienā no sešām spēlēm kļūdu skaits bija tāds pats kā pretiniecēm - pirmajā mačā ar Rumāniju abām komandām pa 16 kļūdām. Pārējās spēlēs kļūdījāmies vairāk. Pret Serbiju 20:16 un 22:15, pret Izraēlu 17:11 un 17:16, pret Rumāniju 16:16 un 18:12. Pirmajā spēlē pret Horvātiju Kristīnei Kārkliņai vienai pašai astoņas kļūdas, kas ir otrais sliktākais šajā rādītājā. Kārkliņai visvairāk kļūdu vienā spēlē - 4,7. 2009. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā, kur bija pavisam cita līmeņa pretinieces, visvairāk kļūdu bija Guntai Baško, taču tikai 3,8 kļūdas spēlē. Visai izlasei -16,9 kļūdas.

- Treneru izvēlētais divpadsmitnieks bija viegli prognozējams. Tiesa, sastāva ierobežotai izvēlei bija attaisnojoši iemesli. Kas zina, kāds būtu sastāvs, ja īsi pirms kvalifikācijas turnīra sākuma Amerikā nebūtu jāatgriežas Kristīnei Vītolai un Anetei Klintsonei. Iztiekot ar ierobežotiem spēlētāju resursiem, zuda konkurence uz vietu sastāvā. Nākotnes vārdā prasīties prasījās pēc dažām izmaiņām. Iekļaujot sastāvā nesenās U-20 bronzas meitenes, Vītola un Klintsone iegūtu pieaugušo basketbola pieredzi, bet malā atstātās pieredzējušām spēlētājām būtu iemesls padomāt par savu vietu sastāvā.

- Jebkurš jaunais treneris nāk ar savu basketbola izpratni, ar savu skatu uz dzīvi un ar savu spēles filozofiju. Nav šaubu, ka Džordžs Dikeulakoss ir pietiekami augstas klases speciālists, taču sešu spēļu laikā neradās pārliecība, ka viņa basketbola mentalitāte atbilst latviešu spēlētājām. Ja aizsardzība bija pieklājīgā līmenī, tad uzbrukumā bieži vien bija redzams apjukums, nepareizi spēlētāju izvietojumi, savstarpējā nesaprašanās. Kā attaisnojums - divu mēnešu laikā praktiski neiespējami mainīt spēles stilu no kā arī izriet jautājums: vai tomēr nebija iespējams sameklēt treneri, kurš vairāk atbilst mūsu mentalitātei. Vienam cilvēkam tomēr ir vieglāk pielāgoties divpadsmit spēlētājām, nekā divpadsmit basketbolistēm vienam trenerim.

- Paliekot bez Anetes Jēkabsone, atbrīvojās līderes vieta. Teorētiski par līderi bija jākļūst Guntai Baško. Nepieciešamās līderes īpašības Guntai ir pietiekamā daudzumā, taču arī par līderi nekļūst vienā dienā. Būt rezultatīvākajai spēlētājai vēl nenozīmē, ka automātiski kļūsti par līderi arī ārpus laukuma. Kas notiek ģērbtuvēs, tur svešas acis netiek pielaistas, taču par viennozīmīgu līderi Gunta vēl nav kļuvusi. Arī ar šo lomu ir jāsarod, jāsadzīvo.

- Vairāk tika gaidīts no spēlētājām, kuras izlasē atrodas ne pirmo gadu. Neņemot vērā to, ka mainījies spēles stils, tik un tā kopējās basketbola vērtības paliek. Vai tu spēlē staigājot, joņojot, liekot akcentus uz aizsardzību vai uz uzbrukumu, pamatvērtības paliek. Pārbaudes spēlēs tuvāk starta pieciniekam atradās Aija Putniņa, taču joprojām tālāk par rezervistes spēlētāju nav tikusi. To pašu var teikt arī par Ditu Krumbergu. Uz vietas mīņājās arī Ieva Kubliņa, progress apstājies arī Aijai Brumermanei. Savā līmenī un nedaudz augstāk nospēlēja tikai trīs: Baško, Sabīne Niedola un Zane Tamane. Arī šai trijotnei var atrast pa kādai skabargai, taču uz kopējā fona tomēr vairāk bija pamanāmas ar plusa zīmi. Kvalifikācijas turnīrā ar to pietika, bet finālturnīrā ar to būs par maz.