Vīriešu basketbola izlase papildus kvalifikācijas turnīrā – ticamība 12,5%...

Kamēr dažādi lobiji, funkcionāri, valstis un citas ieinteresētās personas ņems „uz masas” potenciālos balsotājus 5. septembrī, kad vajadzētu izšķirties, vai pēdējo Eiropas čempionāta ceļazīmi dalīs 6 vai 10 vienības, šīm pārdomām jēga ir tikai tajā gadījumā, ja lemts tiek par sešu izlašu līdzdalību. Zinot, ka starp tām, kam draud nokļūšana pēdējā četriniekā (Portugāle no C grupas, Bosnija un Hercegovina, Ungārija un Ukraina no B grupas un Latvija un Somija no A grupas), neviena nav smagsvars Eiropas basketbolā, kā arī ņemot vērā to, ka par 10 vienībām ar abām rokām balsos tieši četri šīs vasaras kvalifikācijas turnīra neveiksminieki, kas ir mazāk kā sešas izlases, kam lieki konkurenti nav vajadzīgi, iespēju ar 6 vienībām pēdējā kvalifikācijas turnīrā vērtēju ievērojami augstāk par iespēju sacensties 10 vienībām. Tāpēc jādara viss iespējamais, kas ir pašu spēkos, lai noteiktu savu likteni.

Cik reāla ir kaut otrā vieta starp 4. vietu ieguvējām? C grupas vienības tik veiksmīgi ir piesitušas Portugāli, ka līdz tām kā 4. vietas ieguvējām aizsniegties vairs nevar ne A, ne B grupas tīkotāji. Atliek viena vienīga vieta zem saules abās šajās grupās... Kāda ir situācija pirms svētdienas spēlēm un kas jāizdara mūsu valstsvienībai, lai varētu dzert šampanieti, tas ir svinēt 11. vietu atlases turnīrā?

Pirmkārt, astotais pasaules brīnums elementāri no 1% līdz 100% var tapt gadījumā, ja Latvija uzvar Somiju, un ukraiņi un bosnieši, kuriem ir tikai divas uzvaras – tikpat cik tagad Latvijai (Ungārijai, kas turnīru jau beigusi, trīs uzvaras), savas spēles zaudē. Mūsu grupā somiem viena uzvara, Latvijai divas. Ja abi konkurenti pēdējā spēlē piekāpjas (un somus uzveicam paši) – tāda matemātiska iespējamība ir 12,5% –, esam zem saules (varbūt pat augstāk, kā pirms kvalifikācijas turnīra gaidīts). Tas arī būtībā viss, jo pārējie varianti jau ir no Tomazo Kampanellas, Mērijas Šellijas, Herberta Velsa, Džordža Orvela un citu fantastiskās literatūras dižgaru romānu lappusēm.

Otrkārt, iespēja, ka Bosnija un Hercegovina mājās vinnēs Maķedoniju un Ukraina – Lielbritāniju, nav liela, bet reāla, jo Maķedonija viesos piekāpās Ungārijai, bet Lielbritānijai jau sen neko nevajag (nodrošināta vieta finālturnīrā). Tādā gadījumā būs jārēķina visā turnīrā gūto un zaudēto punktu attiecība (esam jau gana praktizējušies pagājušā gada rudenī ar +8 vai +9 tēmu Latvijas vīriešu basketbola izlases sakarā). Situācija uz šo brīdi nav iepriecinoša:
Bosnijai un Hercegovinai 519/549=0,9454
Ukrainai 507/541=0,9372
Ungārijai 567/615=0,9220
Latvijai 543/632=0,8592. (zemāk tekstā vajadzēs salīdzināt arī Somijas varējumu –509/587=0,8671).

Ja pieņemam, ka tikai Latvijai būtu atlikusi viena spēle, lai apdzītu Bosniju un Hercegovinu, tai nāktos uzvarēt Somiju ar pēc iespējas mazāku rezultātu (vairāk mainās koeficients 1 virzienā) ar apmēram 105:50, kas dotu koeficientu 0,9501. Ukrainas apsteigšanai pietiktu ar uzvaru pār Somiju rezultāta 90:50 robežās (koef. tad būtu 0,9282). Visticamāk, ja Bosnijai un Hercegovinai vai Ukrainai izdosies uzvarēt, tās nebūs lielas uzvaras, un tas nozīmē, ka to koeficients uzlabosies, bet ne īpaši.

Treškārt, ja Somija Latviju uzvar, 100% esam atpalicēju četriniekā, jo vismaz Ungārijai jau ir 3 uzvaras, un vietu papildus kvalifikācijas turnīrā tā (ne)dala ar Bosniju un Hercegovinu un/vai Ukrainu.

Situācija grūta – jāuzvar viesos un jāsagaida, ka zaudēs Bosnija un Hercegovina, kā arī Ukraina. Tad esam zirgā. Vai to būs iespējams paveikt pret komandu, kas noteikti gribēs revanšēties par -20 zaudējumu Rīgā, pret komandu, kas arī joprojām saglabā teorētiskas izredzes izkļūt no pēdējo četrinieka (Somija ļoti pārliecinoši uzvar, Bosnija un Hercegovina un Ukraina ļoti pārliecinoši zaudē)? Vai to būs iespējams paveikt pret komandu, kas sāk atkopties no savainojumu sērgas – lai, nu, kāds, bet pret Izraēlu 6 minūtes jau nospēlēja Tēmu Raniko, varbūt uz vienu spēli saņemas arī somu „tornis” Hano Motola. Tomēr daudz lielākas problēmas ir pašu rindās. Raitis Grafs Ahileja cīpslas traumas dēļ uz Somiju nebrauks, viena no komandas līderiem Riharda Kuksika un Ernesta Kalves iešana laukumā ir uz jautājuma zīmes (cerams, ka galvenais treneris Ainars Bagatskis spēlē paslēpes), pēc ierindā atgriešanās simtprocentīgi gatavi noteikti nebūs Edgars Jeromanovs un Rinalds Sirsniņš.

Lielāka iespējamība par to, ka Latvija nākamgad būs sešu vienību rindās papildus kvalifikācijas turnīrā, ir pat variantam, ka Latvija paliek priekšpēdējā starp visām 15 šīs vasaras sacensību dalībniecēm, jo Portugāle, kas aizvadījusi visas spēles un ieguvusi vienu uzvaru, mūsējos apsteigt vairs nevar. Tik vien kā jāzaudē somiem ar 20 punktu pārsvaru, jo nez vai abas mūsu konkurentes B grupā piekāpsies savās spēlēs ar tiem fantastiskajiem rezultātiem, kas Latvijai nepieciešami, ja tās uzvar.

Skaidrs ir viens – jāiet laukumā, jāspēlē sava spēle, jācenšas uzvarēt ar pēc iespējas lielāku rezultāta starpību un pie kalkulatora jāķeras, kad rezultāta starpība sāk pārsniegt 40 punktus. Mums izdevīgi ir tas, kas ukraiņi savu spēli aizvada 18:00 pēc Latvijas laika, kamēr Somijā spēlējam 20:00, toties Balkānos, liekas, izšķirošā cīņa par vietu vidējo sešiniekā sāksies 20:45 (jau pēc Viduseiropas laika – 21:45 pēc Latvijas laika).

Katrā gadījumā Latvijas sieviešu izlasei uzdevums pirms pēdējām divām spēlēm, kurās izbraukumā bija jāpieveic Izraēla, bet mājās Serbija, izskatījās krietni vieglāks. Tomēr brīnumi pasaulē notiek. Ticēsim brīnumam!