Vai melnā nāve ir kastrēta?

Teiksiet, ka pirmie kucēni parasti tiek slīcināti? Uz VEF to šobrīd nevar attiecināt, jo viņi uz jūrskolu ir aizsūtījuši jau veselu autobusu ar cilvēku labākajiem draugiem un tā diemžēl sāk kļūt par tradīciju... Lai cik tas absurdi neizklausītos, uz krīzes plosītās tautsaimniecības fona – vienīgais, kas šobrīd šajā komandā ir atrisināts, tas ir naudas jautājums. Kluba padomes priekšsēdētājs Edgars Jaunups ir izdarījis gana daudz, lai savu politisko ietekmi konvertētu reāli taustāmā labumā, kas tiek novirzīts basketbolam. Kā viņš to panāk? Elementāri, Vatson - Jaunups ir partijas Jaunais laiks Rīgas domes frakcijas vadītājs, viņš arī viens no apvienības Vienotība dibinātājiem, kas uzvarēja pēdējās Saeimas vēlēšanās. Ar naudu VEFam nebūs problēmu vēl vismaz četrus gadus, ja saprotiet, par ko runāju. Aplūkojiet komandas atbalstītājus un sapratīsiet – viens pats Latvijas dzelzceļš šajā listē, ko ir vērts. Ja Dinamo hokejistu sakarā dzelzceļnieki meklē alibi Krievijas tirgū, tad par VEF viņiem nav īsti, ko teikt. Jo stāsts jau gaužām vienkāršs – vai nu dosiet arī VEFam, vai mēs panāksim, ka nebūs nevienam. Kas tie „mēs”? Neesat naivi – partijas tā dara un tam nav nekāda sakara ar konkrētā politiskā spēka frizūru vai zobu sakodienu. Arī lielformāta būvniecības kompānijas, kas šobrīd dod naudu Latvijas basketbola tradīciju pārmantotājam, pārsvarā savu pēdējo gadu finansiālās veiksmes balsta uz garantētiem valsts pasūtījumiem. Un šo laimi parasti neizlej Ziemassvētku vakarā zem eglītes. No vienas puses – baigie kretīni, no otras – labāk, lai tiek vismaz sportam. Tātad – nauda VEF Rīga gadījumā ir tikai tehnikas jautājums.

Ar saturu ir savādāk. Vispirms jau pilnīgi greiza ir bijusi kluba stratēģiskā vēlme apēst visu, kas izskatās pēc zivs un, uzsēsties virsū visam, kas atgādina dzimumlocekli. Rupjāk negribēju rakstīt, jo atbildiet – kas ir VEF basketbola komandas galvenais turnīrs? Piedalīšanās Eiropas kausos? Baltijas basketbola līga? Mistiskais VTB, kas, šķiet, jau atgādina rēgu un iztēles karaļvalsti. Vēl jau pa vidu maisās tā sauktais VEF/Juniors ar piedalīšanos LBL turnīrā... Arī tā ir viena mākslīga kroplība, kas pakļaujas saprašanai, ja esi izdzēris pusstopu. Šķiet, jābūt vismaz komandas valdes vai padomes loceklim, lai noskaņotu sevi uz vienu no frekvencēm, kas minētas augstāk. Līdzjutējam tas viss, labākajā gadījumā atgādina ananāsu kokteili ar speķa šķēlīti uz glāzes maliņas... Absurds! Attiecīga ir neizpratne par svarīgāko spēli, kuru noteikt vajadzētu apmeklēt vai redzēt. Komandai šosezon ir bijušas cienījamas uzvaras, taču tās palikušas iekavās un tulkojumā, neraisot pēctecību interesei, kuru tik ļoti šobrīd vajag basketbolam. VEFam ir jābūt galvenajam klubam, kas vismaz tā sauktās uzticības deficīta apstākļos, atjaunotu sabiedrībai gribēšanu pret groza bumbu. Gan jau pieminētās naudas/budžeta sakarā, gan sportiskā snieguma dēļ. Taču tagad – garām kasei! Pagaidām.

Komandas komplektācija notika ar ģenerāļa Valda Valtera skiču projekta palīdzību. Par arhitektu viņu šajā gadījumā nesaukšu, jo ir tikai viena liela māja, ko savulaik Valdis projektēja un uzbūvēja. Tā bija Latvijas jaunatnes basketbola līga. Visos citos gadījumos viņš radošajās laboratorijās skraidījis ar mēģenēm, jaucis dažādas krāsas šķidrumus, dažkārt sanāca, bet bija reizes, kad vajadzēja slēpt netīro degunu, pēc kārtējā būkšķa... VEF atjaunošanas gadījums bija ideāls poligons viņa trenētajai rokai. Pirmkārt, aiz muguras bija Jaunups ar naudu. Otrkārt, tas deva rīcības brīvību. Tagad Valdis saka, ka viņi dažos gadījumos neuzminēja, taču – viņš neko nesaka, ka savās izvēlēs un brīvībās Latvijas basketbola „prāts, gods un sirdsapziņa”, bija praktiski neierobežots. Kaut kādi rāmji jau bija, tos vajadzēja nospraust, lai galīgi neizlaistos, taču kopumā – VEF varēja atļauties nolasīt tādu komandu, kura atbilstu viņu izvirzītajiem mērķiem. Cita lieta – kā jau minēju iepriekš – ar tiem mērķiem bija pilnīgs akvarelis. Izplūduši... Ja vien komandas ideologi un praktiķi ieklausītos tekstos, ko aktiera Arņa Līcīša balsī VEF reklāmās bīda melnā namamāte vai ragana, iespējams, labuma būtu vairāk. Taču reklāmas dzīvo savrup... Paņemt par treneri lietuvieti Rimu Kurtinaiti, bija pareizs lēmums. Tikai atkal, atgriežoties jau pie reklāmas rullīšiem, vai atminat frāzi „kas viņa skolā izturēs...”, vai tamlīdzīgi? Kurtinaitis nebija atnācis rullēt gurķi, ko viņš arī nedarīja un joprojām nedara, tikai – atzīsim, kā trenerim, arī viņam šis bija nevis jauns izaicinājums, bet karjeras nākamais kurss. Viņš sastapās ar konkrētas kvalitātes spēlētājiem, ar viņu meistarības kapacitāti un – pilnu spaini ar latviešiem raksturīgo mentalitāti, kas pilnībā atšķiras no brāļu lietuviešu raksturiem. Nesaku, ka mēs esam ar savu identitāti kaut kādi defektīvie, bet atļaujos apgalvot – lietuvietim latvieti zem groza neizprast. Kemzura to nevarēja, tajās pašās čībās tagad iekāpis Kurtinaitis. Taču ir viena laba ziņa – Kurtinaitis, atšķirībā no minētā tautieša, var iedot par purnu... Kas, iespējams, šobrīd ir vienīgais, lai mēs sāktu kaut ko šajā spēlē atkal saprast.

Kad komanda iebrauca pirmajā kupenā, par malējo sāka strādāt Valters – gan tāpēc, ka tas viņam raksturīgi, gan tāpēc, ka kluba vadība domāja, ka Valdis vienkārši par daudz maisās iekšā operatīvajā darbā. Nav jēgas izmeklēšanai – tā noteikti arī bija! Tajā pašā laikā, atzīsim – kādam taču no VEF puses tā sauktās basketbola lietas ir jāpārzina? Kurš viņiem ir cilvēks, kas atbild par stratēģiskajiem basketbola jautājumiem? Jaunupam naudas maks, bet tālāk... Beigu galā, visus pirkumus, kurus komanda veica kopš jūlija, viņi izpildīja stingrā galvenā trenera uzraudzībā. Protams, ka Valters tur bija blakus, bet šautuvē viņš nebija viens. Tagad VEF jau paspējis izbrāķēt un pasūtīt tik daudz leģionārus, ka dažbrīd liekas, ka esam nokļuvuši amerikāņu kalniņos (karuselī). Rimas streso... Vienu pavada uz lidostu, otru tajā pašā stundā – sagaida, trešajam uzsaka darbu, bet liek vēl atspēlēt kaut kādas maģiskās minūtes... Tas viss parāda, ka trenerim ir rīcības brīvība, viņš rotaļājas, domā, taču – kur palika stāsts par rezultātu? Kāpēc melnie, iekāpuši Rīgas melnajās formās, paliek melni un maziņi? Atbilde – slikts selekcijas darbs... Tagad – jau it kā no malas – Valters publiski saka, ka VEFā „nav komandas, nav saliedētības”. Ko tas nozīmē? Ja nēģeri nāk un iet, tad kodols ar pašmāju kadriem paliek. Ap viņiem tā kā vajadzētu izveidoties vai – vismaz, izveidot komandu. Personības zināmas, kāpēc sūce arī tajā laivas pusē? Zināms, ka vienā no gadu mijas sapulcēm bijusi liela brēka – komandai piegriezta nauda, par sliktu rezultātu. Pa vidu bļaušanai, kāds no spēlētājiem ar stingru balsi ieminējies, ka vaina jādala uz visiem – arī treneriem. Galvenais lecis kājās un licis pie vietas mutes brūķētājus – sak, jūs man te noteikumus nerakstīsiet... Tātad – nevar teikt, ka VEFā valda vienaldzība – visiem pakrūtē kaut kas kņud, dīda nemiers, neapmierinātība. Tur ir materiāls. Atliek tikai strādāt! Kemzura ar izlases kadriem spēlēja Balto Tēvu – Kurtinaitis to nedarīs un, iespējams, tās varētu būt zāles un tālākais risinājums.

Tagad VEFam atlikušajā sezonas daļā ir lieliski iespēja nodemonstrēt, ka latvieši basketbolu ne tikai spēlē, bet arī mācās (MĀCĀS!) to darīt un sasniedz rezultātu. Ārzemniekus vispār nevēlos uzskatīt kā kluba vizītkartei piederošus – viņi tāpat šeit iet un nāk... Savējie paliek, savējiem arī jāspēlē un jāuzvar. Tieši savējie dabūs atpakaļ skatītāju tribīnēs cilvēkus. Var, protams, padzīt Kurtinaiti – tikai, ko tas dos klubam? Ja VEF grib izskatīties kā savās reklāmās, tad jāļauj lietuvietim darbu padarīt līdz galam. Pacietībai ir liela nozīme šajā konkrētajā gadījumā. Nesaku, ka tā būtu obligāta rīcība, taču arī vecajam Valteram vajadzētu būt tur blakus. Tieši tāpēc, ka viņš tur ir bijis iekšā no sākuma. Tieši tāpēc, ka viņa pastumšana malā, patiesībā visizdevīgākā ir pašam Ģenerālim... Viņš nav tik ļengans un dumjš, par kādu tagad grib izlikties. Valteram ir jādod rokā grīdas lupata, lai strādā - lai sēžas tajā pašā laivā, kuru pa piekrastes smiltīm dzen Kurtinaitis un palīdz tikt līdz ūdenim. Jo VEF paliks par komandu tikai tad, kad beigs mīkstoties šī vārda tiešajā nozīmē – gan ar savu sastāvu, mērķiem, treneriem un visu, kas tam apkārt. Neesmu dzirdējis, ka tur kāds būtu kastrēts – attiecīgi, bez pautiem... Pagaidām skatītājiem ir interesantāk skatīties kluba reklāmas, kas laikam taču nebija šīs komandas atjaunošanas galvenais iemesls.

P.S. Un izmetiet no savas mājas lapas ārā to slaveno Jauno basketbolistu laboratorijas manifestu. Te nav partijas sapulce, kur būtu kāds jāpārliecina... Ja esat veči, spēlējiet basketbolu. Ja neesat – palieciet smilšu kastē.