10 punkti par Latvijas cerībām pret Kanādu

1. Kanāda uz pasaules čempionātu atvedusi gados ļoti jaunu sastāvu, kas var nenovērtēt tieši turnīra izspēles specifiku. Rotaļīgā spēle pret Itāliju, jaunajiem kanādiešiem drīzāk deva pašpārliecinātību, nevis mobilizāciju... Turklāt, viņu galvās Itālija vai Latvija – viss viens. Formalitāte. Tiesa, ar vienīgo papildjautājumu – ja Itālijā ir garšīgi makaroni, ko ēd Latvijā?

2. Mēs vēl nekad neesam uzvarējuši Kanādu pasaules meistarsacīkšu ietvaros. Bet pirmā reize agrāk vai vēlāk pienāks. Vai tas var notikt Manheimā? Pret Itāliju kanādieši spēlēja diezgan stūrgalvīgu hokeju un faktiski nesastapās ar pretinieka spēku. Nav pamata domāt, ka viņi kaut ko mainīs pret Latviju. Vēl jo vairāk tāpēc, ka grupu spēles priekš viņiem ir kā sastāva pielāgošanās un tādās reizēs notiek eksperimenti, kas var izgāzties.

3. Platais Manheimas laukums varētu mazliet pārsteigt Kanādas aizsardzības milžus (augumā īsākais 1,78m, garākais – 2,03m), jo atšķirībā no itāļiem, mūsu malējie uzbrucēji patiešām ir pa vienu vai divām klasēm labāki. Atklāšanas spēlēs Itālijas uzbrucējiem pietrūka gan meistarības, gan dūšas- viņi diezgan atklāti respektēja Kanādas izlases kreklus un tas kanādiešiem patika.

4. Turnīra pirmajā spēlē labākais Kanādas izlases sastāvā bija trīsdesmit astoņus gadus vecais Rejs Vitnijs – caur viņu un ar viņa piedalīšanos notika lielākie uzbrukuma viļņi. Pret Itāliju neizskatījās, ka kāds cits no šīs komandas būtu gatavs uzņemties saspēles konstruktora lomu. Varbūt arī tāpēc, ka treneri spēles laiku ļoti vienmērīgi sadalīja starp visiem hokejistiem, nevienu īpaši nenodzenot.

5. Tas, kas Šveices izlasei pret Latviju tika dots kā uzdevums – spēka spēle divcīņās - kanādiešiem ir hokeja ikdiena. Pret Kanādu mums nevajadzēs domāt, kas notiks spēles sākumā – viņi būs agresīvi. Izturam pirmās piecas minūtes un tad sākam sist pretī. Provokācijas (Miķelis, Daugaviņš, Galviņš) varētu kanādiešus satracināt un tas būs jautājums par disciplīnu. Kanādieši šajā sakarā varētu pārcensties – būt rupjāki, lai iebaidītu.

6. Masaļskis ir labā formā, ja vien spējam notīrīt savu vārtu priekšu. Tas būs visgrūtākais uzdevums, jo Kanādas izlases vīri vārtsarga degungalā maisās ļoti talantīgi. Ja Reķis vai Jerofejevs pāris reizes šajā punktā noliks gar zemi olimpisko čempionu Koriju Periju – protams, noteikumu robežās – tas būtu labs mājiens, ka mēs viņu nodomus ne tikai saprotam, bet spējam arī novērst.

7. Kanādas izlases jauno hokejistu nelaime varētu būt pacietība. Viņi gribēs jau visu nokārtot spēles sākumā. Ja šie centieni iestrēgs, varētu paskatīties, kā meistarīgie puikas reaģē šādā kontekstā. Pretuzbrukumi un tikai – tas ir Latvijas izlases zelta ceļš šajā mačā. Citos taktiskajos risinājumos nav vērts ar kanādiešiem pat iesaistīties. Vēl mazāk – samēroties ar viņiem individuālajā meistarībā.

8. Ne tikai laukuma platums, bet arī kopumā ledus kastes izmēri ir jāprot izmantot. Kanādieši jūtas pārliecināti dinamiskā un fiziski ciešā hokeja spēlē uz saviem laukumiem. Ja mēs nokaujam spēles tempu un maksimāli vienkāršojam savu uzbrukumu sākumu, pie reizes atceroties, ka zona ir mazāka, nekā Ziemeļamerikā, kas kanādiešiem nav ierasti – tur var sanākt pārsteigumi (mazākumā, jo sevišķi).

9. Kanādas izlase metīs pa vārtiem no jebkuras pozīcijas. Pret Itāliju sasniegtie 45 šāvieni vārtu rāmī, lielā mērā izskaidro arī galarezultātu – pieci gūti vārti. Tajā pašā laikā, tradicionāli iespaidīgākā sadaļa- skaitliskā vairākuma realizācija - viņiem pagaidām vēl tikai meklējas, turklāt pret itāļiem tā atstāja gaužām nesakarīgu vai nesavāktu iespaidu.

10. Pērn mēs pēc zaudējuma pirmajā spēlē amerikāņiem, ielikām kloķi otrajā mačā zviedriem. Turklāt, skandināvi toreiz turnīra atklāšanas mačā burtiski nonesa no laukuma austriešus (7:1)... Te var meklēt līdzības ar šo gadu, jo faktiski sestdien pret Šveices izlasi mēs nevis bijām vāji, bet nospēlējām taktiski nedroši un fiziski nepārliecinoši. Tik švaki mēs patiešām neesam, kā parādījām šī turnīra atklāšanas spēles pirmajās divās trešdaļās. Būs labi!