10 punkti par Latvijas (bez-)cerībām pret Kanādu

Pret Kanādu mums ir vairāk izredžu nekā spējam iztēloties. Tajā pašā laikā ar iztēli vien būs pa maz – šovakar vajadzēs uz laukuma iziet ar mazajām lāpstiņām un kaplīšiem. Rakt un kaplēt – tās ir zāles pret Kanādas krekliem. (tā rakstīju vakar)
Mazās lāpstiņas un kaplīši palika skapītī. Latvijas izlase atļāva kanādiešiem būt šīs puķu dobes saimniekiem un tikai tad, kad ziedi jau bija vāzē, mēs atnācām ar grābeklīti sakopt izbradāto lauku. (tā rakstu pēc spēles)

1. Kanāda uz pasaules čempionātu atvedusi gados ļoti jaunu sastāvu, kas var nenovērtēt tieši turnīra izspēles specifiku. Rotaļīgā spēle pret Itāliju, jaunajiem kanādiešiem drīzāk deva pašpārliecinātību, nevis mobilizāciju... Turklāt, viņu galvās Itālija vai Latvija – viss viens. Formalitāte. Tiesa, ar vienīgo papildjautājumu – ja Itālijā ir garšīgi makaroni, ko ēd Latvijā?
Spēles rezultāts jautājumu – ko ēd Latvijā? – aktualizē. Vai nav dīvaini, ka tieši spēlēs, kurās piedalās Kanādas jaunā paaudze (Tavares un Stamkos oficiāli vēl nav sasnieguši pat šņabja dzeršanas vecumu), mēs uz viņu fona izskatāmies visbēdīgāk? Bet – laikam jau nav ko brīnīties, jo viņi ir sava vecuma pasaules labākie hokejisti un kā redzams, divdesmit gadu vecumā spēlē kā nobrieduši veči. Turklāt, kājas šiem spraunākas. Nenāk par ļaunu atgādināt, ka līdzīgs Kanādas izlases modelis mūs graujoši paņēma uz ledus arī 2006. gada pavasarī, ko nezin kāpēc daudzi noraksta uz tiesnešu patvaļu. Vakar tienešiem piesieties nevarēja un tikai tāpēc, ka pēdējā trešdaļā kanādieši sāka atklāti atpūsties, viņi palika savā statistikā ar sešiem gūtajiem vārtiem.

2. Mēs vēl nekad neesam uzvarējuši Kanādu pasaules meistarsacīkšu ietvaros. Bet pirmā reize agrāk vai vēlāk pienāks. Vai tas var notikt Manheimā? Pret Itāliju kanādieši spēlēja diezgan stūrgalvīgu hokeju un faktiski nesastapās ar pretinieka spēku. Nav pamata domāt, ka viņi kaut ko mainīs pret Latviju. Vēl jo vairāk tāpēc, ka grupu spēles priekš viņiem ir kā sastāva pielāgošanās un tādās reizēs notiek eksperimenti, kas var izgāzties.
Kad eksperimentus sāk Kanāda – šajā gadījumā ar skaitliskā vairākuma izspēli – tad pretiniekam atliek divas iespējas. Aizvērt acis vai...atvērt tās. Mēs izvēlējāmies pirmo ceļu, jo pretinieks visus (!) vārtus guva skaitliskā pārsvarā, sodot mūs par disciplīnas pārkāpumiem. Pie vieniem gan bija aizutrētais sods, taču faktiski arī to varēja saukt par vairākumu, jo mēs apbrīnojām tiesneša pacelto roku, bet kandādieši pa to laiku jau bija nomainījuši vārtsargu pret sesto laukuma piespēlētāju.

3. Platais Manheimas laukums varētu mazliet pārsteigt Kanādas aizsardzības milžus (augumā īsākais 1,78m, garākais – 2,03m), jo atšķirībā no itāļiem, mūsu malējie uzbrucēji patiešām ir pa vienu vai divām klasēm labāki. Atklāšanas spēlēs Itālijas uzbrucējiem pietrūka gan meistarības, gan dūšas- viņi diezgan atklāti respektēja Kanādas izlases kreklus un tas kanādiešiem patika.
Pirmajā trešdaļā starp pirmajiem un otrajiem vārtiem, Latvijas izlase nospēlēja labi. Tur varēja pamanīt arī laukuma izmēra īpatnības, jo bija vismaz trīs gadījumi, kad ar garām piespēlēm mēs iegriezām sevi Kanādas izlases zonā. Taču vairāk par uzbrucēju kvalitātēm nevaram neko daudz pateikt. Ja nu vienīgi pieminēt Štāla dūšu pēdējā trešdaļā, tajā sekmīgajā izgājienā gar malu, kur uzmetienu pielaboja Pujacs. Kā smejies – labi hokejisti laukumu nemēra, viņi vienkārši spēlē.

4. Turnīra pirmajā spēlē labākais Kanādas izlases sastāvā bija trīsdesmit astoņus gadus vecais Rejs Vitnijs – caur viņu un ar viņa piedalīšanos notika lielākie uzbrukuma viļņi. Pret Itāliju neizskatījās, ka kāds cits no šīs komandas būtu gatavs uzņemties saspēles konstruktora lomu. Varbūt arī tāpēc, ka treneri spēles laiku ļoti vienmērīgi sadalīja starp visiem hokejistiem, nevienu īpaši nenodzenot.
Pret Latviju atklāti plosījās abi jau pieminētie divdesmitgadnieki – Stamkos un Tavares. Vitnijs tur arī bija, taču ne kā pirmā vijole. Teikt, ka Kanāda prasmīgi izmantoja skaitlisko vairākumu – to varam, bet ar atkāpi – Latvijas izlase tieši mazākumā neprata nospēlēt tā, lai kanādieši mazliet apmulstu. Aktīvā segšana pret individuāli spēcīgākajiem sāncenšiem pirmo divu zaudēto vārtu gadījumā beidzās ar brīviem šķīlieniem vārtu brīvajos stūros.

5. Tas, kas Šveices izlasei pret Latviju tika dots kā uzdevums – spēka spēle divcīņās - kanādiešiem ir hokeja ikdiena. Pret Kanādu mums nevajadzēs domāt, kas notiks spēles sākumā – viņi būs agresīvi. Izturam pirmās piecas minūtes un tad sākam sist pretī. Provokācijas (Miķelis, Daugaviņš, Galviņš) varētu kanādiešus satracināt un tas būs jautājums par disciplīnu. Kanādieši šajā sakarā varētu pārcensties – būt rupjāki, lai iebaidītu.
Jau otro spēli pēc kārtas mēs tieši pirmās piecas minūtes nespējam izturēt. Kā redzējām spēles gaitā, kanādieši patiešām uzķērās uz provokācijām (Daunijs), taču tajā brīdī jau mačā viss bija izšķirts. Bija epizodes, kad mēs diezgan droši viņus spaidījām gar apmalēm un varēja redzēt, ka tas pretiniekam nepatīk – taču tas notika fragmentāri.

6. Masaļskis ir labā formā, ja vien spējam notīrīt savu vārtu priekšu. Tas būs visgrūtākais uzdevums, jo Kanādas izlases vīri vārtsarga degungalā maisās ļoti talantīgi. Ja Reķis vai Jerofejevs pāris reizes šajā punktā noliks gar zemi olimpisko čempionu Koriju Periju – protams, noteikumu robežās – tas būtu labs mājiens, ka mēs viņu nodomus ne tikai saprotam, bet spējam arī novērst.
Lai arī vārtsarga meistarību, spēlējot mazākumā, jāvērtē starp pirkstiem, atzīsim, pirmie divi zaudētie vārti no esošajiem leņķiem bija arī Edgara Masaļska grēka darbs. Taču tajā pašā laikā atgādināsim, ka metēji nebija no kaimiņsētas dīķa... Šādas kvalitātes snaiperus, starp citu, KHL sezonā var sastapt ļoti reti, nemaz nerunājot par mūsu komandu. Ja Masaļskim pretī nāk īsti meistari, tad rodas grūtības – tā tas bija olimpiskajās spēlēs pret slovakiem, tā tas notika arī vakar.

7. Kanādas izlases jauno hokejistu nelaime varētu būt pacietība. Viņi gribēs jau visu nokārtot spēles sākumā. Ja šie centieni iestrēgs, varētu paskatīties, kā meistarīgie puikas reaģē šādā kontekstā. Pretuzbrukumi un tikai – tas ir Latvijas izlases zelta ceļš šajā mačā. Citos taktiskajos risinājumos nav vērts ar kanādiešiem pat iesaistīties. Vēl mazāk – samēroties ar viņiem individuālajā meistarībā.
Viņi patiešām visu nokārtoja diezgan ātri, taču redzējām arī kanādiešu mulsumu, kad mēs vērpām pretuzbrukumus ar veiksmīgu ripas atmešanu un izmētāšanu. Vienādos sastāvos bijām pieklājīgi, taču mazākumā – nekādi...

8. Ne tikai laukuma platums, bet arī kopumā ledus kastes izmēri ir jāprot izmantot. Kanādieši jūtas pārliecināti dinamiskā un fiziski ciešā hokeja spēlē uz saviem laukumiem. Ja mēs nokaujam spēles tempu un maksimāli vienkāršojam savu uzbrukumu sākumu, pie reizes atceroties, ka zona ir mazāka, nekā Ziemeļamerikā, kas kanādiešiem nav ierasti – tur var sanākt pārsteigumi (mazākumā, jo sevišķi).
Vai ievērojāt iekavas? Mazākumā mūs vienkārši izģērba, bet pie beigām jau paši vilkām drēbes nost... Tikko sākām tā sauktajā mazajā zonā paskriet solīti pretī (mazākumā!) – tā sekoja zibenīgas izspēles. Kanādieši šajā ziņā prot apstrādāt ripas kā neviens. Par spēles tempa kaušanu varēja aizmirst, jo noraidījumus nopelnījām diezgan nevainīgās epizodēs – tur neprasījās ne agresija, ne spēks, vēl jo mazāk – noteikumu pārkāpums. Pusi no noraidījumiem nopelnījām uzbrukuma zonā... Kas tas bija – pārcenšanās?

9. Kanādas izlase metīs pa vārtiem no jebkuras pozīcijas. Pret Itāliju sasniegtie 45 šāvieni vārtu rāmī, lielā mērā izskaidro arī galarezultātu – pieci gūti vārti. Tajā pašā laikā, tradicionāli iespaidīgākā sadaļa- skaitliskā vairākuma realizācija - viņiem pagaidām vēl tikai meklējas, turklāt pret itāļiem tā atstāja gaužām nesakarīgu vai nesavāktu iespaidu.
Kas pret itāļiem bija nesavākts, to viņi savāca pret latviešiem. Bez komentāriem.

10. Pērn mēs pēc zaudējuma pirmajā spēlē amerikāņiem, ielikām kloķi otrajā mačā zviedriem. Turklāt, skandināvi toreiz turnīra atklāšanas mačā burtiski nonesa no laukuma austriešus (7:1)... Te var meklēt līdzības ar šo gadu, jo faktiski sestdien pret Šveices izlasi mēs nevis bijām vāji, bet nospēlējām taktiski nedroši un fiziski nepārliecinoši. Tik švaki mēs patiešām neesam, kā parādījām šī turnīra atklāšanas spēles pirmajās divās trešdaļās. Būs labi!
Latvijas izlases spēlē pagaidām daži zobrati nav redzējuši eļļu un gultņus. Fons, uz kāda mēs tagad pārbaudījām savus karavīrus, ir pateicīgs, vienkārši – puikas nevelk. Vai nu hokeju pārēdušies, vai... Citus „vai” nespēju izdomāt. Teikt, ka viņi ir vienkārši vājāki - nevaru, bet – nevaru arī apgalvot, ka viņi bija stiprāki gan par šveiciešiem, gan kanādiešiem. Pirms gada Karsums spēlēja ar Stamkosu vienā maiņā... Kopš tā laika viens ir kļuvis par NHL labāko vārtu guvēju, otrs – nav pratis palikt šajā līgā... Treneri? Spēle pret Itāliju sniegs atbildi.