Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
TwitterOzoliņš populārākais? Piedodiet, dīvaini...
Trīspadsmit gadus pēc tam, kad izcīnījis Stenlija kausu, hokejists Sandis Ozoliņš tiek atzīts par Latvijas populārāko sportistu. Tas notiek četrus gadus pēc tam, kad viņš paziņo, ka vairs nespēlēs Latvijas izlasē un divus gadus pēc tam, kad viņš nolemj aiziet no NHL laukumiem...
Pirms pieciem mēnešiem viņš ieradās Latvijā un ar to bija gana, lai kļūtu par populārāko... Tāds viņš nebija nedz deviņdesmit ceturtajā, kad kā pirmais latvietis piedalījās NHL zvaigžņu spēlē, nedz jau pieminētajā deviņdesmit sestajā, nedz deviņdesmit septītajā, kad tika iekļauts NHL (faktiski – pasaules) labāko spēlētāju simboliskajā sešiniekā, nedz deviņdesmit devītajā, kad noslēdza daudzmiljonu lielu līgumu, nedz 2003. gadā – kad atkal spēlēja Stenlija kausa finālā. Loģiski, ka viņš nevarēja būt populārākais arī šīs desmitgades otrajā pusē, kad publiskās atklāsmes pieteica viņa atkarību epopeju. Bet – pietika trīsdesmit septiņu gadu vecumā pateikt, ka Rīgas „Dinamo” piedāvājums tiek ņemts vairāk kā nopietni, lai Ozoliņa personības kults pieņemtu jaunus apmērus.
Šajā nepilnajā pusgadā Ozoliņš nav paveicis neko tādu, par ko rakstītu un sajūsminātos sporta statistiķi. Viņš par to pats arī ir pārliecināts... Kā viena kluba kapteinis, kura vadītā komanda kuļas zem sapņu svītras kādas liellīgas čempionātā? Kā cilvēks, kurš atklāti pateicis, ka visus šos gadus bez hokeja viņam bijusi ne tikai ģimene, bet arī problēmas ar alkoholu? Kā hokejists, kura labāko gadu atblāzmu varam vērot ik pārvakarus, ar piebildi – jā, nodzert talantu nevar, bet būtu viņš mazliet jaunāks un ātrāks? Kā cilvēks, kurš tikai tagad sāk apzināties savas personības lomu, ar to domājot nākamo paaudžu atdarināšanas vērtu elku? Varbūt tas patiešām nav tik maz, lai iegūtu tautas atbalstu.
KHL sezona vēl nebija aizvadījusi pirmās pāris nedēļas, kad kolēģis Matulis man aizrautīgi dievojās par kāda Rīgas bāra stāstu – saprotama lieta, ja reiz Rīgā spēlē Ozoliņš, tad viņš no ledus brīvajā laikā uzturas krogos. Tur viņu esot redzējuši četros no rīta, citur atkal lēsa, ka šis kopā vēl ar vienu maiņu no tā paša „Dinamo”, esot kodis līdz rītausmai. Un tā tālāk... Maz bija tādu, kas vispār saprata, ko nozīmē atkarība no alkohola. Tāpat kā lielākā daļa pirmo Sanda biklumu un iespēlēšanos saistīja - protams, ar alkoholu. Ja Ozoliņš kļūdījās piespēlē, tad vainīgs bija sīvais, kas iepriekšējā naktī ticis lietots. Ja norāvās metiens – tas esot bijis uz paģirām. Ja guva vārtus, tad jau sāka runāt, kur hokejists šovakar atzīmēs. Lielai daļai līdzjutēju šajā ziņā bija apbrīnojami noturīga iztēle, par ko – tiesa, kas tiesa – pašam galvenajam varonim viņa iepriekšējos uznācienos bija savi nopelni. Ne jau viedais tautu dēls bija atgriezies no pasaules ārēm – Ozoliņa darbi citās vasarās bija ieguvuši teju vai folkloras statusu, kas nebija tālu no patiesības. Tikai šajā reizē vēl bija jāielāgo – ja Ozoliņš sāk dzert, tad hokeju viņš nespēlē ne nākamajā dienā, nedz aiznākamajā un parasti arī tas nenotiek arī pēc divām vai trīs nedēļām. Viņš šo spēli var uzvarēt tikai, ja ignorē kompromisus, jo „eh, vienu jau var...” , vai „pasēdi ar draugiem, neabižo...”, izvēršas par bezcerīgu stāstu ar traģiskām beigām. Pats Sandis to saprot, tāpēc mācās un pārbauda sevi katru dienu no jauna.
Vai nav absurdi, ka Ozoliņu par populārāko atzīst tad, kad viņš jau faktiski ir beidzis savu karjeru? Vai tā ir mūsu nespēja saskatīt citus varoņus, vai to vienkārši nav, vai vēl dīvaināk – Ozoliņš uz vecumu paliek tikai labāks (lasi – populārāks), kas – atkal nedod godu tiem citiem. Izrādās, Sanda personības lielums ar katru nākamo gadu pieņemas apjomos, gluži kā mēģinot iedzīt to laiku, kad tā pa īstam nemaz nemācējām un arī nevarējām novērtēt viņa vietu uz pasaules sporta kartes šī vārda sportiskajā nozīmē. Vai – tā ir tāda kā saspēle ar grēka nožēlošanā kritušo? Bet varbūt par populārāko viņš kļuvis nevis tāpēc, ka sportists, slavens hokejists, bet gan tāpēc, ka beidzot tauta ieraudzīja arī Ozoliņā cilvēku.
Te būs saraksts ar citiem, kuru iespējas popularitātes rangā tuvākajos gados arī var vērtēt ar tā saukto Sanda Ozoliņa bīdmēru.
Andris Biedriņš:
Ozoliņš viņa vecumā arī nesmādēja principu „kā gribu tā atpūšos”, tikai atšķirība tā, ka tas nenotika tik publiski un – Sandim jau bija Stenlija kauss. Sūdus Latvijas izlasē Ozoliņš taisīja ar trofeju pie sāniem, kamēr Andrim vispirms tikusi nauda... Tā tomēr ir atšķirība.
Ernests Gulbis:
Latvijas sporta pēdējo gadu lielākais talants, kas viņu padara līdzīgu Ozoliņam. Tā kā teniss nav komandas sporta veids, tad treneriem grūti piemeklēt Ernestam vietu, lai viņa talants uzplauktu tieši īstajā vietā un laikā. Pašam vien vajadzēs ar savu psiholoģisko pasauli tikt galā. Ozoliņam šajā ziņā bija priekšrocības.
Kaspars Gorkšs:
nobriedušākais no jaunās paaudzes sportistiem, iespējams – ģimenes audzināšana šajā ziņā spēlējusi nozīmīgu lomu. Nav šaubu – nopelnot vietu labā klubā ar lielu vārdu, var uz ilgu laiku kļūt par Latvijas populārāko atlētu, turklāt – izskatās, ka zvaigžņu slimība un citas piedevas viņš jau pārdzīvojis. Netipiski.
Kaspars Kambala:
Traģēdijas laukumā un ģimenē ir pārbaudījušas šo vienu no mērķtiecīgākajiem Latvijas basketbolistiem, neļaujot patiesībā atklāt viņa īsto būtību. Notikumi mums likuši runāt par Kambalu kā par spēka zīmolu zem groziem, lai gan pa īstam populārs viņš kļūs, kad citiem atklās Kambalu – cilvēku. Gluži kā Ozoliņš.
Jānis Miņins:
atklāts, skarbs, strādīgs, godīgs. Olimpiskais sporta veids bobslejs ir allaž latviešiem bijis gluži vai kā nacionālā īpatnība. Vēsturiskais mantojums mums šajā sporta veidā ir solīds, tieši tāpēc par populārāko Miņins kļūs gadā, kad izcīnīs olimpisko zeltu. Neko mazāku no Latvijas bobslejista nepaģēr. Diemžēl.
Kristaps Valters:
ja šis talantīgais basketbolists apzinātos, cik daudz enerģijas viņš šķērdē untumiem, kas vispār neattiecas uz sportu, mēs tagad runātu par Eiropas kalibra Valteru dinastiju. Dullumā – kā Ozoliņš, takta izjūtā – nav otra tik nevaldāma. Arī pret faniem, kam tomēr vienmēr ir taisnība. Pietrūkst tēva Valda iedzimtās viltības un mātes Zentas savaldības.
+1 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Nu, un kas tad ir, ka viņš ir populārākais? Tomēr, par šiem gadiem kaut kāda atzinība ir nopelnīta
+3 [+] [-]
Es atbalstu, ka viņš ir saņēmis šo balvu, jo pa 2009. gadu nav bijis neviens cits sportists, kur vārds būtu tik daudz izskanējis masu mēdijos. Līdz ar to viņš arī ir POPULĀRS!!!
Ja viņš būtu ticis pie Miņina balvas par gada labāko sportistu, tad sašutumam būtu pamats, bet tagad... Nesaprotu, kapēc ir pacelta tāda ažiotāža.
Skait, lūdzu, pēc jūsu domām kurš bija pelnījis šo balvu, ja ne Sandis?
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
1. Tāds, kas ir daudziem vai visiem zināms; tāds, kas daudziem vai visiem izraisa interesi, saista uzmanību.
2. Viegli saprotams, uztverams (piemēram, par tekstu).
tezaurs.lv
[+] [-]
+2 [+] [-]
Paldies par uzmanību.
-1 [+] [-]
GUlbis Miņins, Biedriņš,Bricis, Samoilovs, Ņiživijs-es tā uz dullo saucu piemērus.
saprastu ja būtu vēl pēdējās desmitgades populārākais- bet iet runa par šīgada populārāko
[+] [-]
Tāda ir mana versija, kāpēc Ozoliņš un neviens cits kļuva par populārāko sportistu 2009.gadā.
+1 [+] [-]
Es negribētu salīdzināt Ozoliņu ar kādu trauku mazgāšanas līdzekli, bet "Fairy" ir populārākais trauku mazgāšanas līdzeklis Latvijā, taču ne labākais vai kā savādāk. Un tas tikai pateicoties reklāmām, kuras mēs redzam katru vakaru TV, dzirdam pa radio un ieejot ēpastā vēl tur kaut kāds baneris izlec.
Ko es gribu teikt, ir 21. gs un masu mēdiji padara cilvēku par populāru. Nu nebija neviens sportists, par kuru vairāk locītu mēles 2009. Nebija...
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Gulbis, pēc manām domām bija labāks kandidāts par Edžu un Biedriņa blice arī, bet Bricis, Samoilovs, Ņiživijs... Nē, viņi visi ir labi sportisti, bet popularitātes ziņā viņi atpalika.
Ja man būtu bijusi teikšana, tad triju kandidātu lokā iekļauto Ozoliņu, Gulbi un Biedriņu, vai jebkuru citu "tagad vai nekad..." varoņiem
Un tā pat prīze nonāktu pie Sanda:
1. Ažiotāža bija pamatīga
2. Ažiotāža sākās pēc "tagad vai nekad.." notikumiem, līdz ar to stiprāk palikusi atmiņā.
[+] [-]
Viņiem pastiprināti sekos tikai OS vai PČ. Un par cik pašlaik cilvēkiem Topā ir Dinamo tad nav nekāds pārsteigums, ka populārakis ir tieši hokejists un Ozoliņš tomēr ir komandas spilgtākais spēlētājs.
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Katram cilvēkam ir savas problēmas. Un arī cilvēkam kas to rakstīja ir tādas.
Jūs bijāt klāt kad Ozoliņš dzēra?
Ja nav ko darīt neaprejiet cilvēku
Es uzskatu ka Jā Ozoliņš ir populārs jo ilgu laiku spēlējis NHL un tiešām ir labs spēlētājs.
HMM Ozo spēles stils? kādas kļūdas?
Paskatieties uz tādu Spruktu vai citu spēlētāju arī viņiem ir kļūdu.
Un daudzi spēlētāji no Dinamo Rīgas ir pateikuši to ka Ozoliņš palīdz ar labiem padomiem un palīdz komandai.
Ja nemaldos tad šīs intervijas bija publicētas "Sporta Avīzē"
+1 [+] [-]
[+] [-]