Martins Dukurs: Stāvēju startā un domāju - varbūt atdot medaļu brālim?
Kļuvis par divkārtēju olimpisko vicečempionu, Martins Dukurs atzina, ka šis sudrabs sniedz lielāku gandarījumu nekā Vankūverā iegūtais, un atklāja, ka nākamsezon gatavojas nopietnām pārmaiņām. Uzlabot pa mazumiņam nav jēgas, jādara kaut kas revolucionārs, secina Martins.
- Par šo sudrabu esi priecīgāks nekā par Vistleras?
- Patiesībā – jā. Toreiz viss bija manās rokās, es izlaidu un bija lielāks sarūgtinājums. Uz šejieni braucu ar citām domām, es nedzīvoju ilūzijās, ka atbaukšu un visus te sakaušu. Mans uzdevums bija nobraukt četrus stabilus braucienus un tad skatīties. Jo ir tāds faktors kā konkurenti un es nevaru paredzēt, kādā līmenī viņi startēs. Protams, varbūt negaidīju, ka Tretjakovs aizskries tik tālu startā, un līdz ar to būs neķerams, kaut kur bija cerība, ka šodien vēl spēšu iekosties, kad redzēju, ka pēc šodienas pirmā brauciena atsitu ar tiešām labu braucienu tikai divas simtdaļas, man kļuva skaidrs – ja vien nenotiks kas tāds kā ar amerikāni [Deiliju], tas neizdosies.
- Slidu šodien mainīji?
- Nemainīju. Uzskatu, ka šī bija labākā no mana arsenāla. Bet Tomass nomainīja un viņam uzreiz aizgāja labāk.
- Kurš bija tavs labākais brauciens?
- Trešais. Ļoti labs brauciens, man pašam ļoti patika. Vispār visi braucieni bija ļoti labā līmenī, es pats esmu apmierināts. Varbūt gaidīju no sevis mazliet labāku startu, pēc pirmā brauciena šķita, ka varbūt kaut kas nesanāca, taču tā nebija – visos bija apmēram līdzīgi, vienalga, mainot tehniku vai nemainot. Cik šodien bija iekšā, tik bija.
- Var teikt, ka šeit izdarīji vismaz 80-90% to pašu, ko visus Pasaules kausa posmos? Nobrauci tajā pašā līmenī?
- Jā! Es godīgi varu pateikt, bez liekuļošanas – jā, es izdarīju. Kaut vai ņemot vērā to, kāda ir atstarpe ar trešo vietu – aptuveni tas pats. Es uzskatu, ka visu šeit izdarīju ļoti augstā līmenī. Nebija rupju kļūdu, visi četri braucieni bija līmenī, startam var piekasīties, taču arī tas nebija tas sliktākais, arī tehnika slīdēja – par 80-90% visu izdarīju noteikti. Taču viņš vienkārši bija labāks.
- Tagad atskatoties atpakaļ – iepriekšējā vasarā, sezonā. Vai bija kas tāds, ko varbūt būtu vajadzējis darīt citādi, lai šodien iznākums varbūt tomēr sanāktu cits?
- Kaut ko baigi krasi – šobrīd tā nevaru pateikt. Fiziski trenējos es tiešām ļoti cītīgi, varbūt pārējie vairāk pielikuši, Tretjakovs atradis sevī kādas rezerves. Kas attiecas uz tehniku – uztaisījām divas jaunas kamanas. Notestējāmies tā, ka pat pazaudēju braukšanas sajūtu. Atgriezos pie labākās kamanas. Katrs uztaisījām 30 pārus slidu – testējām, testējām, testējām. Treniņnedēļā notestējām šeit vismaz slidas desmit. Darīju visu ko varēju un tāpat visa komanda – nevienu brīdi nejutu, ka kāds buksētu vai kaut ko nedarītu. Jebko, ko prasīju – visu izdarīja, nāca pretī. Arī visi cilvēki, kas palīdzēja un atbalstīja – ne reizi nebija situācija, ka “ai, mēs nevaram”. Vajag? Būs! Izdarīsim un sakārtosim. Milzīgs paldies viņiem par to. Bet nu – mēģināsim kaut ko vēl atrast. Man ir šādas tādas idejas, ar tēvu jau runāju. Mums parasti ir tā, ka kaut kādas idejas ģenerējam, un tad viņš tās vai nu akceptē, vai ne. Un šoreiz viņš teica, ka viņam tā ideja patīk. Mēģināsim uzbūvēt kaut ko traku.
- Starta konstrukcijas īpatnības šoreiz bija par labu Tretjakova stilam?
- Šeit ir slīps, sprinteru starts, taču plakana augša. Ja augša būtu ātrāka, iespējas izlīdzinātos. Taču te ir ļoti daudz plaknes, pret kalnu, un startam ir baigā nozīme. Iegūsti priekšrocības, kas aug līdz pat desmitajai virāžai. Man vislabāk iet plakanajos startos – Altenbergā, Siguldā, Laplaņā.
- Tomasam noteikti nepatīkamākas sajūtas nekā Vankūverā...
- Patiesībā, stāvēju uz starta, redzēju, ka viņš ceturtais un vienubrīd padomāju – varbūt man atdot viņam? Lai tiek. Jo pelnījis viņš ne mazāk, tāpat kopā strādājam, kopā sviedrus lejam. Baigi sāpīgi bija... Neskatoties uz to, ka man it kā būtu jākoncentrējas uz saviem braucieniem, stāvēju, skatījos un... Sāpīgi. Vēl pēc trešā brauciena piegāju tēvam un vaicāju: ja ir tāda situācija – varbūt atdot? Labi, lai mani pēc tam nomētā ar akmeņiem un tomātiem, bet – gan jau saprastu.
- Pasaules kausā bija pārliecība, ka beidzot viņam kamana sākusi iet – jums pašiem bija optimisms, pēdējos posmos viņš bija otrais. Kas notika šeit?
- Es tiešām nezinu. Domāju, ka pievīla slidu izvēle pirmajā dienā. Jo tagad nomainīja un bija manāmi labāk. Protams, pievīla arī vakardienas otrais brauciens.
- Turpināsi izbaudīt skeletonu vēl četrus gadus?
- Domāju, ka jā. Dzīve nesastāv no vienas olimpiādes. Man katrs Pasaules kauss joprojām ir jauns izaicinājums un jaunas sajūtas. Tas nekas, ka vinnē 30. reizi, gribas arī 31. Šis nav pasaules gals – mēģināsim un strādāsim, lai būtu labāk. Lai pilnveidotos. Varbūt nākamreiz. Ja būs lemts, tad būs.
- Vismaz nebūs jācīnās ar mājinieku...
- Nevar zināt. Korejietis sevi parādīja diezgan labi. Varbūt atkal būs jauni treneri, varbūt no Vācijas. Skatos, ka angļi un Bromlijs uz to pusi skatās. Nevar zināt, kā viņu sagatavos. Jebkurā gadījumā, jā, laikam var teikt, ka šajā ziņā man nepaveicās – jo mājinieki bija ļoti labi sagatavojušies gan Vankūverā, gan tagad šeit.
- Pēc iepriekšējās olimpiādes teicāt, ka nekavējoties sākas darbs nākamajiem četriem gadiem. Tagad arī tā būs?
- Tagad es gribu mazliet atpūsties. Četrus gadus esmu maucis bez apstājas un savā ziņā sevi no iekšas izdedzinājis. Man vajag nedaudz restartēties, atpūsties. Varbūt nākamo sezonu paņemšu tādu vieglāku, lai pēc tam atkal sāktu kāpināt tempu. Jo es tiešām katru Pasaules kausu, katru Eiropas čempionātu godprātīgi mēģināju cīnīties par katru centimetru. Vai esmu priekšā pussekundi, vai divas simtdaļas – man pašam tas nemainīja lietas būtību. Uz katru startu gāju ar maksimumu. Tāpat arī šeit – necentos ceturtajā braucienā noturēt otro vietu, bet gāju uz pilnu banku: kas būs, tas būs.
- Pēc Vankūveras arī grasījies nedaudz atpūsties, taču vinnēji Pasaules kausu...
- Jā, tā sanāca, un varbūt pat, ka tā nevajadzēja darīt. Taču es tā nemāku – kad aizbraucu uz Pasaules kausa posmu, man nepatīk, kad mani kāds apspēlē. Speciāli kaut ko slēpties. Parasti tie, kas to bedri rok, paši tajā arī ieveļas. Tad atmetu ar roku un sapratu - jāmauc... Nākamgad, domāju, vairāk testēsim, eksperimentēsim. Mēģināsim uzbrūvēt kaut ko interesantu. Virzoties pa solītim un mainot mazas lietas, izaugsmi nedabūt. Vajag kaut ko kardināli mainīt, krasi. Varu pateikt – tā kamana, ar ko es braucu šodien, bija uzbūvēta jau pirms Vistleras. Es tai vienkārši nenoticēju. Taču tā ir daudz ātrāka. Tāpēc jābūt drošam – ja tici tai idejai, tad vienkārši jāturpina ar to strādāt. Nevis pēc pirmās vilšanās jānomet malā. Ja uzņemsim kādu virzienu, kā strādāt, tad pie tā arī jāturas – manuprāt, tas ir svarīgākais.
- Trakas idejas nozīmē arī atrast kādus robus noteikumos?
- Varbūt arī, taču – vairāk nevis šmaukties, bet uztaisīt kaut ko revolucionāru.
- Trakās idejas jāprezentē olimpiskajā gadā – lai konkurenti nepaspēj noreaģēt.
- Arī tā ir viena no atziņām. Ja tiešām kaut ko atradīsim, tas jāizspēlē gudrāk. Kad pēc Vankūveras sākām rādīt lielākus atrāvienus, tas baigi parāva līdzi arī citus – arī citi sāka skatīties, pie kā vairāk jādomā, kur var kaut ko uzlabot un izrakt. Vajadzēja pieturēt pie sevis. Tajā pašā laikā, es saku – es tā nemāku! Man gribās uz pilnu klapi.
- Tretjakovam šeit ieraudzīji kaut ko revolucionāru?
- Godīgi sakot – neko baigu. Viņi tur maina tās kamanas, bet viņš jau pats nezina, ar ko brauc. Ko viņam noliek, ar to brauc. Regulē no attāluma. Viņi [Tretjakova vācu treneri] jau ļoti gudri dara – tur viņu tādā kā saitītē. Šobrīd, atlaižot šos trenerus, viņš paliktu turpat, kur bija pirms tam – pirms četriem gadiem. Līdz ar to šādi viņi garantē sev darbu vēl uz četriem gadiem. Arī kamanas jau nav Tretjakova, krievi tās nomā. Kamanas, slidas – viss pieder vāciešiem. Taču tur tagad būs interesanti. Viņi ar vienu aci skatās uz Koreju un, tā kā bija rezultāts, varbūt mēģinās noturēt, tajā pašā laikā – arī īstie vācieši, kas tagad dabūja no viņiem iekšā, tagad gribēs dabūt savējos atpakaļ. Tur vēl būs cīņa. Tagad viņi var nosaukt savu cenu...
Tomass Dukurs pēc finiša bija manāmi satriekts par šādu olimpiskā cikla iznākumu. Atzina, ka šodien pēc slieču maiņas veicies jau nedaudz labāk nekā vakar, taču otrajā braucienā bija atstāts pārāk daudz. Slikts pats, sliktāks ekipējums – lūk arī rezultāts... Vai būs turpinājums? “Pasēdēšu, padomāšu. Redzēs...”
-1 [+] [-]
p.s. Žēl Tomasa, viņs vairāk par visiem šeit bija pelnījis medaļu !
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
-1 [+] [-]
-2 [+] [-]
-4 [+] [-]
+9 [+] [-]
+5 [+] [-]
skaidri pateica - 4x vienādu startu neuzstumt!
Ir parādijusies versija,ka mums atskaites(starta
laiku) ņēma no otrā lāzera,kas ir 50cm aiz
pirmā (ja nenostrādā pirmais,tad otrais ir kā
rezerves).
Respektīvi šī arī varētu būt reālākā versija,kā
Tretjakovs blēdijās.
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Saprotiet, cilvēki, mēra visu kopējo laiku, ne jau tikai starta + pārējo. Pat ja starta laiku ņemtu 30 cm priekšā vai 1m pēc tam, tas taču nekādi nemaina kopējo laiku.
+2 [+] [-]
[+] [-]
ANTOINE- 66,67,67,68
Men's Heat 4 - Skeleton - Sochi 2014 Olympics
Tad jau paareejiem 2 sportistiem no Krievijas arii buutu starta laiki vienaadi.
+4 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
+5 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
Vistlerā atrodas skeletona (bobsleja, kamaniņu) trase un šajā trasē notika Vankuveras Olimpiādes sacensības.
+9 [+] [-]
1) Krievijas braucēji Sočos trenējās "līdz baltām pelītēm", pat izlaižot pēdējo PK posmu.
2) Pat sacīkšu laikā starp braucieniem Krievijas braucēji izmantoja ieskrējiena estakādi, kas citām komandām nebija pieejama.
Russia have spent millions in pursuit of success here, even building a secret mountainside push start facility, in the manner of all good Bond villains, in a bid to find the competitive edge.
Under Olympic rules, all training facilities within the cordon of the Games must be made available to all competing countries. But the International Bobsled and Toboggan Federation have waived away Australia's appeal. An FIBT statement said: "The push track has not been homologated by the FIBT and therefore is not within the Field of Play and the FIBT jury has no control over the push track."
A well-placed source who asked not to be named suggested the secret hideaway replicated the start of the track. If so, that would be especially beneficial to the Russians because the start is as important to a slider as to a 100m runner.
3) Tā kā speciāli Soču trasei piemeklētās slieces izcili labi slīdēja visiem Krievijas skeletonistiem/skeletonistēm, tad iespējams ka pat kāds džungļu pērtiķēns ar šādām sliecēm braucot nepaliktu pēdējais.
4) Joprojām nerimst runas par trases uzsildīšanu pēc tam kad bija nobraukuši Krievijas kamaniņu sportisti.
The Canadian luge coach has accused Russia of cheating in the event by heating up the track.
He claims that the Russians raised the temperature of the track, controlled by pipes set into the ice, between their run and their faster competitors.
While the German team easily won the event, Staudinger shrugged off their success, saying they were good enough to adapt, noting that their usual one and a half second winning margin was reduced to just one second.
Man nav nekādu šaubu, ka krievi to darītu gan skeletonā, gan kamaniņās, gan bobslejā pat ja tas dotu viņiem tikai 0.01 sek. ieguvumu. Protams, tik īsā laikā ievērojami sasildīt vai atdzesēt trasi nav iespējams, bet es joprojām neesmu atradis konkrētu FIBT atbildi, ka viņu cilvēki ir kontrolējuši temperatūru trasē un snieguši pierādījumus - trases temperatūru pirms un pēc Krievijas braucēju startiem, lai nebūtu nekādas šaubas par krāpšanos.
Secinājums ir viens - lai pārspētu Dukurus, krievi iztērēja desmitiem miljonus eiro ieskrējiena estakādes būvēšanai, Soču trase tika uzbūvēta ar "climate control" un tika ziedots šīs sezonas pasaules kausa kopvērtējums, lai varētu Sočos trenēties un testēt slieces utml.
Vismaz es izjūtu gandarījumu, ka Dukuri lika krieviem TĀ pastrādāt, lai tiktu pie zelta medaļas.
[+] [-]
Paldies vinjiem par lieliskaam emocijaam ilgu gadu garumaa. Vinju laiks veel pienaaks
-3 [+] [-]
+1 [+] [-]
Jāsaprot, ka Olimpiskais sudrabs arī ir milzu sasniegums!
Un personiski es ticu, ka nākošreiz Martinam beidzot būs zelts!
Jo ar šādu attieksmi viņš to noteikti ir nopelnījis!
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Jebkurā gadījumā apsveicu abus bračkas, labs sasniegums priekš LV.
[+] [-]