Pārsteigumus, nevis likumsakarības gaidot

DainisU rakstīja: Latviešu tautai asinīs ir uzkrāt sāpi un visu laiku par kaut ko gausties. Visi pārcerīgi ir ieņēmuši galvā, ka viņiem kaut kas pienākas par nekā nedarīšanu (televīzijas ieslēgšanu vienreiz četrgadē) un dzīvo savu dzīvi pēc tieši tādas filozofijas: nerādīja svarcelšanu - televīzija un valdība vainīga, ka nenodrošina savu satelītu; Koha neuzgrūda/neuzrāva tik cik vajadzīgs medaļai - tiesneši un treneris vainīgs; Skujiņš nebija līderu grupā riteņbraukšanā - organizatori, distance un federācija vainīga, ka nepaņēma uz Rio Smukuli; Ribakova uzstāda Latvijas rekordu un ieņem 27.vietu - federācija vainīga, ka treneris nebija līdzi un valdība vainīga, ka prēmija smieklīgi maza; Pļaviņš/Šmēdiņš izstājās - sportisti vainīgi, ka nav sagatavojušies/noskaņojušies.
Nezinu kā citi, bet es esmu pamanījis, ka absolūti vienmēr kāds ir vainīgs, viss ir slikti, visi ir vīlušies, nomākti un pa lielam novērtējums kaut kam neseko, ja vien konkrētajam gadījumam nav visaugstākais iespējamais atrisinājums (zelta medaļa).
Cik vispār liela iespēja ir sportā būt pirmajam, ņemot vērā kaut kādus iepriekš sasniegtus rezultātus un pieredzi? Komandas sporta veidos, kur sasniegumi ir salīdzinoši objektīvāki, jā (piemēram, ASV izlases baksetbolā, stafetēs peldēšanā). Bet kaut kādā pludmales volejbolā/bmx/šaušanā/šķēpmešanā ir absolūti nepieņemami kaut ko no sportista pieprasīt kaut vai tā iemesla dēļ, ka var būt veiksmīga/neveiksmīga diena/sakritības utt.
Rezumē, jābeidz čīkstēt un jāizbauda tas, ka sports ir neparedzams un ir iepriecinoši, ja mūsējie piedalās vai gūst panākumus.

Shed rakstīja: Tāda tipiska letiņu domāšana...."mēs esam mazi, mums tikai jāpriecājās par kaut kādām sakritībam bla bla....un nenonliekam tos, kas mums ir"

nu vot skuju, kā reiz te vajadzētu paanalizēt un tomēr palinčot mūsu labāko volejbolistu pāri.
citādi ar freimaņa domāšanu nebūs nevienas medaļas....

mūsu bīčisti izskatījās kopumā švaki...skatījos visas 3 spēles un jei bogu nesaprotu ar ko viņi kotējās tik augstu rangā....serve - pretiniekiem nesagādāja problēmas, samoilova serve vsp bija kaut kāds izsmiekls....gremdētājs - nu braziļiem tas Leandru un kubiešiem Diazs kudī labāki un naģožnāki bija salīdzinot ar Karali Lauvu, kurš 50 % no uzbrukumiem nevis blietēja bet kaut ko mēģināja mānīt, kas noveda pie viegli atgūtām bumbām vai pat kļūdām.... ok, jā Smēdins bija stabilākais no mūsu pāra, lai gan pret brazīļiem 3 setu kā reiz viņš noraka, vairākkārt uzceļot pārāk tuvu tīklam, kur protams mr Lauva jau nespēj neko izdarīt, ja viņam nepadod ideāli.
bloķēšanā tas pats....Šmēdiņš vēl kaut cik...bet lionkings nu pārak reti kko spēja nobloķēt....
bet visvairāk pārsteidza, ka tik pat kā vsp nemanījās veiksmīgas līdaciņas....kko mēgināja, bet nu uz vienas rokas pirkstiem skaitamas bija šādi izvliktas bumbas....Pļaviņš atceros, katru trešo ja metās vilkt tad tomēr izcēla....

rezumē - nafig to Samoilovu.....kopumā vājš spēlētājs un beigās Šmēdiņu ar parāva līdzi ar savu vajo spēli

denebs rakstīja: Labi uzrakstīts, ļoti cilvēcīgi pateikts. Diemžēl daudzi no "jaunā laika" latviešiem negrib vai nespēj saprast un novērtēt to, kas mums ir, arī sporta sasniegumu ziņā. Katru neveiksmi uztver kā katastrofu, tajā pašā laikā prasa nepamatoti daudz, bet kritizēt mīl visus un gan vietā, gan tāpat vien, "stila pēc". Ir jāpriecājas par katru panākumu, nevis jāņaud par to, ka mēs un mūsu sportisti, izlases, klubi nespēj līdzvērtīgi konkurēt ar lielvalstīm. Kaut gan daudz kur mēs to spējam, taču ir tādi, kas pat to nespēj novērtēt. Jo prasa neiespējamo - uzvarēt vienmēr, visus un visur.

denebs rakstīja: Labi uzrakstīts, ļoti cilvēcīgi pateikts. Diemžēl daudzi no "jaunā laika" latviešiem negrib vai nespēj saprast un novērtēt to, kas mums ir, arī sporta sasniegumu ziņā. Katru neveiksmi uztver kā katastrofu, tajā pašā laikā prasa nepamatoti daudz, bet kritizēt mīl visus un gan vietā, gan tāpat vien, "stila pēc". Ir jāpriecājas par katru panākumu, nevis jāņaud par to, ka mēs un mūsu sportisti, izlases, klubi nespēj līdzvērtīgi konkurēt ar lielvalstīm. Kaut gan daudz kur mēs to spējam, taču ir tādi, kas pat to nespēj novērtēt. Jo prasa neiespējamo - uzvarēt vienmēr, visus un visur.

sasperjods-k rakstīja: Totāls bankrots šādā tekstā....
Ne jau kritizē sportistus. Kritizē pašpasludināto medaļu ieguvi.
Uz citātu "ir jāpriecājas par katru panākumu", ko atbildēt Rio lietā...
Glaudīt pa spalvai mūsu meistariem, kuriem sanāca bēdu stāsts, ir tas pats, kas nenopērt bērnu par grēkiem...

denebs rakstīja: Vai tad Jānis/Saša bija pasludinājuši, ka obligāti iegūs medaļas?! Kāpēc tad samazgas lej pār sportistu galvām? Vajag kritizēt tos, kas PIEPRASA, GAIDA ŠĪS MEDAĻAS - gk., jau mediju pārstāvjus, bet nevis sportistus! Jo ne jau viņi te lielās - es, lūk, paņemšu to un to, utt. Viņiem to visu "piesien, neapzinoties sekas!
Jā, Rio pagaidām pa īstam vēl nav par ko priecāties (ja nu vienīgi par Rebeku, kaut gan arī tur situācija divdomīga - esošajā situācijā viņa varēja izcīnīt medaļu, pat sudraba!), bet spēles vēl ne tuvu nav beigušās! Nevajag visu norakt pirms laika!
Nevajag "glaudīt pa spalvai", bet nevajag arī aprīt bez sāls! Nezin kāpēc pēdējos gados šo "bezsāls rijēju" skaits Latvijā ir mežonīgi audzis.

Kā Tev iet, Bērziņ? rakstīja: Lūk, te arī klasiskais latvietis - vienreiz 4 gados ieslēdzu TV, a tur pludmales volejbols. Kko dzirdējis, ka mūsējie kko vinnējuši nesen, tad jau skaidrs, ka esam Elitē, principā, jāņem medaļas.
Paņem popkornu, 4 pudeles kārtīgu Tērvetes Senču aliņu (bļin, kāpēc neviens neteica, ka ir tikai 2.5 seti, turklāt starp setiem ir tikai 1.5min, līdz ar to nevar paspēt pārpīpēt, atkorķēt jauno pudeli, kura, vedot no Depo pirms pāris stundām, ir labi sasildījusies un uzkratījusies, nav paspējusi līdz galam atdzist un garšo pēc tā paša parastā Bocmaņa?).
2.seta vidū kungs atcerās, ka viens no 4 spēles dalībniekiem (a maiņu nevar veikt?!) ir kaut kur redzēts. Iegūglē - toč, šitais medaļu dabūjis, tad jau te nekas zemāks nebūs! A kas tas par mataino veci, kurš ļoti vāji spēj dabūt bumbu pāri tīklam, kur nu vēl dabon līdz smiltīm? Bet par to medaļu viss tiek ātri aizmirsts, īpaši brīdī, kad pretienieks uzservē parastu servi, nedaudz zem 100km/h, taču bez kādas griešanas, planierīša vai viltības. Te uzreiz ir skaidrs, ka Pļaviņs būtu paņēmis tā, ka Jančikam atliktu tikai izvēlēties - uzreiz ar mīlestību likt aiz tīkla smiltīs ar kreiso kāju 2 metros, izmānīt neaptēstos pretiniekus, ar labo roku tikai pieskaroties bumbai, vai varbūt, skatītājiem par prieku, uzcelt pāriniekam vieglo konču?
Diemžēl tas matainais neko nemāk izrādās, jo parasto 96kmh servi perfekti pa līniju pavada tikai ar acu skatienu. Un vispār, kāpēc viņi neņēma čelendžu (oficiālo atkārtojumu), jo tiesnesis no šīs spēles nesaprot pilnīgi neko (brilles uz acīm, viss tumšs), kur nu vēl bumbu pamanīja laukumā.

P.S. Slinums turpināt, bet domu tak saprati.