Pusprofesionālais Pasaules kauss

Regbijs, tādā izskatā kā mēs to saprotam mūsdienās, pirmo reizi tika spēlēts 1871. gadā, t.i., 144 gadus atpakaļ. Ap šo laiku parādījās arī futbols (1863. gadā), nedaudz vēlāk – basketbols (1891. gadā), volejbols (1895.) un hokejs. Tomēr regbijam un pārējiem sporta veidiem attīstības ceļš ir bijis atšķirīgs. Citos sporta veidos pavisam ātri saprata, ka, lai arī tā ir tikai spēle, labākie spēlētāji nevar visu dienu strādāt un vakarā, esot laukumā, rādīt savu labāko sniegumu, tāpēc, lai atlēti spēlētu labāk, viņiem kompensēja darba algu, t.i., maksāja par to, ka, spēlējot komandu sporta veidos, viņi nevar strādāt. Tā arī parādījās profesionālais sports.

Regbijā savukārt ir par klasisku kļuvis teiciens – regbijs tā ir huligānu spēle, ko spēlē džentlmeņi. Šoreiz šis teiciens ir jāskatās nevis no praktiskās, t.i., šo džentlmeņu uzvedības izpausmes laukumā, bet gan no statusa, proti, regbiju spēlēja džentlmeņi – labi situēti kungi un jaunskungi, kuriem bija pietiekoši daudz brīvā laika un dien dienā nebija jāiet strādāt algotu darbu.

Protams, ka, palielinoties sporta veida popularitātei, tas ienāca arī citu sociālo slāņu ikdienā un regbiju sāka spēlēt arī strādnieki. Tomēr, kā mēs visi saprotam, spēlēt ir viena lieta, bet, lai spēlēt labi, vajag trenēties, tāpēc šiem strādniekiem nācās izlaist darbu, bet, lai noturētu spēlētājus komandās, to īpašnieki maksāja viņiem par izlaisto darbu.

Šāda situācija, protams, neapmierināja Regbija apvienības (Rugby Football Union jeb RFU – aut.) vadību, tāpēc komandas saņēma sodus. Ar ko tas beidzās? Vienā brīdī tie, kuri uzskatīja par vajadzīgu saviem spēlētājiem maksāt, atdalījās no RFU un nodibināja Ziemeļu regbija apvienību (Nothern Rugby Football Union, kas tagad ir pazīstama kā RFL – aut.), nedaudz izmainīja noteikumus, lai pati spēle kļūst skatītājiem pievilcīgāka un šādā veidā bija dzimis jauns sporta veids regbijs-13 jeb regbija līga.

Kā jaunajam regbija virzienam gāja? No mūsdienu pozīcijām skatoties, ne pārāk labi, jo, lai arī šis sporta veids ir profesionāls jau vairāk kā 100 gadus, tikai divās valstīs tas ir ieņēmis stabilas un līdzvērtīgas pozīcijas ar regbiju-15 (Lielbritānijā un Austrālijā), visā pārējā pasaulē tas ir daudz mazāk populārs.

Tikmēr regbijā-15 nekas nemainījās ilgus gadus. Pat pirmie divi trīs Pasaules kausi tika aizvadīti laikā, kad profesionālais regbijs ne tikai neeksistēja kādu objektīvu ārējo iemeslu dēļ, bet tas vispār nebija atļauts no sportu uzraugošo institūciju puses. Lūzuma brīdis pienāca pāris mēnešus pēc 1995. gada Pasaules kausa, kad Starptautiskā regbija komiteja atļāva spēlētājiem maksāt algu par padarīto. Līdz ar to, regbijā-15 profesionālisms parādījās 103 gadus vēlāk nekā regbijā-13 un 111 gadus vēlāk nekā futbolā.

Šis garais ieskats vēsturē tika piedāvāts ar vienu mērķi – parādīt to, ka regbijā profesionālais statuss nebūt nav robežšķirtne starp labu un ne tik labu sportistu, kas mūsu dienās, tomēr ir rādītājs citos sporta veidos.

Kā ir pašlaik? Dažādi. Profesionālais klubu regbijs pa 20 gadiem nemaz tik daudzās valstīs arī nav. Protams, tas pastāv britu salās, kur ir gan Anglijas Premjerlīga, gan "Pro 12" turnīrs (piedalās Skotija, Velsa, Īrija, Itālijā), Francijā ir profesionālais čempionāts, turklāt divās līgās, bet tā augstākais līmenis ("Top 14") tiek uzskatīts par pašu prestižāko regbija nacionālo čempionātu. Japānas čempionāts arī ir ieguvis profesionālā turnīra statusu.
Dienvidu puslodē savi nacionālie profesionālie turnīri ir Jaunzēlandei un DĀR, arī Austrālijā tiek spēlēts profesionālais regbijs, taču šeit ir jāpiebilst divas lietas. Pirmkārt, Austrālija ir vienīgā valsts pasaulē, kur regbijs-13 ir populārāks par klasisko regbiju un, otrkārt, austrāliešu profesionālais regbija turnīrs pašlaik dzīvo otro gadu, t.i., šajā regbija lielvalstī ilgus gadus (ar pārtraukumiem) ir saglabāta šī amatieru sporta tradīcija.

Tiesa, Austrālijā, DĀR, Jaunzēlandē, kā arī no jaunās sezonas arī Japānā un Argentīnā, tiek izspēlēts "Super Rugby" turnīrs, kas ir viens no Francijas "Top 14" līgas konkurentiem par labākā klubu turnīra titulu.

Un tagad mēs nonākam līdz pašam interesantākajam, proti, tam, kas ir pieteikts raksta tēmā, proti, Pasaules kausam. Šķiet, būtu grūti atrast tādu komandu futbola Pasaules kausa finālturnīrā, kurā spēlētu kaut viens amatieris. Pat hokejā, kurš noteikti nav pats populārākais un izplatītākais sporta veids pasaulē, visas Elites līmeņa izlases ir profesionālas (neskaitot junioru vecumā esošos hokejistus). Savukārt 2015. gada Pasaules kausā regbijā pilnībā profesionālas, t.i., bez amatieriem vai pusprofesionāļiem sastāvā, ir tikai 11 komandas no 20 pārstāvētajām valstsvienībām. Tās ir – Austrālija, Anglija, Velsa, Japāna, Skotija, DĀR, Argentīna, Jaunzēlande, Francija, Itālija un Īrija.

Vai pārējie ir amatieri, kas pa dienu strādā algotu darbu un tik vakaros vai brīvdienās uzspēlē bumbu? Protams, gadījumi ir dažādi, taču ne visi ir amatieri, jo pastāv arī pusprofesionālais līmenis, kad sportisti par savu spēli un dalību treniņos saņem stipendijas, par uzvarām – prēmijas.

Turklāt iepriekšējais saraksts ir ar komandām, kur nav neviena amatiera vai pusprofesionāļa, taču Pasaules kausā piedalās vienības, kuru sastāvos, rezervistu lomās ir pa kādam vietējo čempionātu spēlētājam, lai arī kopumā viss vienības kodols ir pilnībā profesionāls.

Runājot par atalgojumu, kas tiek maksāts regbijā, tad te situācija ir, iespējams, nedaudz labāka kā citos sporta veidos, taču daudz neizdevīgāka kā, piemēram, futbolā vai Ziemeļamerikas profesionālajā sportā.

Šobrīd pats apmaksātākais regbija spēlētājs pasaulē ir Jaunzēlandes pārstāvis Dens Kārters, kurš ir noslēdzis gandrīz 1.774 miljonu eiro vērtu līgumu uz vienu sezonu ar Francijas "Top 14" klubu Parīzes "Racing 92". Mets Gito, kurš iepriekš bija vislabāk pelnošākais regbists un arī spēlē Francijā, saņem nedaudz virs 1.24 miljoniem eiro, bet viņa komandas biedrs no Tulonas kluba Lī Halfpenijs ir pēdējais no pasaules regbistiem, kurš sezonā saņem vairāk kā vienu miljonu (1.064 miljoni).

Vai tas ir daudz vai maz? Salīdzinot ar regbija līgas spēlētājiem, kuri par savu spēli naudu saņem jau sen, tas ir ļoti līdzīgi, jo pats apmaksātākais šī sporta pārstāvis ir Kamerons Smits no Austrālijas Nacionālās regbija līgas, kurš par vienu sezonu darba saņem 1.33 miljonus eiro, bet virs miljons eiro alga arī ir trim regbistiem.

Ja salīdzina ar citiem profesionālajiem turnīriem... lai situāciju nepadarītu nomācošu, teikšu tā – visās Eiropas vadošajās futbola līgās, Ziemeļamerikas "Lielā četrinieka" čempionātos, kā arī Indijas profesionālā kriketa līgā VIDĒJĀS algas ir lielākas nekā regbija apmaksātāko spēlētāju atalgojums.

Vai šāda situācija veicina vai bremzē regbija attīstību? Viennozīmīgi to pateikt nevar, turklāt, lai varētu kaut ko objektīvi izsecināt, vajag arī veikt vismaz kādu datu ievākšanu un apstrādi, taču tas, ko mēs redzam spēļu laukumos, nebūt neparāda, ka amatieru statuss aptuveni pusei no komandām padara Pasaules kausu par neinteresantu vai mazvērtīgu turnīru, gluži otrādi, pat ar visu amatieru statusu un bez lielās naudas Pasaules kauss ir spējīgs piesaistīt milzīgu skatītāju auditoriju un sponsorus, tāpēc par pilnīgi nepareizu pieeju to saukt nevar.