Pro 12 - soli no pārbūves

Vienlaicīgi ar Anglijas Premjerlīgu savu sezonu sāks arī Pro 12 čempionāts, ko var saukt par trešo spēcīgāko Eiropas klubu turnīru. Lai arī to īsti nevar saukt par nacionālo čempionātu, jo turnīrā spēlē Īrijas, Velsas, Skotijas un Itālijas komandas, tomēr, tieši pēc nacionālo čempionātu principa šis turnīrs tiek izspēlēts, jo katrai no šīm regbija nācijām atsevišķi rīkot savu profesionālā regbija turnīru, turklāt saglabāt tam augstu sportisko līmeni, ir tikpat kā neiespējami.

Patiesībā šajā starpsezonā tieši šis naudas un profesionālisma jautājums Pro 12 komandu vadītāju sarunās nostājās visasāk, jo pašlaik visi jau ir atzinuši to, ka šis čempionāts, tādā izskatā kādā tas tiek organizēts pašlaik, pamatīgi atpaliek un galvenais atpalicības iemesls ir tieši naudas jautājums, jo gan Francijas, gan Anglijas čempionāti ir daudz naudīgāki, kas nozīmē, ka tur spēlē labāki regbisti un Pro 12 komandām tikpat kā nav iespējas tos nolīgt savās vienībās. Turklāt, tas attiecas ne tikai uz labākajiem ārpus Eiropas spēlējošajiem regbistiem, bet arī uz vietējiem spēlētājiem, kuri, labākas dzīves meklējumos, pārceļas uz Angliju vai Franciju.

Komandu vadītāji un arī paša čempionāta organizētāji par nespēju konkurēt ar Eriopas regbija grandiem pašlaik runā pilnīgi atklāti un tieši uz šīs pesimistiskās nots arī sezona tiks sākta. Tiesa, ne jau vaimanāšanas dēļ publiski tiek runāts par Pro 12 problēmām, jo pašlaik jau tiek meklēti un pat atrasti risinājumi, proti, ASV komandu piesaiste čempionātam.

Laikā, kad NBA, NFL un citas Ziemeļamerikas līgas vēl tikai domā un izvērtē iespēju čempionātam pievienot kādu Eiropas komandu, Pro 12 jau grib būt pirmrindniekos un darīt to tagad. Protams, ka pašlaik ir daudz jautājumu, kuri būtu jāatrisina, taču, ja viss notiks kā iecerēts, pēc divām sezonām Pro 12 ģeogrāfija var paplašināties.

Vienlaicīgi ar ASV iekarošanas plāniem, čempionātā pašlaik aktivizējas runas par Itālijas “atkabināšanu”, jo abas Itālijas komandas, Trevīzo “Benetton” un Parmas “Zebre” jau kuro gadu ir pašas vājākās komandas līgā un tamdēļ cieš ne tikai turnīra sportiskā kvalitāte, bet arī komandu ienākumi, jo Itālijas komandas nav interesantas TV kompānijām ne britu salās, ne arī pašā Itālijā. Savukārt uz Itālijas komandu mājas spēlēm apmeklējums ir tik mazs, ka pašas apmeklētākās spēles nespēj aizsniegties līdz trešās vismazāk apmeklētās komandas, Konahtas, vidējiem rādītājiem.

Kā alternatīvu Itālijas komandām daudzi piedāvā atsevišķu Anglijas komandu pievienošanu turnīram un jau pat ir nosaukuši pretendentes – Londonas “Irish” un šīs pašas pilsēta “Welsh” komandas. Izvēle nav nejauša, jo, pirmkārt, šīs komandas ir dibinātas pateicoties Londonā esošajām īru un velsiešu komandām, t.i., šīm vienībām ir arī saikne ar Pro 12 reģionu un, otrkārt, abas komandas vēl nesen spēlēja Anglijas Premjerlīgā, t.i., to sportiskais līmenis ir samērā augsts. Tiesa, pagaidām visas idejas par Itālijas izslēgšanu no čempionāta un vienībām, kas var nākt viņu vietā ir tikai runas.

Problēmu, protams, čempionātam pietiek, taču tajā pašā laikā nevajag aizmirst arī par sportisko sastāvdaļu un jāsaka, ka Pro 12 šajā ziņā var izcelties, jo tas ir pats neparedzamākais no visiem augstākā līmeņa turnīriem, ko katru sezonu arī pierāda.

Konahta pirms iepriekšējās sezonas nebija čempionāta favorīti, taču beigās tieši viņi cēla virs galvas čempionu kausu. Šogad bukmeikeri liek uz viņiem, taču Leinsteras, Ulsteras un Glāzgovas “Warriors” komandas ir tiešu turpat blakus un nedomā noskatīties uz konahtiešu triumfu. Sevišķi jau Leinstera, kas diezgan negaidīti zaudēja iepriekšējās sezonas finālā.

Ja mēs pievēršamies starpsezonas skaļākajiem darījumiem, tad arī tādi šajā vasarā ir bijuši. Ulsteras vienība ir papildinājusies ar diviem starptautiskajā arēnā sevi parādījušiem spēlētājiem – jaunzēlandieti Čārlzu Piutau un DĀR regbistu Marselu Kutzē, kuri, lai arī epizodiski, taču ir spēlējuši savu valstu izlasēs.

Velsas komandas šajā starpsezonā arī nesēdēja rokas klēpī salikuši un nolīga vairākus savas izlases spēlētājus, taču te ir jāpiebilst, ka lielu lomu nospēlēja arī jaunie Velsas regbija savienības noteikumi, kas paredz, ka izlasē var spēlēt tikai četri ārzemju klubus pārstāvoši spēlētāji.

Šī iemesla dēļ “Ospreys” rindās parādījās izlases pamatsastāva loks Bredlijs Deiviss, bet “Scarlets” rindas papildināja izlases centrs Džonatans Deivīss, kurš iepriekš pārstāvēja spēcīgo Klermonas komandu Top 14 čempionātā un cīnījās par visaugstākā līmeņa tituliem.

Runājot par Īrijas klubiem, tad skaļākie pirkumi bija Konahtas nolīgtais Marnics Boshofs no Super Rugby čempionāta vicečempioniem, “Lions” vienības, kā arī Robija Henšova pāreja no jau pieminētās Konahtas un Leinsteru, kura bija aizvadītās sezonas fināla zaudētāja.

Trevīzo komanda nolīga Mārtiju Benksu, kurš 2015. gadā Otago “Highlanders” rindās kļuva par Super Rugby čempionu, bet no skotu komandu pirkumiem ir jāizceļ Korija Flina pārcelšanās no Tulūzas uz Glāzgovu, kur 35 gadus vecā hukera, 2011. gada Pasaules kausa ieguvēja, palīdzība būs ļoti noderīga, kā arī Kārdifas “Blues” pirkumi – Metjū Mrgans, kurš Velsas izlasi pārstāvēja gan Pasaules kausā, gan Sešu nāciju kausā un Niks Viljamss, kurš bez tā, ka ir Sonija Bila Viljamsa brālēns, 2013. gadā tika atzīts par Pro 12 labāko spēlētāju.

Kopumā gan jāsaka, ka tuvākajās pāris sezonās Pro 12 līgas sportiskie notikumi, visdrīzāk, būs otrajā plānā, jo pašlaik čempionāts atrodas vienu soli no tā, lai veiktu milzīgas pārmaiņas un tieši tas visvairāk interesēs gan skatītājus, gan arī pašus klubus.

Pro 12 regulārā sezona, 1. kārta