Viedoklis: Hokeja izlases fiasko Pekinā - atvainojiet, par ko vispār ir runa?
Pekinas olimpiskās spēles raiti turpina stūrēt pretī noslēguma ceremonijai, bet Latvijas hokeja izlase jau uzsākusi ceļu mājup. Četri zaudējumi četrās spēlēs neko daiļu neliecina, taču radies jautājums, vai hokeja izlase piedzīvojusi fiasko? Vai šajās OS hokejā vispār varēja piedzīvot fiasko, ņemot vērā, ka bijām izlikta kā 10. - 11. komanda 12 izlašu konkurencē?
Pēc mūsu hokeja izlases izstāšanās no Pekinas olimpisko spēļu turnīra kāds sporta mīļotājs vaicāja, kāpēc mediji atkal nepietiekami kritizē hokejistus, jo, redz, esot taču jādod iekšā, jākritizē un jāaplej ar mēsliem: “Četri zaudējumi, četrās spēlēs – tas ir fiasko!” Vai tiešām? Vai hokeja izlase vispār var piedzīvot fiasko, izgāšanos, vilšanos? Vai zaudējums Dānijai cīņā par iekļūšanu labāko astoņu komandu vidū uzskatāms par neveiksmi? Viss atkarīgs no katra ambīcijām, taču Latvijas hokeja saimniecība nav tik bagāta, lai mēs šajā konkrētajā spēlē būtu uzskatījuši sevi par neapšaubāmiem favorītiem. Hokejs ir sporta veids, kuru Latvijā pamatā finansē un uztur bērnu vecāki, lolojot savas atvases, tāpēc cienīsim viņus.
Skaitļi parasti nemelo, un domājams, ka izņēmums nebūs arī šī reize. Sporta veidā, ar kuru nopietni pasaulē nodarbojas 14 līdz 16 valstīs, Latvija regulāri ir 9. – 12. vietā pasaulē. Latvijas izlases labākais sasniegums pasaules čempionātos joprojām ir septītā vieta (1997. gadā, 2004. gadā un 2009. gadā), bet pēdējo reizi ceturtdaļfinālā mūsu valstsvienība spēlēja 2018. gadā, turnīru togad Boba Hārtlija vadībā noslēdzot astotajā vietā.
Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas labākie ripas dīdītāji tiesības piedalīties olimpiskajās spēlēs ieguvuši piecas reizes – 2002. (Soltleiksitija), 2006. (Turīna), 2010. (Vankūvera), 2014. (Soči) un 2022. gadā (Pekina), bet augstākais sasniegums ziemas spēlēs joprojām ir astotā vieta, kas tika izcīnīta Sočos, turklāt arī toreiz pietika ar vienu uzvaru četrās spēlēs. Olimpiskajās spēlēs valstsvienība kopumā izcīnījusi tikai trīs panākumus. Divas no šīm uzvarām paņemtas pirms 20 gadiem (!) Soltleiksitijā – pār Austriju un Ukrainu.
Par pusfināliem pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs pagaidām varam tikai pasapņot, ko nešaubīgi darīt vajag, taču stāvot uz zemes. Doties uz Pekinu ar tekstu “mēs cīnīsimies par medaļām” piedodiet – neliekas īsti pamatoti. Sapņi visbiežāk piepildās reizēs, kad par tiem nerunā. Mūsdienu sports ir kļuvis ļoti (dažbrīd pat pārlieku) racionāls, bet racionāla pamatojuma vietai labāko triju komandu skaitā Latvijas izlasei nav un nebija arī Pekinā. Taču, ja kāds tomēr šādu racionālo pamatojumu bija saskatījis, tad nu viņam gan jāsit dūre galdā un tagad jāsauc "Izgāšanās!". Citādi sanāk redzēt, ka dažreiz kādam gribas kost divos pīrāgos uzreiz: pirms turnīra "ņemsim medaļas" un pēc turnīra "Nē, nu nospēlējām jau labi, esam savā vietā". Sak, izvēlies tad vienu.
Piedzīvot tādus zaudējumus, kā basketbola izlase pēdējā Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā pret bulgāriem, vai tādus klupienus, kā mūsu futbolisti pret kādu no Eiropas vai pasaules kājbumbas pastarītēm, hokejistiem ir sarežģīti. Viens no iemesliem – turnīru izspēles sistēma. Latvijas hokeja izlase ir nosacīti drošajā 16 valstu “klubiņā” - pasaules čempionāta spēcīgākajā divīzijā. No šī “klubiņa” izkrist ir nemaz nav tik vienkārši jau pieminētās nelielās konkurences dēļ, bet regulārai spēlēšanai kaut ceturtdaļfinālā nepieciešams iespējami labākais sastāvs, kam klāt arī pamatīga deva sportiskās veiksmes. Lielākos fiasko Latvijas vīriešu hokejs pie esošās turnīru sistēmas laikam jau var piedzīvot olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīros, kur ik pa laikam mūsējiem sanāk uzspēlēt pret rangā zemāk esošajām izlasēm, taču arī tas tikai reizi četros gados. Bet pašreizējā situācijā - ar kādiem gan argumentiem tagad, pat ja ļoti gribētu, varētu apliet ar mēsliem olimpiskajās spēlēs 11. vietā ierindojušos izlasi, kas regulāri netiek labāko astoņu komandu vidū pasaules čempionātos?
Viss augstākminētais nes atbildi uz vēl vienu jautājumu – kāpēc Latvijas hokejistus sporta līdzjutēji tik ļoti mīl? Sarkanbaltsarkanie drīzāk izcīnīs kādu pārsteidzošu uzvaru, nekā piedzīvos kādu ļoti spilgtu un atmiņā paliekošu zaudējumu… Piemēram, šajās spēlēs tas teorētiski varēja būt zaudējums Ķīnas izlasei, pavasara PČ tā varētu būt izkrišana no elites divīzijas. Taču hokeja izlasi Latvijā tāpat mīl un neveiksmes ātri aizmirst, kamēr senās un mazāk senās uzvaras tiek paturētas tuvā atmiņā. Un tas varbūt nemaz nav slikti, tā vienkārši ir.
Viens gan ir skaidrs - Latvijas sporta žurnālistikā kopumā kritikas ir par maz...
+18 [+] [-]
+2 [+] [-]
iepriekšējā reizē vinnējām tieši dāņus
-1 [+] [-]
-4 [+] [-]
+2 [+] [-]
Tas tomēr zināmā mērā ir fiasko.
+7 [+] [-]
+8 [+] [-]
+15 [+] [-]
+9 [+] [-]
Un katru reizi kad ir atkal palikts 9-10-11 utt. vietā žurnālisti "uzpirž" eksperta rakstus par to, ka tā ir mūsu vieta. Skaidrs, ka ir, tikai jēga to apzelēt pēc katra čempja/OS, kurā nekur nav tikts?
+3 [+] [-]
+6 [+] [-]
+1 [+] [-]
Vecumā līdz 30- LV 4> 2 Dānija
Kopumā diezgan līdzīgi ar NHL/AHL kadriem!
Principā dāņu NHL zelta laikmets ir beidzies, bet arī izlasei nekas spožs pagaidām nav bijis!
Vislabākie panākumi ir bijuši u-20, u-18 līmenī!
+11 [+] [-]
noliets dāņiem svarīgākajā mačā
pēdējā vieta - ķīnu var nerēķināt
ja tas nav fiasko
kas tas ir
+2 [+] [-]
+10 [+] [-]
+2 [+] [-]
°Uzvara pār Ukrainu, ne Vāciju
Celmiņām ieteiktu nerakstīt par hokeju
Vācu mūris un 1:4
[+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
+5 [+] [-]
1) kā plāns izpildījās?
2) kāds bija sniegums izšķirošajās spēlēs?
3) laukumā bija lauvassirdis?
Vai esam pietiekami drosmīgi, lai atzītu ka viss šis plāns ir izgāzies, kritizējam, meklējam vainu, risinājumus?
Jeb sēžam savā vagā "mēs jau maziņi un cik forši ir elitē"
Zin, es apzinos LV vietu uz kartes, bet celmiņs vnk mīž ko kritisku uzrakstīt, man liekas, ka kritika ir nepieciešama, es nerunāju par apliešanu ar mēsliem.
Tāds siekalzaķa skricelējums, ne raksts.
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
Tikai izvērtējumā arī jāiekļauj "intangibles", to ko nevar izmērīt uz laukuma. Hārtlija atvešana ļoti forši atsvaidzināja izlasi, bija jauna aura apkārt, man personīgi likās tāds pozitīvāks skats. Tas viss tikai ļoti ātri pazuda, sākot ar Hārtlija nozīmēšanu par Avangarda treneri.
+8 [+] [-]
+3 [+] [-]
Es lasu visādus sūdus par to ka pietrūcis motivācijas, biš nepaveicās un tādā garā. Nav konstruktīvas analīzes. Ambīcijām ir jābūt. Samērīgām, bet jābūt!
-3 [+] [-]
Vārtsargs Šveices čempionātā ir uzvarējis 2 spēles!(no 20)
Labas līgas un labi vārtsargi, bet treneri tā arī neuzminēja ar vārtsargiem!
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
Piemēri:
KHL: komandas budžets =vieta tabulā
IIHF: daudzums hokejistu valstī = vieta pasaules rangā.
utt.
Šis OS turnīrs tikai turpināja pierādīt šīs likumsakarības.
+3 [+] [-]
Hārtlijs atbrauca un parādīja, ka pat hokejisti "nesaprot hokeju tik labi".
Kā jau teica, tad ambīcīju trūkums!
Mūsu kaimiņi hokeju praktiski nespēlē, bet somi grib sadot krieviem, zviedriem!
+1 [+] [-]
-3 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+6 [+] [-]