Facebook
GoogleZiemas karalienes: kuras valstis nosaka olimpisko modi?
@MarisNoviks
Piektdien, 4. februārī, Pekinā tiks atklātas XXIV ziemas Olimpiskās spēles. Sportacentrs.com piedāvā iepazīties ar 33 valstīm, kuras 21. gadsimtā izcīnījušas medaļas ziemas spēlēs.
Divi torņi
Ziemas un vasaras spēles atšķiras kā mazs naktsklubs no brīvdabas festivāla. Lielākajā daļā pasaules valstu ir ļoti ierobežotas iespējas nodarboties ar ziemas sporta veidiem, jo nav sniega, ledus vai nepieciešamās – dārgās un energo ietilpīgās – infrastruktūras.
Ģeogrāfijas, ekonomikas un klimata apstākļu ietekmē ziemas spēles lielu interesi piesaista tikai divos pasaules reģionos – Ziemeļeiropā un Ziemeļamerikā. Citur ziemas sporta veidi ieņem šauru nišu vai nav pārstāvēti vispār.
Ziemas spēļu sirds sit Alpos. Varenā kalnu grēda ģeogrāfiski atrodas tuvāk Dienvideiropai, taču tās iedzīvotāji pārstāv no Vidusjūras apgabala atšķirīgu kultūru. Vāciski runājošie tirolieši Itālijā un Austrijā, Savojas apgabala iedzīvotāji Francijā un šveicieši ir tuvāki Ziemeļu kārtībai nekā Vidusjūras bohēmai.
Ziemas sporta veidi ir...individuālāki. Nošķirti kā kalnu ielejas un tuvāki dabiskajai videi. Neskaitot ledus pilis un citas mākslīgās būves, sacensības notiek mežos un kalnu nogāzēs – cilvēka acij klātienē nepārskatāmos sektoros. Te talkā nāk televīzijas piedāvātās iespējas.
Modes noteicējas
Eiropā izceļamas divas valstu grupas, kuras vēsturiski nosaka ziemas sporta modi. Pirmkārt, Ziemeļvalstis. Norvēģija, Zviedrija un Somija ir neapšaubāmas tautas sporta lielvalstis, kurās ziemas sporta masveidība izaugusi līdz elites kvalitātei.
Otrkārt, Alpu valstis – Vācija, Šveice, Austrija, Francija un Itālija. Pēdējā šajā sarakstā iekļuvusi, lielā mērā pateicoties Dienvidtiroles apgabalam, kurš pasaulei dāvājis gan izcilus alpīnistus kā Reinholdu Mesneru, gan virkni pasaulslavenu sportistu.
Trešo lielo grupu veido Ziemeļamerikas duets – britu valdījumā pabijusī Kanāda un Amerikas Savienotās Valstis. Abu valstu izmēri ļauj ar ziemas sporta veidiem nodarboties ļoti dažādās vietās – no Apalaču kalniem Austrumkrastā līdz Klinšu kalniem centrā un Sjerra Nevadas grēdai Kalifornijā.
Japāna – Āzijas pioniere
Āzijas “lielais trio” – Japāna, Koreja un Ķīna – veido savrupu grupu. Šajās valstīs ziemas sportam nav tādu kultūrvēsturisku sakņu kā Alpos vai Ziemeļvalstīs – lielāku lomu spēlējusi globalizācija un strādīgo aziātu sekmīgā iekļaušanās pasaules piegādes ķēdēs.
Saporo pilsēta Hokaido salā kļuva par pirmo Āzijas vēstnesi ziemas spēlēs – šajā Japānas ziemeļu nostūrī risinājās 1972. gada spēles. Patiesību sakot, Saporo ieguva tiesības rīkot 1940. gadā plānotās spēles, taču Otrā Pasaules kara sākums ieceri izjauca.
Pēc Japānas sekmīgās uzstāšanās Korejas un Ķīnas pieteikumi bija tikai laika jautājums. Korejas galvaspilsēta Seula 1981. gadā ieguva tiesības rīkot vasaras spēles, bet trīsdesmit gadus vēlāk korejieši tika arī pie ziemas spēlēm.
Pekina cīņā iesaistījās drīz pēc 1988. gada spēlēm Seulā, taču pirmajā mēģinājumā atzina Sidnejas pārākumu. Neveiksmīgs izrādījās arī ziemeļu pilsētas Harbinas pieteikums 2010. gada ziemas spēlēm – globālā foruma rīkošana tika uzticēta Kanādas lielpilsētai Vankūverai.
Ambiciozās Pekinas nākamie mēģinājumi bija sekmīgi. Grandiozās vasaras spēles 2008. gadā ielika pamatus arī ziemas forumam – neviens nešaubījās, ka Ķīnas galvaspilsētai tas būs pa spēkam. Talkā nāca Džjandzjako pilsēta jeb “Pekinas ziemeļu durvis”.
173 valstis bez ziemas OS medaļām
Divdesmit pirmajā gadsimtā pie ziemas spēļu medaļām tikušas...33 valstis. Starptautiskā Olimpiskā komiteja (IOC) apvieno 206 nacionālās federācijas, tādējādi nav grūti izrēķināt, ka 173 valstīm neizdevās papildināt godalgu kolekciju.
Eiropā medaļas nopelnījušas 25 valstis, tai skaitā 21 izdevies tikt pie zelta. Ārpus Eiropas tikai astoņas valstis ieguvušas godalgas ziemas spēlēs – divas Ziemeļamerikā, četras Āzijā un divas Okeānijā.
Āfrikai nav nevienas medaļas. Dienvidamerikai un arābu pasaulei arī nevienas. Centrālamerikai un Dienvidāzijai tāpat. No Dienvidu puslodes valstīm sarakstā ir tikai Austrālija un Jaunzēlande.
Eiropā tukšā ir: Turcija, Grieķija, Albānija, Andora, Armēnija, Azerbaidžāna, Bosnija, Kipra, Dānija, Gruzija, Islande, Īrija, Izraēla, Kosova, Lietuva, Luksemburga, Malta, Moldova, Monako, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Portugāle, Rumānija, Sanmarīno un Serbija.
Lielais četrinieks
Pasaulē ir četras valstis, kuras pēdējās piecās ziemas spēlēs vidēji nopelnījušas deviņas vai vairāk zelta medaļas. Tās ir Vācija, Norvēģija, Kanāda un ASV. Tuvākajai sekotājai – Krievijai – caurmērā izdevies sakrāt nedaudz mazāk par sešām augstākā kaluma godalgām.
Absolūtā medaļu skaita ziņā līdere ir ASV, bet dāsnākā zelta raža bijusi Vācijai. Pēdējā četras no piecām reizēm finišējusi “Top 3”. ASV, Kanādai un Norvēģijai izdevies pa trīs reizēm finišēt trijniekā. Pa vienai reizei – Krievijai (Sočos) un Austrijai (Turīnā).
Norvēģija ir līdere kopvērtējuma uzvaru skaita ziņā. Sparīgie norvēģi bija labākie Soltleiksitijā (13 zelta, piecas sudraba un septiņas bronzas godalgas), kā arī Pjončhanā (14, 14, 11). Vācija guva virsroku Turīnā (11, 12, 6), Kanāda Vankūverā (14, 7, 5) un Krievija – Sočos (11, 10, 9).
Top 15 valstis ziemas spēlēs, 2002-2018
| # | Valsts | Z | S | B | Summa |
|---|---|---|---|---|---|
| 1 | Vācija | 55 | 57 | 33 | 145 |
| 2 | Norvēģija | 49 | 40 | 43 | 132 |
| 3 | Kanāda | 49 | 38 | 34 | 121 |
| 4 | ASV | 46 | 54 | 47 | 147 |
| 5 | Krievija | 29 | 23 | 35 | 87 |
| - | - | - | - | - | - |
| 6 | Nīderlande | 26 | 21 | 30 | 77 |
| 7 | Šveice | 26 | 14 | 20 | 60 |
| 8 | Austrija | 25 | 28 | 34 | 87 |
| 9 | Koreja | 22 | 22 | 10 | 54 |
| 10 | Zviedrija | 21 | 19 | 21 | 61 |
| - | - | - | - | - | - |
| 11 | Francija | 18 | 18 | 25 | 61 |
| 12 | Ķīna | 13 | 18 | 17 | 48 |
| 13 | Itālija | 13 | 9 | 25 | 47 |
| 14 | Čehija | 8 | 10 | 10 | 28 |
| 15 | Baltkrievija | 8 | 3 | 3 | 14 |
Latvija ieņem 26. vietu, turklāt Eiropā noslēdz “Top 20”. Sarkanbaltsarkanajiem izdevies izcīnīt deviņas medaļas – tikpat, cik Ungārijai, Bulgārijai, Beļģijai, Spānijai un Lihtenšteinai kopā. Ārpus Eiropas latviešiem priekšā ir sešas valstis – Kanāda, ASV, Koreja, Ķīna, Japāna un Austrālija.
Top 33 valstis ziemas spēlēs, 2002-2018
| # | Valsts | Z | S | B | Summa |
|---|---|---|---|---|---|
| 16 | Somija | 6 | 13 | 13 | 32 |
| 17 | Japāna | 6 | 13 | 10 | 29 |
| 18 | Polija | 6 | 6 | 6 | 18 |
| 19 | Austrālija | 5 | 5 | 3 | 13 |
| 20 | Horvātija | 4 | 6 | 1 | 11 |
| 21 | Lielbritānija | 4 | 2 | 8 | 14 |
| 22 | Igaunija | 4 | 2 | 1 | 7 |
| 23 | Slovākija | 3 | 4 | 1 | 8 |
| 24 | Slovēnija | 2 | 5 | 7 | 14 |
| 25 | Ukraina | 2 | 0 | 3 | 5 |
| 26 | Latvija | 1 | 3 | 5 | 9 |
| 27 | Ungārija | 1 | 0 | 0 | 1 |
| 28 | Bulgārija | 0 | 2 | 2 | 4 |
| 29 | Kazahstāna | 0 | 1 | 2 | 3 |
| 30 | Beļģija | 0 | 1 | 0 | 1 |
| 31 | Jaunzēlande | 0 | 0 | 2 | 2 |
| 32 | Spānija | 0 | 0 | 2 | 2 |
| 33 | Lihtenšteina | 0 | 0 | 1 | 1 |
Noderīgas saites:
Pekinas OS ziņas
Latvijas olimpiskā komanda
Starti, rezultāti, tiešraides
Medaļu kopvērtējums
+4 [+] [-]
Bet nu... redz, kādā statusā var nonākt, ja valsts ir tradīcijās, pozitīvā ziņā, "slima" uz kādu, popularitātes ziņā, otrā vai pat trešā ešelona sportu. Protams, protams, ka Nīderlandē futbols ir pāri visam, bet ātrslidošana... halles, paredzētas tieši šim sportam, aptuveni 3x vairāk kā ASV. Paši izlases slidotāji mēdz teikt, ka grūtākais pat nav pašas olimpiskās spēles, bet gan Nīderlandes iekšējā atlase, ko Nīderlande piekopj pirms olimpiādes. Respektīvi, mēdz būt grūtāk tikt uz spēlēm vispār, nevis pēcāk iegūt medaļu pašās spēlēs.
Tāds kā piemērs tam, ka sporta popularitātes reitingus skatīties, izvēloties savu nodarbi, ir, pirmkārt jau muļķīgi, un otrkārt, netālredzīgi. Visa pamatā vienmēr būs patika pret to, ko dari un tikai tā var sasniegt fantastiskus rezultātus. Un ne jau tikai sportā.
Tā tāda neliela atkāpe, par to, cik amorāli šķiet smieties, ka Latvijā cilvēkiem florbols patīk un ka arī renes sportos masveidība būtu, ja vien tam visam pietiktu naudas.
+4 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
Vakar lasīju nelielu interviju ar Markusu Krāmeru par to, cik naudas vajadzīgs olimpiskā medaļnieka sagatavošanai distanču slēpošanai. Minēja konkrētu summu - ap 150 - 200k euro sezonā, attiecīgi 600k - 800k olimpiskajā ciklā (šajās summās iekļauts viss - treniņi, ceļošana, nometnes, sacnsības). Būtu interesanti salīdzināt ar renes sportistu izmaksām.
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Vācija da jebkur laikam var.
mums jācer uz renes sportu. Hokejs būs ļoti labi, ja 1-2 uzvaras.
[+] [-]
[+] [-]